Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. augusts, 2013
Drukāt

Sociālā palīdzība – vieglākam mājas solim

Foto-LETAFoto-LETA

Ja mājās dzīvojošs seniors pats vairs nespēj tikt galā ar ikdienas rūpēm, viņš, viņa radinieki vai draugi var lūgt mājaprūpes pakalpojumu. 


 

Latvijā pērn palīdzību un atbalstu ikdienas darbu veikšanā mājās izmantojuši gandrīz 11 tūkstoši veco un vientuļo cilvēku visā Latvijā. Rīgā mājās pakalpojumu pašreiz saņem 3423 klienti. Vidējais vecums ir 65 – 80 gadi. Palīdzība visbiežāk tiek lūgta nevis lielā vecuma, bet tieši veselības pro­blēmu, tostarp vecuma demences dēļ.

Gan valstij, gan pašiem cilvēkiem izdevīgāk, ja aprūpe un palīdzība tiek sniegta pazīstamā un drošā vidē – mājās. Tomēr jo­projām ļoti bieži kā vienīgo risinājumu veca cilvēka aprūpei apkārtējie redz tieši ievietošanu pansionātā, kas ir gan dārgi, jo jāmaksā par 24 stundu aprūpi, gan arī emocionāli grūtāk cilvēkam pašam, uzskata Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vecākā referente Elvīra Grabovska. Plašākas iespējas ir turīgajām pašvaldībām, tostarp Rīgā un Pierīgā, mazākas izvēles iespējas un ierobežotāks pakalpojumu klāsts ir Kurzemes un Latgales reģionos. Vēl grūtāka situācija ir attālajos lauku rajonos, kur iedzīvotāju mazā skaita dēļ uzņēmējiem nav izdevīgi sākt piedāvāt šādus pakalpojumus.

Mājas aprūpes pakalpojumus sniedz ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai – higiēnas ievērošanai un palīdzībai apģērbties, mājas uzkopšanai, pārtikas vai medikamentu atnešanai no veikala, arī ārsta izsaukšanai. Atsevišķos gadījumos pieejami arī papildu pakalpojumi, piemēram, specifisku dokumentu nokārtošana, ko sniedz par atsevišķu samaksu. Aprūpe mājās paredzēta personām, kas nespēj par sevi parūpēties vecuma, funkcionālo traucējumu, fiziskās invaliditātes vai slimības dēļ un kuriem nav arī ģimenes locekļu, kas varētu palīdzēt.

Pakalpojumu nodrošina pašvaldības sociālais dienests, bet par to maksā vai nu pats klients, vai arī pašvaldība, ja vecā cilvēka ienākumi ir pārāk mazi.

Noteikumi paredz, ka pašvaldība šo pakalpojumu pilnībā apmaksā personām, kurām ir trūcīgas personas statuss, proti, ja personas ienākumi nepārsniedz Ls 200.

Daļēji pakalpojumu apmaksā, ja personas ienākumi pārsniedz Ls 200 mēnesī, bet pašam pilnībā jāmaksā tad, ja ienākumi ir lielāki. To izvērtē vietējās pašvaldības speciālisti.

Ja seniors savā mājā negrib ielaist svešu cilvēku, par palīgu var izvēlēties arī paziņu, kaimiņu vai draugu. Tādā gadījumā aprūpes pabalsts ir no 10 līdz 40 latu ik mēnesi, ko saņem klienta palīgs, bet paša klienta ienākumi nedrīkst būt lielāki par Ls 165 mēnesī. Savukārt pašam aprūpētājam ir jāreģistrējas kā individuālā darba veicējam.

Bieži par nepieciešamību sniegt sociālo aprūpi ziņo tieši ārsti vai slimnīcas, no kurām izrakstās cilvēks pēc slimošanas. Ziņot par sociālās aprūpes nepieciešamību mājās kādai personai var arī tās radinieki, kaimiņi vai citas personas, bet tālāk jebkura cita darbība norisinās uz konkrētās personas iesnieguma pamata. Dažkārt citu personu ieteiktais cilvēks pats nav gatavs sadarboties ar sociālo dienestu – ielaist savā dzīvoklī sociālo darbinieku un sākt sarunu, lai gan palīdzība viņam būtu nepieciešama.

Ik pēc sešiem mēnešiem notiek pārvērtēšana, lai noskaidrotu, ka pakalpojumu klāsts un apjoms nav jāmaina. Aprūpētājs būs klienta rīcībā ne vairāk kā 35 stundas nedēļā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+