Sociālantropoloģe: Nav pamata uzskatīt, ka katrs ir pats savas laimes kalējs 19
Pastāv valstiski mēģinājumi samazināt Latvijā esošo nevienlīdzību, taču pietrūkst sabiedriskā apziņa – kā tā tiek definēta un kā to risināt, Cēsīs notiekošā sarunu festivāla “Lampa” diskusijā “Pus-virtuāla diskusija: (Ne)vienlīdzība un tu” sacīja sociālantropoloģe Ieva Raubiško.
Viņa skaidroja, ka nevienlīdzība ir neizbēgama, taču Latvijā tā nav pietiekami apzināta un pārrunāta. “Faktiski tā savā ziņā ir atstāta pašplūsmā. Pastāv valstiski mēģinājumi to mazināt, taču kopumā pietrūkst sabiedriskās apziņas par tās definīciju,” sacīja Raubiško.
Sociālantropoloģe arī norādīja, ka sabiedrībā pastāv tendence uzskatīt – katrs ir savas laimes kalējs, taču, viņasprāt, tā nav pamatota.
Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, runājot par nevienlīdzību, pieminēja vairākus pētījumus, kuru laikā studēta primātu uzvedība.
“Secināts, ka attiecīgo sugu vidū, iespējams novērot zināmas morāles iezīmes. Viena no tām ir tāda, ka mēs ārkārtīgi slikti jūtamies, ja kādam ir pieejams kaut kas labāks, nekā tev ir. Piemēram, iedodiet diviem bērniem pustukšas glāzes sulas, visi būs priecīgi. Tikko, kad vienam šī glāze būs pilna, bet otram pustukša, sāksies tracis,” sacīja Sedlenieks.
Viņš arī izteicās, ka sabiedrībai nevienlīdzības problēma ir ārkārtīgi nozīmīga, piebilstot, ka nevienlīdzība gan ir neizbēgama. “Šeit būtiskāks jautājums ir par to, vai un kā tā tiek kontrolēta,” piebilda Sedlenieks.
Tikmēr biedrības “Progresīvie” vadītājs Ansis Dobelis pauda, ka nevienlīdzība ir ļoti liels drauds nacionālajai drošībai, taču sabiedrība pietiekami spēcīgi vēl nepieprasa situācijas maiņu. Viņš arī sacīja, ka pati valsts, drošības no drošināšanai gatava iepirkt militāro tehniku, taču par nevienlīdzību tiek nepamatoti piemirsts.
