Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. jūlijs, 2014
Drukāt

Jaunieši grib būt datoriķi, ekonomisti, juristi, žurnālisti (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Piesakoties studijām augstskolās, vidusskolu absolventi bieži izvēlējušies ar datorzinātnēm un informācijas tehnoloģijām saistītas studijas, taču interese par citām eksaktajām zinātnēm pieaug pārlieku lēni.

To var secināt, izpētot, kādas studiju programmas jaunieši izvēlējušies, piesakoties studijām Latvijas valsts portālā, kurā var pieteikties studijām 11 Latvijas augstskolās. Šobrīd studijām pieteikušies 9110 reflektanti.

Pieteikšanās sistēma gan ir sarežģīta: katrs nākamais students var izvēlēties līdz pat 20 studiju programmām, sarindojot tās pa prioritātēm. Daudzo iespējamo prioritāšu dēļ pieteikumu ir daudz vairāk nekā potenciālo studentu. Tomēr pēc pieteikumu skaita iespējams spriest par pieprasītākajām programmām. Visvairāk reflektantu – 925 – pieteikušies Latvijas Universitātes (LU) datorzinātnes studijām. Otrajā vietā ar 873 pieteikumiem ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju programma “Datorsistēmas”. Trešajā – LU komunikācijas zinātne, ko pieteikušies studēt 794 interesenti. Te arī parādās joprojām nerimstošā jauniešu interese par sociālo zinātņu studijām. Arī tiesību zinātnes studijām LU pieteikušies ļoti daudzi – kopumā 770 jaunieši. Vairāk nekā 600 reflektantu izteikuši vēlmi LU studēt vadības zinības. Kopumā no visām LU fakultātēm visvairāk pieteikumu saņēmusi tieši Ekonomikas un vadības fakultāte. Tikmēr par fizikas, ķīmijas un bioloģijas studijām interese joprojām ir zema.

Savukārt RTU gana augsta ir studētgribētāju interese par studiju programmu “Informācijas tehnoloģijas”, kas saņēmusi 788 pieteikumus. Muitas un nodokļu administrēšanu vēlas studēt 568 potenciālie studenti. Tradicionāli liela interese ir par arhitektūras studijām.

RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis teic: labi, ka jaunieši apzinās, ka informācijas tehnoloģiju nozarei vajag darbiniekus, taču, lai sekmīgi studētu, jācenšas pēc iespējas augstākā līmenī eksaktos priekšmetus apgūt jau skolā. RTU speciālisti aprēķinājuši: kaut arī vidusskolas absolventu skaits sarūk, interese par studijām RTU nemazinās.

Pieprasītas ir arī medicīnas studijas, kam Rīgas Stradiņa universitātē pieteikušies 715 studētgribētāji, bet Latvijas Universitātē – 572.

Sarežģītā pieteikšanās sistēma, daudzās prioritātes neļauj vairs skaidri pateikt, uz kurām studiju programmām paredzams vislielākais iestāšanās konkurss.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kura nav iesaistījusies kopīgajā reģistrācijas sistēmā, bet pieņem pieteikumus atsevišķi, toties aprēķinājusi, ka vislielākais konkurss RSU ir studiju programmā “Uzturs”. Par uztura speciālistiem vēlas kļūt 166 vidusskolu absolventi, līdz ar to konkurss uz vienu budžeta vietu ir 13,8.

Mēģināju tomēr aprēķināt konkursu uz vienu budžeta vietu arī citu augstskolu studiju programmās, skatoties, cik jauniešiem attiecīgā studiju programma ir pirmā prioritāte un cik šajā programmā ir valsts apmaksāto studiju vietu. Tā rēķinot, izrādās, ka vislielākais konkurss ir uz LU studiju programmām “E-bizness un loģistika”, ” Komunikācijas zinātne”, kā arī “Āzijas studijas” ar japāņu valodas un kultūras apguvi, kur ir salīdzinoši maz budžeta vietu, līdz ar to konkurss katrā no programmām – desmit uz vienu vietu. Deviņi pretendenti ar pirmo prioritāti uz vienu vietu ir LU studiju programmā “Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija”.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē jau izrēķinājuši, ka tur vislielākais konkurss uz budžeta vietām būs tajās programmās, ko citur nevar apgūt: “Lauksaimniecība”, “Veterinārmedicīna” un “Mežinženieris”.

Pārsteidz, ka ir jaunieši, kuri kā pirmo prioritāti izvēlas maksas studijas, kaut arī šajā pašā studiju programmā iespējams studēt arī bez maksas. LU Studentu servisa vadītājs Jānis Saulītis spriež: tas tāpēc, ka daļa jauniešu tomēr neizprot prioritāšu sistēmu. Ir gan arī tādi, kuri ir zemās domās par savām iespējām tikt budžeta vietās, tāpēc uzreiz pretendē uz maksas studijām. Kopumā gan uz maksas studiju vietām gan valsts, gan privātajās augstskolās pagaidām ir maz pretendentu.

studijas_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Itkā jau labi, ka daudzi grib studēt ekonomiku. Tikai ko viņi augstskolā iemācīsies? Ja viņiem pasniegs to pašu pseido ekonomiku, ko līdz šim, tad tām studijām ir graša vērtība. Tā zinātne, ko dēvē par ekonomiku, ir joprojām alķīmiķu līmenī. Tur zelta graudu atrast ir ārkārtīgi grūti. Bez tam ekonomiku saduļķo tendenciozi un ļaunprātīgi tīkojumi. Tur daudz melu un māņu.

  2. Prusaks čībiņās Atbildēt

    Bet kur tad palika dejotājas,pakistāniešu ,,princeses” par kaut kādas ,,mēles staigātājas”.Galvenais neaizmirstiet Latvijas vēstniecības tel.nummuru,lai nodokļu maksātāji ar neviltotu prieku sniegtu savu dāsno roku.

  3. Tūtiņdreijeri – tas ir “kruti”.

  4. Pareizi! inženier zinātnes ir par grūtu – grūtām galvām.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+