Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. maijs, 2012
Drukāt

Sociālie partneri rosina ieviest “veselības iemaksu”

nauda_rokas3

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izveidojusi alternatīvu modeli valdības plānotajām izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos.

Kā pastāstīja konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, sociālie partneri rosina samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi par sešiem procentpunktiem.

Alternatīvajā variantā sešu procentpunktu samazinājums rodas, valdības piedāvājumam samazināt IIN par vienu procentpunktu pieskaitot piecus procentpunktus, kas ir pamatbudžetam piekrītošā IIN daļa, ko fiskālās neitralitātes nodrošināšanai aizvieto ar “veselības iemaksu”.

Šī iemaksa būtu fiksēta likme mēnesī. Lai nodrošinātu neitralitāti budžetam, tai jābūt 17 latus lielam ikvienam strādājošajam.

Leiškalns uzsver, ka šāda fiksēta iemaksa radītu motivāciju nodarbinātajiem iziet no ēnu ekonomikas un sākt maksāt nodokļus, jo, kaut arī no “veselības iemaksas” nebūtu atkarīga neatliekamās palīdzības sniegšana, tieši tā būtu nepieciešama bezmaksas ambulatorajiem pakalpojumiem.

Tāpat arī esot nepieciešams nevis celt nepaliekamo minimumu no 45 latiem līdz 60 latiem, kas iedzīvotājiem dotu tikai aptuveni 3,6 latu ietaupījumu mēnesī, bet gan celt atvieglojumu par apgādībā esošu personu no 70 latiem līdz 100 latiem, kas dotu septiņu latu ietaupījumu uz vienu bērnu ģimenēs, kur ir ir divi vai vairāk bērni, vai arī ģimenēs, kur viens vecāks audzina vienu bērnu. Šāds piedāvājums ļaujot palīdzēt sociālajām grupām, kurām ir vislielākais nabadzības risks.

Sociālo partneru rosinātās izmaiņas IIN un atvieglojuma kāpināšana kopumā esot fiskāli neitrālas salīdzinājumā ar valdības piedāvājumu, taču ilgtermiņā ļaujot iedzīvotājiem gūt vairāk, kā arī tas kopumā uzlabošot Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, vienlaikus samazinot ēnu ekonomiku, tādā veidā palielinot nodokļu ieņēmumus.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Andrejs Jakobsons arī akcentēja nepieciešamību nevis samazināt vispārīgo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu līdz 22%, bet gan samazināt PVN siltumenerģijai, elektroenerģijai un gāzei. Siltumenerģijas likmi piedāvāts samazināt līdz 10%, bet elektroenerģijai un gāzei – līdz 12%.

Arī šajā gadījumā alternatīvas fiskālā ietekme esot līdzīga valdības piedāvājumam, taču tā radītu visiem iedzīvotājiem jūtamas izmaiņas, kā arī tai nav nepieciešami sarežģīti administrēšanas procesi, un ieviešanas izmaksas esot nenozīmīgas.

Jau ziņots, ka LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka tā kā darba devēji un arodbiedrības piedāvā alternatīvus variantus plānotajām izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos, no valdības puses koleģiāls solis būtu sarunu turpināšana par šo tēmu, nevis vienpersoniska lēmumu pieņemšana.

Viņa norāda, ka Nacionālās trīspusējās padomes dalībnieki iebilst pret plānoto izmaiņu modeli, tāpēc būtu nepieciešams problēmjautājumus kopīgi izrunāt un par tiem vienoties.

“Patlaban veidojas situācija, kurā partneri saka vienu, bet “valdības rati” brauc uz priekšu,” sašutumu pauž Meņģelsone.

Kā ziņots, Finanšu ministrija rosinājusi no šā gada 1.jūlija PVN samazināt no 22% līdz 21%, bet iedzīvotāju ienākumu nodokli no nākamā gada 1.janvāra – no 25% līdz 24%. Eksperti uzskata, ka iecere samazināt PVN saistīta ar vēlmi palielināt iespēju izpildīt Māstrihtas kritērijus attiecībā uz inflāciju, lai Latvija varētu iestāties eirozonā 2014.gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+