Mobilā versija
Brīdinājums +13.2°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
13. jūlijs, 2017
Drukāt

Ivana dzīvība – augsta cena par atziņu, ka mums vairāk vienam otru jāpieskata (23)

1. Ivanu pieveica laiks un nelaimīgas sakritības

1no6
Mezs_5

Trešdien, 12.jūlijā, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un Valsts policijas Liepājas iecirkņa priekšnieks Uģis Āva preses konferencē precizēja piecus gadus vecā liepājnieka Ivana Berladina meklēšanas un atrašanas apstākļus.

“Diemžēl mēs zaudējām laikam – kad nonācām pie mazā puisēna, bija jau par vēlu. Policisti un visi pārējie, kas bija iesaistīti, nerēķinājās ne ar laiku, ne personisko dzīvi, katrs darīja, ko varēja. Man nav šaubu, ka Liepājas iecirknis veica darbības atbilstoši saņemtajai informācijai. Jautājums ir: vai tika izdarīts viss iespējamais un vai varēja labāk, vai neslēpjas kas nepareizs kādā instrukcijā,” teica I. Ķuzis.

“Kad 2. jūlijā plkst. 14.30 tika saņemts ziņojums par pazudušo puisēnu, sagadījās, ka biju blakus iecirknim. Meklēšanu sākām uzreiz, braucām uz Tosmares rajonu, kur bija bērna dzīves vieta, sākām aptaujāt cilvēkus un pārmeklēt apkārtni. Jau trijos pirmās divas zemessardzes grupas piesaistījās, drīz vien arī regulārās armijas vienības. Noskaidrojām, ka puisēnu redzējis kāds vīrietis: Ivans pie viņa regulāri nācis, un vīrietis viņam devis konfektes un cepumus. Arī tajā dienā,” sacīja U. Āva.

Diemžēl, kā vēlāk izrādījies, vīrietis bija sajaucis dienas un tās bija viltus pēdas. Tika zaudēts laiks. U. Āva norāda, ka informācija nākusi ne tikai no visas Latvijas, bet arī Lietuvas. Uz tāfeles informācija tikusi šķirota faktos un baumās, pārbaudīta. Jau sākotnēji bija trīs versijas: bērns nomaldījies un pazudis; noticis noziegums; noticis nelaimes gadījums un puisēns noslēpts.

“Visa Liepāja, katra aka, caurums un taka tika pārmeklēta. Cilvēkus, brīvprātīgos, kas to darīja, neskaitījām, bija vismaz 4000 cilvēku. Naktīs visa Liepāja mirgoja, jo auto pazīšanās zīme, kas meklēja Ivanu, bija ieslēgti avārijas signāli. No autobusa parka saņēmām autobusu video, sākām aptaujāt šoferus, kādus 100 cilvēkus. Speciāla grupa skatījās vairāk nekā 300 stundu video. Nebija nekādu problēmu sakomplektēt 100 brīvprātīgo, kas pārcilāja ar rokām vairāk nekā 100 tonnas nešķirotu atkritumu izgāztuvē, jo šķirotājs tieši tobrīd bija saplīsis. Mēs meklējām dzīvu bērnu, braucām uz Lietuvu, ar māti vairākas reizes pārmeklējām drēbju skapi, lai saprastu, kā bērns bija ģērbies,” atklāj U. Āva.

Diemžēl vesela nedēļa pagāja veltos meklējumus, līdz no atvaļinājuma tika atsaukts pilsētas 904. maršruta autobusa šoferis ar video, kurā arī tika saskatīta zēna sandale. Šoferis pēc brauciena bija devies atvaļinājumā. Tā bija nākamā nelaimīgā sakritība – atkal tika pazaudēts laiks. Video redzams, ka puika iekāpj Liepājā, Kuršu laukumā, autobusā un 1. jūlijā plkst. 10.30 izkāpj Dubeņos, izskatās apjucis, bet droši soļo kādreizējā dzelzceļa virzienā. Diemžēl policija norāda vēl uz vairākām nelaimīgām sakritībām: zēns iekāpa nepareizā autobusā; nokļuva nezināmā vietā; aizgāja nepareizā virzienā; sākās negaiss, un tāpēc puika, visticamāk, meklējis no tā glābiņu mežā un tur arī palicis.

Kad tapa zināms par Dubeņiem, visi resursi tika pārvirzīti uz turieni. Dubeņu pietura jau pirms tam bija pārbaudīta. Lai atrastu zēnu, kurš bija nogājis aptuveni trīs kilometrus no pieturas, bija nepieciešamas divas diennaktis. Suņi pēdas neuzņēma – bija tomēr pagājis laiks un lijis lietus. Armijas helikopteri ar siltuma videokamerām atrada vairākus kaķus un pat “Rimi” iepirkuma maisiņu, bet diemžēl Ivans laikam jau bija miris un vēss – cilvēka ķermeņa siltumu uztverošās kameras viņu neuztvēra… Pēc desmit dienu ilgajiem meklējumiem 11. jūlija pievakarē mirušo puisēnu atrada zemessargi aptuveni puskilometru no ceļa un ap 700 metriem no tuvākās mājas absolūtos brikšņos. Notiek ekspertīzes, bet no pirmā skata vardarbības pazīmes nav konstatētas.

Jautāts, kāda būs autobusa šofera atbildība, I. Ķuzis sacīja, ka policija to vērtēs, tāpat kā vecāku, kaimiņu un visu citu atbildību, kas pieļāva un redzēja, ka tik mazs cilvēks viens varēja pārvietoties.

“Tas, ko mēs zinām: puisēns dzīvojās viens un nomira viens. Viņš bieži kāpis autobusos, pat kādreiz kādam pieaugušam pieķeroties. Konkrētajā nelaimīgajā dienā Ivans autobusā iekāpa barā, bet izkāpa viens. Mazais cilvēks bija patstāvīgs, pat spēlējās viens. Tas, ka viņš bija vientuļš, liecina arī tas, ka viņš gāja uz kristīgām organizācijām. Kriminālprocesa ietvaros vērtēsim arī sociālā dienesta un citu dienestu atbildību. Arī mātes atbildību, kurai tagad ir pieci bērni. Ja laiž pasaulē bērnu, par viņu ir jārūpējas,” teica I. Ķuzis.

Desmit dienas Liepājā pazudušo Ivanu meklēja vairāki tūkstoši brīvprātīgo un operatīvo darbinieku no atbildīgajiem dienestiem. Šai laikā daudzi sociālajos tīklos centās izprast notikušā cēloņus un meklēt vainīgos, tomēr visa Latvija izmisīgi sekoja līdzi katrai jaunākajai ziņai par šo gadījumu, cerot uz laimīgu atrisinājumu, taču diemžēl otrdienas vakarā graujošā vēsts… Mazais Ivans atrasts Dubeņu meža brikšņos bez dzīvības pazīmēm. Policija norāda, ka, visticamāk, pareiza bijusi policijas iepriekš izvirzītā versija par to, ka bērns varētu būt klīdis viens un apmaldījies. Iespējams, nosalis… Lai gūtu pilnīgu apstiprinājumu tam, tiks nozīmēta ekspertīze.

Šis notikums satracinājis visu sabiedrību, vienlaikus izgaismojot lietas, kas būtu maināmas, lai kas līdzīgs vairs nekad neatkārtotos. “Zēns pārvietojās viens pa ielām un ar sabiedrisko transportu, un neviens sabiedrības loceklis nepievērsa tam uzmanību. Tajā pašā laikā, kad zēns jau pazudis, cita sabiedrības daļa izteikti aktīvi cenšas palīdzēt puikas atrašanā. Šī robežšķirtne ir ļoti kontrastējoša,” teic Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs Andrejs Vilks, uzsverot, ka tas skaidrojams ar Latvijas sabiedrības noslāņošanos, līdz ar to veicinot dažādu vērtību uztveri sabiedrībā un pieejas problēmu saskatīšanā attiecībā arī uz bērniem. Vaicāju speciālistiem, ko mēs kā sabiedrība varam mācīties no šā gadījuma? Viedokļi par to, vai institūcijām būtu stingrāk jākontrolē riska ģimenes, ir atšķirīgi. Taču vienots viedoklis izskan, ka Latvijas sabiedrībā ir aktuāla līdzcilvēku neiesaistīšanās problēma. Un ka šis konkrētais Liepājas gadījums būs mums kā mācībstunda. “Manuprāt, nevienai sociālajai kampaņai nebūs tik dziļas ietekmes uz mūsu apziņu, kāda ir šim reālajam gadījumam,” saka psiholoģe Daina Žurilo.

  1. Ivanu pieveica laiks un nelaimīgas sakritības
  2. Cilvēks skatās, ko darīs citi
  3. Ar uzraudzību nedrīkst pārspīlēt
  4. Latvijā patiešām esam ļoti vienaldzīgi
  5. Par katru aizdomīgu gadījumu jāziņo
  6. Audzinām patstāvību vai pakļaujam briesmām?

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. 5 gadīgs bērns ir ļoti zinātkārs. Ja nav, kas ar viņu nodarbojas, dodas izzināt pasauli pats. Nesaprotu mazā Ivana vecmammu, tēva mammu, jo pēc Kurzemes Vārdā rakstītā pēc tam, kad tēvs vairāk nedzīvo kopā ar Ivana mammu, puikiņš tikai pa retam atnācis pēc saldumiem. Saldumi bērnam nav galvenais, viņam bija jābūt ar kādu kopā, kāpēc nevarēja kopā paskatīties grāmatas, pastaigāties, kopā aizbraukt uz centru.
    Es, kad esmu ar savu 5 gadīgo mazbērnu, visur ejam un braucam kopā, staigā man pie rokas,stāstakas uz sirsniņas, kopā skatam unlasam grāmatas,kopā skatamies multenītes un tās pārrunājam.

  2. Ļoti sāp izšķirošā vienaldzība. Kad bija daudz par vēlu, tikai tad Dubeņu iedzīvotāji sāka stāstīt, divas sievietes tās nedēļas sākumā aizgājušas staigāt pa vairākus kilometrus garāko Dubeņu ielu uz to pusi, kur bija aizgājis mazais Ivans, un dzirdējušas, ka mežā kāds bērns krievu valodā sauc mammu. Nekādas reakcijas. Vēlāk no trešdienas uz ceturtdienu mežā esošas viensētas iedzīvotāji dzirdējuši, ka mežā raud bērns un krievu valodā sauc mammu, ka pat sākuši riet ap māju staigājošie, vaļā palaistie suņi un atkal nekādas reakcijas. Iespējams zēns bija pienācis pat tuvāk mājai par tiem 700 m, kur viņu atrada, bet nobijās no suņiem un aizgāja atpakaļ tālāk no mājām. Ja naktī raud bērns dzirdamā attālumā un sauc mammu, tātad viņš ir briesmās, kaut vai tas būtu kaimiņu bērns.

    • Pensionēts izmeklētājs Atbildēt

      Manā darba praksē vissmagāko sodu par vienaldzību saņēma kāds tēvs. Viņš lauku apvidū vēlu vakarā gāja pretīm meitai.No ceļa attālākā šķūni kāda sieviete sauca pēc palīdzības, bet tēvs nolēma neiejaukties, lai pašam nebūtu klapatas. Meitu nesatika, lai kā gaidīja. Viņu otrā dienā atrada tajā šķūnī nogalinātu.

  3. Mums arī ģimenē dēlam un viņa draugam uz ielas Juglā salauza degunu un tika veikta ļoti smaga operācija utt. kad noķērām vainīgos, tad netika ierosināta pat krimināllieta, video pierādījumus no blakus mājas kameras paši iesniedzām nevis policija tos dabūja, vainīgie bija stingri iedzēruši, bet alkohola testu nepaņēma utt.
    Redzot to kā vainīgie iet mierīgi uzpīpēt ar izmeklētājiem, tad neradās šaubas, ka lieta tiks noklusēta!!!
    Rezultātā tēvam kurš aizturēja divus noziedzniekus un vienu līdzzinātāju iedeva administratīvo sodu.
    Tas viss notika Burtnieku ielas policijas iecirknī 2015 gadā.

  4. Pirmajā meklēšanas naktī klausījos meklētāju koordinācijas saitā dzirdamo (jā, jā- mūsdienās tādas Latvijā notiekošas lietas var mierīgi klausīties arī Anglijā). Cilvēki jautāja un jautāja, kur vēl braukt, ko vēl pārmeklēt. Atbildes nesaņēma, neviens naktī neko nekoordinēja. Man te bija pulkstens 1 pāri, Latvijā tātad 3 ar “kapeikām”.
    Toties kaut kādi divi idioti netraucēti aizņēma ilgu ētera laiku ar speciālu, uz apkārtējo tracināšanu vērstu muldēšanu par iešanu vai neiešanu pēc aliņa. Tā, lūk, notika Ivana meklēšana.

  5. Uz jautājumu KĀPĒC, laikam jau nav atbildes, salūza mazā sirsniņa, neizturēja. Ticu, ka Ivana dvēselītei tur būs labāk, jo te – fiziskajā dzīvē nav viegli, ne katrs var izturēt.

  6. Cik viegli ar šo ” mums visiem būs mācība” nomierināt sirdsapziņu. NEMALDINIET ! Skolās un ģimenēs joprojām vardarbība.Sociālie utml.nekad neko nezina(tā izvairas no atbildības ) Kristīgā zēna pašnāvība Rēzeknē ,arī bija šīs runas, mums būs mācība. Arī citos gadījumos. Bērnu vardarbīgas nāves gadījumos arī nelaimes gadījumos (nolaidība t,sk, slimnīcās) esam vieni no vadošajiem ES.

  7. Atkal vecie cenzūras niķi?Kur koments? Nu cik var?Pašiem neriebjas dzīvot VDK ēnā?

  8. Kaut kas šinī stāstā ir pilnībā greizi.Tiek vainota gan garām ejošā tauta,gan šoferis utt.Bet taču VISA pamatā ir “gādīgā”MĀTE !!!un tēvs .Kuram bija dota atbildība par bērnu?Droši,ka māte saņēma regulāri bērna pabalstu un šķiet to nodzēra ar draugu.Zinu “mātes”,kuras dzemdē lai saņemtu pabalstu,kuru veiksmīgi nodzer,bet tie pabalsta bērni dzīvo badā.Jansons- esot jālikvidē bērnu nami.Stulbums,jo tur bērni nedzīvo badā un auklītes nenodzer uzturlīdzekļus.Tādas ģimenes netiek pienācīgi uzraudzītas.Kaut kas tāds kas notiek Latvijā ar bērniem NAV iedomājams Zviedrijā,Anglijā u.c.Tapēc ka tur bērnu aizstāvju organizācijas darbojas PATIESI bērnu aizsardzībai.Pēc nedēļas viss būs pa vecam,arī ar “oligarhu lietu”!!
    Noziegumiem NESEKO patiess sods !!Tiesībsargi impotenti !

  9. PĒC kara jau visi ģenerāļi gudri…

  10. Cilvēkiem jāsaprot vienkārša patiesība-Ja Tu nebūsi vienaldzīgs pret cita bērnu,arī kāds cits palīdzēs Tavam bērnam grūtā brīdi!

  11. man jāstrādā, nav laika pabirām, mājas gaitenis suņu aizčurāts, kas pieskatīs????????????

  12. “par bernu, kurs aizbraucis ar autobusu bija zinots, bet video pedas atrada vien pec nedelas. Tur bija zinams laiks, nebija daudz autobusu iziesanas laiku, caurskatot katru pieturu tur nevajadzeja ne armiju piesaistit video skatisanas, ne veselu nedelu. Ta ir nolaidiba!” – precīzi! cik šauri var domāt!?!?! tas šoferis, aizejot atvaļinājumā, autobusu ar ierakstiem līdzi paņema? no Liepājas brauc simtiem autobusu!?!?!??! plašāk jādomā, plašāk un loģiskāk!!!!!!!!

    • Kā vēlāk izrādījās, par mazu bērnu, kas izkāpis no autobusa Dubeņos, bija saņemts ziņojums Liepājas policijā jau 2. jūlijā, bet policijas dežurante to nav nemaz nodevusi tālāk operatīvajiem darbiniekiem. Ja pamatojoties uz to ziņojumu būtu nekavējoties caurskatīti attiecīgā autobusu maršruta video, zēns būtu atrasts dzīvs. Brīvprātīgie būtu izķemējuši mežu nekavējoties, bet policija ar piesaistītajiem 4000 speciālistiemvarējaturpināt pēcsavāmshēmām darbotiespa Karaostu, pamatojoties uz vienas tantes teikto ka redzējusi zēnu Spīdolas ielā, kā vēlāk izrādījās bija sajaukusi datumus.

  13. tas izklausās pēc attaisnošanās. pārāk daudz TIKA PIEĻAUTAS SAKRITĪBAS! koordinēšanas vaina! jādomā un jāanalizē plašāk. var redzēt, ka vīrieši pie teikšanas!!!
    visiem, kas meklēja, protams, paldies! vai policija dalījās ar meklētājiem katrā jaunajā ziņā un informācijas drusciņā? šādi kvantumi meklētāju paši būtu aizgājuši un pārmeklējuši, ja vien zinātu šos sīkumus, kas tagad lien netā arā – viens zinājis to, otrs zinājis šo.

  14. Nu, es reiz mēģināju kādam bērnam uz ielas prasīt, vai nav noklīdis, tūlīt pašvaldības policija mani nolamāja par pedofilu, teica, lai lasos, jo par mani cilvēki jau bija sūdzējušoes, kas es esmu pedofils. Kopš tā laika uz bērniem pat paskatīties baidos.

  15. Ak tad sabiedrība vainīga? Un vecākiem nav nekāda atbildība? Tikai ražot un saņemt pabalstus???

    • Vainīga lielā mērā ir māte. Un tikai un vienīgi ir jāsoda viņa. Ne autobusa šoferi nekas cits tikai māte. Kāpēc tagad jābojā dzīve šoferim un viņa ģimenei uzveļot vainu bērna nāvē???? Bērna nāve ir vainīga tikai un vienīgi māte.

  16. Lai Dieva miers ar mazo Ivanu, viņš ir Dieva bērns. Sirds sāp bezspēkā, kā vēlētos nolikt visu no sevis viņa priekšā, lai paglābtu viņu no tām ciešanām.

    Ivans mums ir kā zīme, ka mums jābūt atbildīgiem un iejūtīgiem vienam pret otru, un jādalās tajā, ko jau mēs esam saņēmuši par brīvu – sirsnīga mīlestība. It īpaši pret cilvēkiem, ģimenēm un bērniem, kurus labklājība šajā cietsirdīgajā pasaulē nelutina.

    Lūdzu neesiet bargi un nosodoši pret Ivana ģimeni, māti un vecmāmiņu. Viņiem sāp vēl vairāk, neko nedos nosodīšana vai tiesāšana. Būsim līdzjūtīgi pret viņiem, jo Ivanam ir arī brāļi un māsas.
    Tāpēc pacelsim savas galvas, acis, paskatīsimies apkārt, samīļosim savus tuvākos, kā arī atvērsim savas sirdis visiem bērniem un ģimenēm, kam nepieciešama palīdzība, vismaz sirsnīgs smaids un izpalīdzīga roka.

    Mazais Ivan, tu esi enģelis, tu esi upuris, lai glābtu daudz daudz citu bērnu, lai ienestu mūsu dzīvēs mīlestības gaismu un izskaustu vienaldzību!

    • Mazais Ivans noteikti ir eņģelis ,kuru piespieda kļūt par mocekli. Morāli pagrimušā sabiedrība visiem vainīgajiem jāsaņem sods gan iestādēs ,gan personām. Pietiek ar bērnu līķiem aicināt samierināties . Cik mokošas šaušalīgas naves un arī dzīves jums vēl vajag ? Kaut kāda liekulība tā vienaldzīgi noskatīties un žēlinaties ar piedošanas vārdiem.

  17. Lai Dieva miers ar mazo Ivanu, viņš ir Dieva bērns. Sirds sāp bezspēkā, kā vēlētos nolikt visu no sevis viņa priekšā, lai paglābtu viņu no tām ciešanām.

    Ivans mums ir kā zīme, ka mums jābūt atbildīgiem un iejūtīgiem vienam pret otru, un jādalās tajā, ko jau mēs esam saņēmuši par brīvu – sirsnīga mīlestība. It īpaši pret cilvēkiem, ģimenēm un bērniem, kurus labklājība šajā cietsirdīgajā pasaulē nelutina.

    Lūdzu neesiet bargi un nosodoši pret Ivana ģimeni, māti un vecmāmiņu. Viņiem sāp vēl vairāk, neko nedos nosodīšana vai tiesāšana. Būsim līdzjūtīgi pret viņiem, jo Ivanam ir arī brāļi un māsas.
    Tāpēc pacelsim savas galvas, acis, paskatīsimies apkārt, samīļosim savus tuvākos, kā arī atvērsim savas sirdis visiem bērniem un ģimenēm, kam nepieciešama palīdzība, vismaz sirsnīgs smaids un izpalīdzīga roka.
    Mazais Ivan, tu esi enģelis, tu esi upuris, lai glābtu daudz daudz citu bērnu, lai ienestu mūsu dzīvēs mīlestības gaismu un izskaustu vienaldzību!

  18. Matite ir vistiesakaja berna atbildiba par berna novesanu lidz navei!

  19. par bernu, kurs aizbraucis ar autobusu bija zinots, bet video pedas atrada vien pec nedelas. Tur bija zinams laiks, nebija daudz autobusu iziesanas laiku, caurskatot katru pieturu tur nevajadzeja ne armiju piesaistit video skatisanas, ne veselu nedelu. Ta ir nolaidiba!

    Un berns izkapj apdzivota vieta un neviens nepamana – ne iedzivotaji, ne garam braucosie…. jaaaaaaaaa Majas blakam tam noladetajam mezam, neviens nedzirdeja bernu saucam pec palidzibas? Skatoties karte man rodas parlieciba ka tas nemaz nav tenkas, kas te klist, ka dzirdeja gan. Tik neaizgaja bernam paliga! Neizsauca policiju! VIens vienigs zvans vareja glabt berna dzivibu! Nav vardam vietas, kadi necilveki dzivo saja valsti — sakot ar matiti, kas vinu laida pasaule un reali pameta liktena vara, beidzot ar vienaldzigiem cilvekiem, kas dzirdeja, redzeja, nepalidzeja. Viss tas jums tiks atdarits dzive ar uzviju!

Draugiem Facebook Twitter Google+