Sociologs: Lielākajai daļai iedzīvotāju Dombrovskis jau ir apnicis 1
Skatoties uz reitingiem, redzams, ka lielākajai daļai iedzīvotāju premjers Valdis Dombrovskis jau ir apnicis, šādu viedokli laikrakstā “Neatkarīgā” paudis sociologs Arnis Kaktiņš.
“Ja pirms vēlēšanām būtu kāds līderis ar augstu atpazīstamību un daudzmaz labu slavu, tad šodien premjers būtu cits. Ja šāda alternatīva uzradīsies pēc mēneša vai pēc gada, Valda Dombrovska noriets būs sācies,” sacījis Kaktiņš.
Kaktiņa vērtējumā, fakts, ka Dombrovskis trīsreiz kļuvis par premjeru, zināmā mērā saistīts ar sagadīšanos. “Pēdējās vēlēšanās “Vienotība” nebija uzvarētāja, un tādējādi tai nemaz nepienācās premjera postenis. Taču konkurenti bija tik vāji, pat smieklīgi, ka nespēja izvirzīt jēgpilnas alternatīvas. Tādējādi – kas gan vēl cits? Taču pieminētais fenomens nav saistīts ar Dombrovska kunga personiskajām kvalitātēm, jo izriet no šā brīža Latvijas reālpolitikas konteksta,” teicis pētnieks.
Runājot par citiem politiskajiem spēkiem un Einara Repšes (V) iespējamo atgriešanos uz politiskās skatuves jau ar jaunu partiju, Kaktiņš paudis viedokli, ka Repše centies izrauties no politikas, taču nekur tālu netika, jo “vara kā āķis ir lūpā, tā nelaiž vaļā”.
“Tikko parādījās piemērots konteksts, viņš atrada iekšēju attaisnojumu, lai atgrieztos un turpinātu glābt valsti un nāciju. Tomēr tas nav stāsts par Repši, bet gan par cilvēkiem, kuri viņam apkārt. Vairāk vai mazāk, bet visi ir saistīti ar “Vienotību”. Īpaši Edgars Jaunups un Ainārs Ščipčinskis, kuri līdz šim sekmīgi veidojuši partijas kampaņas un Dombrovska tēlu,” atzīmējis Kaktiņš.
“Šie cilvēki ir pierādījuši, ka šo to saprot no polittehnoloģijas un spēj dabūt lietas gatavas. Acīmredzot viņiem ir kārtējais “punktieris” par to, kas jādara. Jaunāko laiku Latvijas politika pierādījusi, ka partiju grupējumos valda nepastāvība un labilitāte. Ja skatāmies šādā aspektā, pieņemot, ka “Vienotībā” ir cilvēki, kuri redz mazliet dziļāk un plašāk, tad viņiem ir puslīdz skaidrs, ka pēc gadiem trim četriem diez vai tāda “Vienotība” pastāvēs. Pienāks brīdis, kad viss haotiski bruks un juks pa šuvēm. Vienreiz šī etīde jau izspēlēta, kad “Jaunais laiks” sadalījās un atkal apvienojās. Šeku reku, atkal tie paši ļautiņi pie varas, sabiedrība nobalsojusi it kā par kaut ko jaunu, un visi ir apmierināti. Citiem vārdiem runājot: pastāvēs, kas pārvērtīsies,” Repšes vadītās organizācijas tapšanas motīvus apspriedis sociologs.
Savukārt vērtējot “Saskaņas centra” (SC) darbu un atbalstu krievu valodas kļūšanai par otru valsts valodu, Kaktiņš paudis viedokli, ka SC pieļāvis būtiski kļūdu, jo varbūt nostiprinājis savus krievu vēlētājus, taču atbaidījis visus latviešus. “Ja arī kādu daļu vēlētāju zaudētu, tas, ko viņi būtu dabūjuši latviskajā flangā, desmitkārtīgi atsvērtu zaudējumu krieviskajā elektorātā. Latvieši tajā brīdī būtu gatavi aizmirst daudzas lietas, kas viņiem nepatika. Nākamās vēlēšanas tik lielā mērā varēja būt viņu, ka nemaz nebrīnītos, ja SC nāktos veidot koalīciju…” uz SC kļūdu norādījis eksperts.
