Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. maijs, 2014
Drukāt

Sociologs: par vēlēšanu ignorēšanu varētu ieviest naudas sodu (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, iespējams, būtu jāievieš atbildība, piemēram, naudas sodi, aģentūrai LETA sacīja sociologs Aigars Freimanis.

Viņš norādīja, ka šāda prakse jau pastāv dažās valstīs: “Beļģijā un Grieķijā, kur par vēlēšanu ignorēšanu var piespriest naudas sodu, vēlēšanu aktivitāte ir manāmi augstāka.”

Tomēr viņš norādīja, ka vēlētāju motivāciju jāveicina pašiem politiķiem: “Viņiem jārunā ar tautu, jāpārliecina, ka viņu darbs būs nozīmīgs. Tas ir politiķa talanta jautājums,” teica Freimanis.

Vērtējot zemo vēlētāju aktivitāti, kas, pēc plkst.12 apkopotajiem datiem, ir par gandrīz 10% zemāka nekā šajā laikā iepriekšējo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā, Freimanis uzsvēra, ka pilsoņiem grūti rast motīvu vēlēšanas apmeklēt. Turklāt saulainais laiks šo procesu nesekmē.

Freimanis uzsvēra, ka vērā ņemamo aktivitātes starpību izskaidro pagājušajā reizē vienlaikus ar EP vēlēšanām notikušās pašvaldību vēlēšanas.

Sociologs skaidroja, ka vēlētāju aktivitāte ir viļņveidīga, tāpēc, iespējams, vakarpusē vēlēšanu iecirkņos varētu būt lielāks vēlētāju pieplūdums.

Pilsoņu līdzdalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir zema, tomēr tā nav katastrofāla, aģentūrai LETA skaidroja politologs Jānis Ikstens.

Zemajai aktivitātei ir trīs galvenie iemesli, norādīja Ikstens. Par galveno iemeslu viņš sauca zemo vēlēšanu nozīmīgumu Latvijas pilsoņiem. “Jebkuram cilvēkam, kurš kaut ko saprot skaitļos, ir skaidrs, ka nedaudz vairāk nekā 1% nespēj būtiski ietekmēt vairāk nekā 750 citu deputātu darbu. Turklāt deputāti ir sašķelti dažādās grupās, kas arī mazina viņu ietekmi,” teica Ikstens.

Arī karstais laiks būtiski ietekmē cilvēku lēmumu ignorēt vēlēšanas. “Ja ārā būtu plus 15, nevis plus 30 grādi, varētu sagaidīt lielāku cilvēku aktivitāti,” norādīja politologs.

Strīdīgs jautājums ir arī veids, kādā tiek aprēķināta vēlētāju aktivitāte. Ikstens skaidroja, ka par pamatu tiek ņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati par iedzīvotāju skaitu, kas balstās uz iedzīvotāju deklarētajām dzīvesvietām. “Šie dati atšķiras no tautas skaitīšanas datiem, jo bieži vien cilvēks, kurš ir emigrējis, nav izdeklarējies no savas dzīvesvietas. Tādēļ procentuāli aktivitāte var tikt aprēķināta mazāka, nekā tā patiesībā ir,” viņš teica.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Nauda IIN tālākai samazināšanai Karginam,Krasovickim,Zaharjinam,Segalam,Lembergam,Šķēlem un valsts uzņēmumu valdēm taču vajadzīga!

  2. Ja nav kandidāta par kuru atdot savu balsi… tad lai cienījamais kungs ierosina sodīt varas eliti kuras izvirzītie kandidāti sabiedrībai nav pieņemami.Te ir plaisa starp varas partijām un visu sabiedrību!
    Tā izskatās ka pārsniegusi visas robežas un liekas ka šādā situācijā varai iespējams ka nekavējoši jaatkāpjas jo tā izskatās ir galējā robeža aiz kuras ir bezdibenis

  3. cilvēki neiet vēlēt tāpēc ,ka neredz tam jēgu.ļoti maz ,kas atkarīgs no ievēlēto kandidātu darba .

  4. TeTevnuir briva Latvija,bus ka PSRS vis piespiedu karta

  5. “You are posting comments too quickly. Slow down.”
    – – – – – – – – – – – – – – – – – –
    VAI JŪS NEVARĒTU ŠITO MUĻĶĪBU IZŅEMT? Sāk apnikt pie jums iegriezties.

  6. Vajag darīt visu, lai vēlētājam būtu ērti ierasties vēlēšanu iecirkni, bet neviss domāt, ka cilvēki ies vairākus kilometrus pa šo karstumu, tas tā notiek laukos.

  7. hahaha-brīva valsts ko gribu to daru-ar varu mani nevar piespiest iet vēlēt

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+