Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūlijs, 2013
Drukāt

Socionikas eksperte: “Vidējais latvietis” ir piesardzīgs tradicionālists, nevis ambiciozs uzņēmējs (1)

LETALETA

Vidējais jeb stereotipiskais latvietis raksturojams kā introverts, ētisks tips, kam raksturīgs piesardzīgums un tradicionālisms, kā arī tradīciju sargāšana vispār, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” stāsta socionikas maģistre, pētniece Velta Līvija Miķelsone.

Šāda veida cilvēkam nav raksturīga iezīme primāri rūpēties par naudu un tās sagādāšanu, kā arī ekonomikas attīstību kopumā, un viņš noteikti nav ambicioza uzņēmēja vai oligarha tips.

Tas ir skaidrojams ar Latvijas iedzīvotāju vairākumam raksturīgo intraversiju, norāda Miķelsone, piebilstot, ka šī īpašība lielā mērā arī nosaka, piemēram, to, ka Latvija nav viena no lielākajām pasaules ekonomikām.

Socionikas maģistre atzīmē, ka kopumā Latvijas etnosa pamata tipam piemīt īpašība pakļauties ārējai ietekmei, piemēram, vērtībām un tradīcijām, ko tas pats nav radījis.

“Šis tips grūti izdzīvo bez sabiedrības atbalsta, jo viņam raksturīgā pakļāvība un iztapība liedz domāt par tālu nākotni un milzīgām pārmaiņām. Turklāt šajā tipā apslāpēts radošums, un tas ir vēl viens faktors, kas nosaka viņa nepatstāvību,” norāda pētniece.

Kopumā Baltijā un arī lielākoties Eiropas ziemeļos dzīvo vairāk introvertu cilvēku, un jo tuvāk ekvatoram, jo ekstravertāki cilvēki sastopami. Starp citu, intravertajām tautām raksturīgi, ka tās sevi upurē lielām nācijām un ekstravertām tautām, akcentē Miķelsone.

Socionika ir uz psiholoģijas pamatiem veidota zinātne, kas vēl tikai formējas un pretendē uz zinātnes statusu, skaidro Miķelsone. Vienkārši sakot, tā ir zinātne par cilvēku raksturu tipiem un attiecībām starp cilvēkiem.

Saskaņā ar šo teoriju pavisam kopā ir 16 raksturu tipi jeb sociotipi, kas tiek iedalīti četrās kvadrās jeb atsevišķās komfortablās grupās. Katrai kvadrai sabiedrībā ir savi uzdevumi. Piemēram, pirmās kvadras vērtības ir jaunu ideju radīšana, otrajai kvadrai svarīgāk rīkoties un strādāt, trešajai kvadrai – izvest no krīzes vai izlabot iepriekš paveikto, bet ceturtajai kvadrai svarīgāka ir dzīves kvalitātes paaugstināšana.

Socionikas pirmsākumi ir rodami Lietuvā, kur pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tā laika socioloģe un ekonomiste Aušra Augustinavičūte, par pamatu ņemot Karla Gustava Junga psiholoģisko tipu teoriju, pilnveidoja to, savienojot ar socioloģiju un informātiku, un radīja jaunu zinātni, ko nosauca par socioniku.

Miķelsone ir socionikas maģistre, raksturu pētniece, biedrības “Socionika” dibinātāja un vadītāja, grāmatas “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi” autore.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. “Vidējais latvietis grūti izdzīvo bez sabiedrības atbalsta, viņam raksturīgā pakļāvība un iztapība, apslāpēts radošums…” HA HA HA Kaut kāds absurds – kur viņa to ir rāvusi? Bet redz iemanās aizstāvēt šitādus murgus un dabū grādus!! Jā.. redz nesen lasīju, ka viens “zinātnieks” pierādījis, ka kaķi savā starpā vispār nekomunicē, bet tikai ar cilvēku…
    Tomēr katru dienu pārliecinos, ka tajos, kas lieto vārdu superjaunvārdu “radošums” , nav vērts vispār klausīties

Draugiem Facebook Twitter Google+