Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. novembris, 2016
Drukāt

Socnodokļa samaksā būs izmaiņas (4)

nodoklis2

2017.gadā tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas darba devējam ir jāveic par saviem darbiniekiem.

Valsts ieņēmumu dienests uzsver, ka tādējādi nodrošināts, ka darbinieki ir sociāli aizsargāti, piemēram, arī grūtniecības vai slimības gadījumā, kā arī, darba gaitām noslēdzoties, saņems vecuma pensiju.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka ar 2017.gada 1.janvāri par ikvienu darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā pilnu vai nepilnu darba dienu, vai tikai noteiktu stundu skaitu kalendāra mēnesī, darba devējam par viņu ir jāmaksā minimālās iemaksas. Tās veic arī mikrouzņēmumi par katru no saviem darbiniekiem neatkarīgi no mēneša apgrozījuma.

2017.gadā mēneša minimālo iemaksu objekts ir trīs ceturtdaļas no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. 2017.gadā minimālā mēneša alga ir 380 eiro, tātad minimālo obligāto iemaksu objekts ir 285 eiro. Ar 2018.gada 1.janvāri minimālo iemaksu objekts būs pilna minimālā mēneša darba alga. Minimālās iemaksas aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas vispārējā gadījumā – 34,09%.

Minimālās iemaksas ir samazinātas vai tās veic no faktiskā algotā darbā aprēķinātā ienākuma:

vecuma pensiju saņēmējiem;

personām, kurām līdz vecuma pensijas saņemšanai ir palikuši pieci gadi vai mazāk;
personām ar I un II grupas invaliditāti;

pirmos trīs mēnešus personai, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju;

jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vai studē;

notiesātajam, kas soda izciešanas laikā strādā;

darba devējam, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, darba ņēmējam periodā, kad tas ir cita

darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieks.

Ja minētās personas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, tad 2017.gadā viņām piemēro iemaksu objektu trīs astotdaļu apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 142,50 eiro.

Savukārt 2018.gadā iemaksu objektam jābūt ne mazākam par pusi no minimālās mēneša darba algas.

Ja nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā, minētajām personām minimālās iemaksas veic no faktiskā algotā darbā aprēķinātā ienākuma (darba algas).

Minimālās sociālās iemaksas nepiemēro:

pašnodarbinātajiem;

sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem;

iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka;

ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.

Ja darba alga ir mazāka par minimālo mēneša darba algu, minimālās iemaksas no starpības starp minimālo mēneša darba algu (2017.gadā 285 eiro) un faktiski aprēķinātajiem ienākumiem veic darba devējs no saviem līdzekļiem.

Minimālās iemaksas veic tas darba devējs, kuru darba ņēmējs savā algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmējis kā galveno ienākuma gūšanas vietu. Ja darbinieks algas nodokļa grāmatiņā nav atzīmējis nevienu ienākuma gūšanas vietu, VID vienas darba dienas laikā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informē to darba devēju, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, un turpmāk viņam ir jāveic minimālās iemaksas par šo darbinieku. Tāpat VID informē darba devēju par to, ka minimālās iemaksas turpmāk par konkrēto darbinieku var neveikt. Darbinieks var algas nodokļa grāmatiņā mainīt savu izvēlēto galveno ienākuma gūšanas vietu.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa likme no 9% tiek samazināta uz 5%.

Darba devējs, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, minimālās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) no saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Minimālās iemaksas veic visi darba devēji – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – par katru savu darbinieku arī tad, ja konkrētais darba ņēmējs strādā pie vairākiem darba devējiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. darba deveejiem grozies kaa gribi,bet tik un taa jaamaksa NODOKLIS.Tiem kam paveicaas ar logistikaam,tad ilgi straadaas firmas un naktii varees guleet mieriigi.LAIKS IZTIIRIIT APSHAUBAAMAS FIRMAS.DARBA NEMEEJIEM JAU IR UPURI SEN.

  2. Cik atminos, tad mikro tika veidoti lai atbalstītu mazos uzņēmējus. Lai tie maksātu vismaz kautkādu nodokli izejot no ēnām. Un strādājot mikrouzņēmumā katra darba ņēmēja brīva izvēle bija maksāt par sevi soc nodokli vai nē. Šobrīd tiek pieņemti tādi likumi, kas mazajiem uzņēmējiem liek izbeigt savu darbību, jo nespēs maksāt par katru nodarbināto 97 euro ik mēnesi. Tie piemēri kas tiek publiskoti par mikro uzņēmumiem kuriem itkā ir apgrozījums ap 100 000 Euro ir pilnīgs sviests. Vislielākā daļa ir tādi kuriem apgrozījums mēnesī sasniedz līdz 2000 Euro. Un tā nav peļņa, bet apgrozījums no kura arī tiek maksāts tas mikro nodoklis 9 % apmērā. Tas būtu 180 Euro. Mīnus izdevumi lai to naudiņu nopelnītu, mīnus alga vienam vai diviem. Un tagad vēl par katru 97. Un kā lai tas mazais izaug ? Kādu daļu lai atlicina investīcijām, jaunām iekārtām, telpām. Ja vēl pa šo laiku ir paņēmis kādu kredītu lai attīstītos? ko nu ? nekas labs tur nesanāks. Ļoti daudzi atlaidīs darbiniekus, ļoti daudzi atgriezīsies ēnā lai varētu izdzīvot un ļoti daudzi izbeigs savu darbību vispār. Protams, ka tagad daudziem būs daudz izdevīgāk iet strādāt pie kāda cita. Ir ļoti grūti sākt atkal strādāt zem citiem, kad esi pieradis pie savas kārtības. Un var saprast arī tos 100 gudros. Ne velti tie turas pie saviem krēsliem. Kas viņus ņems ? Vai viņi būtu ar mieru iet strādāt pie kāda vietējā uzņēmēja? Vai būtu gatavi savilkt savu un savas ģimenes jostu ? Un ne jau tādēļ, ka viņi neko neprastu pirmos trīs mēnešus, kas skaitās pārbaudes laiks un tajā laikā par lielo algu var tik sapņot. Protams viņus visdrīzāk kāds nodarbinātu 2 – 3 mēnešus, tad atlaistu aiz neko darīt un labi ja samaksātu kaut lielāko daļu no nopelnītā, jo gan jau būtu par ko šiem atvilkt no algas. Kā viņi rīkotos ja būtu mūsu vietā ? Visdrīzāk viņi vienkārši brauktu prom, jo nespētu izdzīvot pēc pašu pieņemtajiem likumiem.

  3. Vai kāds var paskaidrot, vai uz pašnodarbinātu personu ( kas nav darba devējs, bet strādā viens) šitas mun jaunums attiecas vai nē? No raksta neko nesapratu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+