Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. februāris, 2014
Drukāt

Dainis Dukurs: Mums Sočos jābūt gudriem

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Latvijas skeletona izlases galvenais treneris Dainis Dukurs apliecina, ka viņa dēlus Martinu un Tomasu nav iemidzinājušas dubultuzvaras četros no pēdējiem pieciem Pasaules kausa (PK) izcīņas posmiem. Puiši ir stipri, taču Dainis saprot, ka Krievijā var sagaidīt mājinieku strauju progresu, līdz ar to jābūt arī plānam B. Cīņu par olimpiskajām medaļām skeletonā Sočos 13. februārī sāks dāmas un divas dienas vēlāk pabeigs kungi.

Laba ceļamaize


– Ar ko skaidrojama atšķirīgā sezonas pirmā un otrā puse?


– Strauji mainījās laika apstākļi – oktobrī treniņu nometnēs Siguldā, Altenbergā un Sočos bija silts. Tad devāmies uz Ziemeļ-ameriku, kur bija lielāki mīnusi, un kaut kā neaizgāja. Bija arī dažas kļūdas skeletona kamanu un slidu izvēlē. Ziemassvētkos mājās ļoti ražīgi pastrādājām, izjaucām skeletonus un meklējām vājās vietas. Tas deva rezultātu.

– Vai tagad prāts mierīgs gan par Martinu, gan Tomasu?


– Ir labas iestrādnes. Kēnigszē sasniegtie starta rekordi liecina par teicamu fizisko kondīciju. Arī trases lejā abiem bija lielākie ātrumi. Tagad visu tehniku pārbaudījām, pagatavojām pāris jaunus slieču komplektus. Zinām, kas Sočos vajadzīgs, bet, ja nu pēkšņi mainās laika ap-
stākļi vai uz kādas šķembiņas gadās sabojāt slieci, lai ir rezerves variants.

– Par kamanām ir skaidrība?


– Jā, Martins ņems iepriekšējā sezonā lietotās kamanas, ar kurām viņš šoreiz nobrauca tikai Īglsā. Sajūtams, ka tās ir labākas. Visas kamanas ir līdzīgas, atšķiras tikai nianses. Tomass brauks ar jaunbūvēto skeletonu.

– Ar Martinu runāju decembrī, un viņš teica, ka pēc pirmajiem trim PK posmiem kļuvis krietni motivētāks. Vai arī no malas varēja redzēt acīs uguntiņu?


– Mums liels pārbaudījums bija pēdējais posms. Koncentrēties tā kā viņi abi ir ļoti profesionāli. Tomasam gribējās būt otrajam – apsteigt amerikāni Antuānu. Turpat līdzās bija vācieši Rommels un Krekels. Arī Martinam pēc Tomasa brauciena vajadzēja uzlabot trases rekordu, ja gribēja saņemt 100 tūkstošus eiro.

– Vai tie nespieda smadzenes?


– Mēs par to nerunājām, bet gan jau galvā sēdēja. Arī konkurenti mīlēja pajokot, sak, kur būs bankets, ko tu mums uzsauksi. Tādā pozitīvā nozīmē, nevis lai izsistu no ritma. Tas bija apliecinājums, ka koncentrēšanās spēja ir augstā līmenī. Laba ceļamaize Sočiem.

Ar smaidu uz lūpām


– Vai arī tu, esot klāt visos posmos, palīdzēji dēliem uzlabot viņu rezultātus par kādām desmitdaļām?


– Varbūt netieši, jo, piemēram, Sanktmoricā es parādīju, kā pareizi jāizslauka starta grope, lai tā visiem būtu vienāda. Kēnigszē un Īglsā galvenajam sacensību tiesnesim arī lūdzu sagatavot gropi PK līmenī. Viņi to izdarīja pēdējā brīdī. Tas noderēja visiem, ne tikai manai komandai.

– Droši vien palīdzēji ne tikai ar starta gropi.


– Strādāju kopā ar visiem, filmēju kādu virāžu – tomēr vēl kāda papildu kamera. Gāju uz materiālu kontroli, nesu un vēru vaļā skeletonus, atbildēju uz jautājumiem. Esmu tās kamanas būvējis un varu ar kontrolieriem runāt kā līdzīgs ar līdzīgu, dažreiz arī oponēju. Bet uztveru to pozitīvi, ar smaidu uz lūpām.

– Vai pavēroji arī krievu sportistus?


– Viņi ir labā līmenī, ar labu tehniku. Aleksan-dram Tretjakovam ir teicams starts, bet man šķiet, ka esam par pussolīti viņam tuvojušies. Bet visu cieņu, ļoti nopietns konkurents, īpaši mājas trasē, kurā viņš labāk zinās ledu, tā sagatavošanu. Mums sacensību rītā vajadzēs uzminēt. Jābūt gudriem.

– Panākumi jūs nav iemidzinājuši.


– Nē, ne uz brīdi.

– Martina galvenais konkurents būs Tretjakovs?


– Viņiem abiem ir pārliecinoši labākais starts. Es arī Tomasu neizslēgtu no pretendentu loka, jo viņam novembrī nometnē Sočos gāja ļoti labi, ātrums bija līdzīgs kā Martinam. Arī Antuāns un Čudinovs būs stipri.

– Kam šobrīd ir psiholoģiskā priekšrocība?


– Grūti spriest. Viendien piecas reizes noskatījos Martina braucienus Kēnigszē. Treniņos viņš diezgan švaki brauca, sacensībās startēja lielā neziņā par vienu virāžu. Taču mobilizējās un arī kļūdu spēja izlabot. Priecē tas, ka abi dēli spēj savākties.

– Vai nav bažas, ka fiziskās formas virsotne Sočos jau būs garām?


– Nē, gatavošanās varianti ir dažādi. Kopā ar treneri Mihailu Arhipovu izstrādāta pareiza treniņu metodika.

Ievākta informācija


– Vai ir kas, par ko šobrīd jāuztraucas, vai arī viss ir savās vietās?


– Esmu mierīgs par visu, ko paši varam izdarīt. Ļoti negribētos noķert kādu vīrusu vai traumu. Jārunā ar Latvijas olimpiskās vienības dakteriem, kā paaugstināt imunitāti. Nemitīgi jāmazgā rokas. Otra lieta – jābūt gudriem un jāredz, kā tiks gatavots ledus. Vispirms būs kamaniņu braucēju mači, jāpaskatās, kas tur notiks.

– Vai tu domā tīri objektīvi, vai arī ir bažas, ka sacensības varētu nebūt godīgas?


– Tīri objektīvi, jo krievi zina vairāk nekā mēs. Esmu savācis informāciju, kā viņi gatavoja ledu pirms Krievijas kausa izcīņas, kurās virāžās profilu mainīja. Jāmēģina treniņos to visu piefiksēt, saprast. Ļoti svarīgi, vai ledus sacensību rītā būs ciets vai mīksts. To zinās tikai mājinieki.

– Par zemūdens akmeņiem nebaidies?


– Bažas ir par drošības situāciju. Ceru, ka terorisms neskars olimpiskās spēles. Man nepatīk draudi un tas, kas notiek šajā reģionā.

– Kā PK posmos izskatījās Lelde Priedulēna?


– Galveno mērķi – izcīnīt ceļazīmi uz Sočiem – viņa izpildīja. Mēs, treneri, gan gaidījām mazliet vairāk, taču kaut kas visu laiku ķērās, varbūt braukšanas garšu zaudējusi. Ļoti gribētos, lai tā atgriežas un Sočos Leldei izdodas veikt labākos braucienus šosezon. Viņa to ir pelnījusi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+