Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. februāris, 2014
Drukāt

Soču olimpiskais lidojums ir sācies

Foto: Viesturs SerdānsFoto: Viesturs Serdāns

Ar Krievijas vēstures izsapņošanu, bez lieliem pārsteigumiem tehniskās izpildes ziņā un kopumā baudāmu atklāšanas parādi Soču olimpiskās spēles ir sākušās. Olimpiskās lāpas aizdegšanā kā pēdējie roku pielika Krievijas sporta leģendas, hokejists Vladislavs Tretjaks un  daiļslidotāja Irina Rodņiņa. Kopējā uzveduma sižetā varbūt pietrūka vien Gagarina lidojums kosmosā. Bet to atstāsim Rīgas „Dinamo” – šo pavasari mēs gaidām un ceram! Tikmēr Fisht stadionā, ienesot olimpisko karogu, starp aktieriem, sportistiem un citām prominencēm lielākās ovācijas izpelnījās pirmā kosmosā lidojusī sieviete Valentīna Tereškova. Soču olimpiskais lidojums ir sācies. Arī Latvijas komandai. Ja ne gluži tiešā, tad pārnestā nozīmē gan – visi šajā dienā sastaptie un uzrunātie mūsu sportisti emocionāli burtiski lido. Ar cerībām, pārliecību un labu  noskaņojumu. Manuprāt, tie ir ļoti būtiski argumenti, lai arī sacensību arēnā viss izdotos  un sasniegtuvsavu iecerēto.

Diez vai kāds nezina, ka Latvijas karogu Fisht olimpiskajā stadionā ienesa Sandis Ozoliņš. „Sajūtas bija fenomenālas, patiess prieks par visiem mūsējiem, kas šo iespēju bija nopelnījuši un varēja piedalīties. Smaids bija visu sejās un tā bija iespēja izbaudīt šo mirkli. Varbūt neredzējām visu to, ko redz TV skatītāji, tomēr emocionāli bija skaisti atrasties tur,” Sandis teica kopā ar atzinumu, ka gribējies ar karogu ne tik daudz iet savas komandas priekšgalā kā iekļauties tās kopīgā bariņā.

Tāds īsts olimpiskais darba skrējiens sāksies tikai ar pirmajām sacensību dienām. Tomēr arī olimpiādes atklāšanas dienā darīt bija ko. Sākot jau ar brokastīm, kur mediju viesnīcā no pieciem rītā varēja ielocīt arī kārtīgu šašlika porciju ar marinētiem sīpoliņiem. Nu sakiet vēl, ka tā nav laime pilnīga un lielisks darba dienas sākums!

Augšā kalnos brauksim tikai sestdien, tomēr ziņas pienāk arī no turienes. Vīri un meitenes pielāgo trases, piešauj mērķus un atklāšanas parādes vietā kaļ sportiskos plānus. Biatlonā Andrejam Rastorgujevam iekšā ir viss, bet esot jātiek vaļā no stresiņa. Ceram, ka doks Aldis Cīrulis palīdzēs! Kamanās Inārs Kivlenieks treniņos divreiz iebrauca desmitniekā – sestais un devītais. Cerīgi! Mārtiņš Rubenis gan mocījies ar vienu no virāžām un tikai pēdējā treniņu braucienā tur izslīdējis kā gribējis. Ja sākumā bija 32. vieta, tad pēdējā treniņu braucienā jau 12.rezultāts. Kā būs, redzēsim, bet „LA” novēl to pašu matemātisko progresiju – ne mazāk kā divdesmit vietas augstāk. Ne tikai vienā, visu četru braucienu summā. Stabilitāte pašlaik šķiet mūsējo lielākais klupšanas akmens. To lūkosim gan sestdien, gan svētdien. Protams, arī klātienē!

Bet Soču olimpiādes pirmās oficiālas dienas pirmā darba duna bija Latvijas hokeja valstsvienības treniņš un Lielās ledus halles inspicēšana. Par halli – liela, smuka, neskaitāmi zem jumta palikti kubikmetri, tomēr tikai 12 000 vietas nešķiet adekvātas šim apjomam. Teikšu kā ir – man Rīgas arēna liekas siltāka un mīļāka. Un ja vajag, tad maksimālais vietu skaits vien par pāris tūkstošiem mazāks. Neticu, ka te pilna halle var piekliegt to atmosfēru, kādā Latvijas izlase izcīnīja Soču olimpisko ceļazīmi. Tiem, kam patīk skaitļi – Bolshoi arēnas kopējās izmaksas 180 miljoni ASV dolāri. Runā, ka jau rudenī te spēlēšot KHL hokeju Soču „Delfin” komanda, pie kuras izveides ķēries Pāvels Burē.

Latvijas izlases treniņš no tribīnēm šķita pat ļoti produktīvs. Veči atbraukuši spēlēt. Uz ledus ik pa brīdim sarunas – jādara tā, tu slido tur, tu atstāj ripu te. Spēlētāji no dažādiem klubiem, katrs iedresēts savā spēles stilā. Vajag laiku, lai komandas biedrus sajustu bez atskatīšanās. Atstāj ripiņu tur, un zini, viņš jau tur gaida, piebrauks, un… „Šajās dienās kopīgi izlemsim un atrisināsim, kā spēlēsim. Protams, gala vārds piederēs treneriem, bet arī mums pašiem jātiek skaidrībā. Jā, mēs kaut kur paklupsim vai aizslidosim ne tur, taču jāpanāk sapratni, lai cits komandas biedrs palīdz un izlabo šo situāciju. Šodienas hokejā laba aizsardzība un spēle vairākumā ir svarīgākie kritēriji, lai cīnītos ar spēcīgiem pretiniekiem,” par lielā hokeja sakarībām spriež komandas kapteinis Sandis Ozoliņš.

Pēc treniņformu krāsām šoreiz bija tikai karmīnsarkanie un baltie. Pa maiņām tā: vienā Dārziņš, Sprukts un Miķelis Rēdlihs, citā Daugaviņš, Cipulis un Ķēniņš, vēl citā Karsums, Vasiļjevs un Indrašis, visbeidzot kopā atlikušie četri uzbrucēji Štāls, Jass, Bērziņš un Pavlovs. Aizsardzībā Ozoliņš ar Reķi, Kulda ar Bārtuli, Sotnieks ar Pujacu, Krišjānis Rēdlihs ar Freibergu. Maiņu un aizsargu sarindojums pēc kārtas – pašlaik mana brīva improvizācija.

Pats virsaitis, komandas galvenais treneris Teds Nolans kopā ar Zemgu Girgensonu Adleras lidostā tiek gaidīts tikai pirmdienas rīta pusē. Kristers Gudļevskis, kuru uz NHL šoreiz izsaukuši tādēļ, lai viņš formāli būtu NHL spēlētājs un varētu kāpt pasaules labākās līgas spēlētāju lidmašīnā, būs klāt vien pirmdienas pēcpusdienā. Pavisam uz olimpiādi lidošot četri līgumreisi ar NHL spēlētājiem. Iespaidīgi! Bez viņiem hokeja turnīrs nebūtu nekas.

No Latvijas izlases treniņa lielāko iespaidu atstāj pozitīvā atmosfēra. Komandas kapteinis Sandis Ozoliņš dzirdams jau labu gabalu no miksa zonas. Ne viņš vienīgais tāds – arī Jānis Sprukts, Mārtiņš Karsums, brāļi Krišjānis un Miķelis Rēdlihi, Lauris Dārziņš iet cauri ar jokiem. Bet Sandis… Vajadzēs, būs nopietns, vajadzēs – raus jumtu. Te nu ir skaidrs – komandā ir fantastiski pozitīvs noskaņojums. Sandis arī neslēpj, ka braukuši izbaudīt šīs spēles un nospēlēt labu hokeju. „Es kā daži tālo austrumu nāciju pārstāvji, tik bildēju un bildēju. Visu! Arī sevi selfishā (skaidrojums – sevi ar rokā izstieptu telefona aparātu un izvēlētā fona). Visbiežāk? Kopā ar Miku Indraši,” smaida Ozo. Ja kāds domā, ka tās ir muļķības, tad sociālajos tīklos, īpaši twitter.com, šādas bildes piektdienas vakarā varēja atrast. Turklāt – ne tikai ar Miku Indraši. Uz foto tehnikas pazinēju objektīvu jautājumu, ar ko tad šiem mākslas darbi tiek uzņemti, Sandis ziņo – šo aparātu saucot aifons. Pēc modeļa skaita laikam piektais. Sandis un visa komanda izbauda spēles, arī sadzīviskā ziņā viss esot lieliski. Cerēsim un ticēsim, ka tāpat būs arī hokeja laukumā!

Atgriežoties pie hokeja runām, tiek teoretizēts par pielāgošanos lielajiem laukumiem un pretēji. Arī aklimatizāciju. Sandis spriež, ka pašam visšķērmākā sajūta esot septītajā dienā pēc kontinenta maiņas un pats lāga nesaprot, ka šā jautājuma būtība ir – nevis kā jutīsimies mēs, bet gan kā jutīsies pretinieki ar NHL spēlētājiem sastāva pamatā. Šveicieši, čehi, zviedri… Kad saprot, atkal ir iemesls pasmieties. Arī mums, žurnālistiem, ir ko šajā sakarā teikt – septītajā dienā būs ceturtdaļfināli. Tātad – mums tas der!

Lielajā ledus hallē šķiet drēgni, toties ārpusē pusdienlaikā saulīte pa zemes virsu staigā un termometri rāda +13 grādus. Tādās reizēs nu nemaz negribas kāpt mediju transportā un var kādu gabalu iziet kājām. Pavasaris laukā, pavasaris prātos! Tieši tādu, smaidīgu un apņēmības pilnu, ar savu velosipēdu metot loku pa olimpisko parku, sastopam ātrslidotāju Haraldu Silovu. Krampis puikam labs, to zinu pats, dažreiz salīdzinot savus un Haralda dienas un nakts atšķirīgos rezultātus MTB mačos. Smejam, ka gatavojas Riodežaneiro olimpiādei. Šoreiz – riteņbraukšanā. Varbūt, varbūt – atsmej Haralds. Bet pagaidām prātā ātrslidošana. Pirmie 500 metri būšot olimpiskās spriedzes nomešanai un sacensību sajūtas atgūšanai. Domas gan jau abās kroņa distancēs – 1000 un 1500 metru slidojumos. Optimisms kūsā, pašsajūta laba, ledus struktūra Adler hallē saprotama. Arī sportiskā forma pēc sajūtām ir virsotnē un gandarījums par pēdējā mēnesī paveikto. Iepriekšējā, ne tik veiksmīgā, sezonas daļa lai paliek vēsturē. Sitam Haraldam pieci, lai veicas un nāksim atbalstīt sacensībās.

Arī galvenajā mediju centrā šodien jau ir kā bišu spietā, pēc atklāšanas parādes pat puslīdz slēgtajās Adleras/Soču ielās izbaudām kārtīgu sastrēgumu, mediju ciematā Kubaņas vīna sēta ir pārpildīta, visapkārt arvien vairāk runas par sportu un izredzēm. Olimpiāde patiešām ir sākusies!

Māris Siliņš, “LA” speciālkorespondents Sočos

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+