Soda par valsts valodas nelietošanu 0
Raimonds Vīksniņš ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” sliežu ceļa mašīnu iestatītājs un šā gada martā viņu aizsūtīja uz lekcijām par elektrodrošību.
“Man kļuva interesanti uzzināt, kādā valodā notiks komunicēšana, jo vismaz 95% sanākušo klausītāju bija nelatvieši. Diviem vieslektoriem uzdevu jautājumu: “Vai sapulce notiks valsts valodā?”, uz kuru tā arī nesaņēmu atbildi,” redakcijai raksta R. Vīksniņš. Tā kā lekcijas notikušas krievu valodā, kā uzņēmumā tas noticis ierasti, viņš par šo situāciju un uzņēmuma vadītāju nevēlēšanos lietot valsts valodu uzrakstījis vēstules “Latvijas dzelzceļa” vadībai un Valsts valodas centram (VVC). VVC valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis atbild, ka valsts akciju sabiedrībā visiem pasākumiem jānotiek tikai valsts valodā un te nav divu domu, jo to prasa Valsts valodas likums. Tā 7. pants nosaka, ka valsts uzņēmumos, kuros lielākā kapitāla daļa pieder valstij, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tad nodrošina tulkojumu valsts valodā. Ja lekcijas notiktu privātā uzņēmumā, bet ja kaut viens uzņēmuma darbinieks tās vēlētos noklausīties valsts valodā, uzņēmuma vadībai būtu jāno-drošina to norise latviski vai tulkojums latviešu valodā, skaidro A. Kursītis.
R. Vīksniņam A. Kursītis atbildēja, ka VVC divas reizes veicis pārbaudi VAS “Latvijas dzelzceļš” ceļu distancē Torņakalna ielā 16 un lektore Lidija Koroļova, kura 15. martā vadīja elektrodrošības instruktāžu, 5. aprīlī atbrīvota no darba.
Pārbaudot uzņēmuma ceļu distances vadītāja Vladlena Makedona valsts valodas lietojumu, VVC tomēr konstatēja, ka viņš var lietot valsts valodu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, t. i., augstākā līmeņa 1. pakāpē, pieļaujot tikai dažas gramatiskas kļūdas, kas netraucē saziņu.
Ceļu distances Šķirotavas nodaļas V. Makedona parakstītajā vēstulē atzīts, ka R. Vīksniņa aizrādījumi ir pamatoti – par mācībām atbildīgie darbinieki nav ievērojuši Valsts valodas likuma prasības. Darba sanāksmē ar nodaļu vadītājiem zemāka un vidēja līmeņa vadītāji brīdināti par valsts valodas nelietošanas sekām.
Ņemot vērā, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” daudzās stuktūrvienībās, ļoti iespējams, ir pilnīgi iespējama krievu valodas pašpietiekamība, šo uzņēmumu iekļaus Valsts valodas centra kontroles pro-grammā, lai varētu veikt attiecīgo darbinieku valsts valodas lietojuma pārbaudi, sola A. Kursītis. Katram valodas inspektoram ir savi uzņēmumi, kurus pārbauda kontroles pro-grammā, un tā darbojas trīs mēnešus.
Pašlaik pastiprinātā kontrolē pārsvarā nonāk privāti uzņēmumi un veikali. Pirms dažiem gadiem kontroles programmā bija arī Valsts policija, bet tagad valsts valodas problēmas mazinājušās, jo no policijas daudzi vecie kadri ir pensionējušies, saka A. Kursītis.
Savukārt R. Vīksniņš jautā, kad no krievu valodas uz latviešu mainīsies arī skaļruņu un rāciju “darba valoda” uz “Latvijas dzelzceļa” līnijām. Jau pieminētais Valsts valodas likums nosaka, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem, kuros lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
