Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. maijs, 2013
Drukāt

Šodien valdība spriedīs par lauksaimniecības zemes labāku apsaimniekošanu


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Zemkopības ministrija (ZM) ierosina lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldību, tostarp tirgus regulēšanu no valsts puses, nodot Lauku attīstības fondam (LAF). Šāds ierosinājums izskan ZM sagatavotajā ziņojumā par priekšlikumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, ko šodien skata valdībā. 


Kā zināms, pagājušā gada rudenī Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma kopīgi parakstīja rīkojumu nr. 5, ar kuru līdz šā gada 1. jūnijam Zemkopības ministrijai uzdeva izdomāt, kas turpmāk būtu darāms, lai sekmētu zemes saglabāšanu un saimniecisku izmantošanu.

 

400 000 hektāru – tutū!

Valdībai iesniegtajā ziņojumā atzīts, ka zemes saprātīgu izmantošanu traucē nopietnas problēmas. Pirmā – samazinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. 2003. gadā rēķināja, ka lauksaimniecībā izmantojami ir aptuveni 2,3 miljoni hektāru. Pašlaik tiek lēsts, ka desmit aizvadītajos gados izmantojamās zemes kopplatība sarukusi par aptuveni 400 tūkstošiem hektāru. No aptuveni diviem miljoniem hektāru tikai 1,8 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir apstrādāti, bet ražošanai tiek izmantoti mazāk par 1,4 miljoniem hektāru.

Zemes izniekošanai lielos apmēros ir vairāki iemesli. Zeme, kuru savulaik varēja izmantot lauksaimniecībā, gadiem ilgi netiek kopta un lielās platībās ir aizaugusi tā, ka bez papildu ieguldījumiem uzreiz nav izmantojama.

Ar krūmiem aizaugušās zemes īpatsvars ir gandrīz 18% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Savulaik izbūvētā meliorācijas sistēma ir nolietojusies un daudzviet sabrukusi.

Pirms divdesmit trim gadiem iesāktā, joprojām nepabeigtā zemes reforma ievērojami sadrumstalojusi zemes platības. Pašlaik jaunizveidoto zemes īpašumu vidējā platība ir aptuveni septiņi hektāri. Īpašuma tiesību atjaunošana un jaunu veidošana radījusi 360 000 īpašumu 580 000 atsevišķos zemes gabalos. Turklāt 63 procenti mazo īpašumu izmanto vien desmito daļu no zemes kopplatības.

 

Vēl vienu “kantori” nedibinās

Viens no zemes tirgus regulēšanas rīkiem būtu valsts zemes fonds, par kuru sākumā ministrijā sprieda kā par jaunveidojamu valsts pārvaldes iestādi. Kā redzams, vissvaigākais priekšlikums ir cits – netērēt valsts naudu vēl viena “ierēdņu kantora “dibināšanai, bet visas zemes lietas nacionālā mērogā uzticēt LAF – pirms desmit gadiem izveidotajai valsts akciju sabiedrībai, kas nodarbojas ar dažādu veidu lauku uzņēmēju atbalsta programmu īstenošanu un kas ir arī starpnieks valsts kredītu piešķiršanā zemniekiem, ievērojot pārveidojumus Hipotēku un zemes bankas darbībā.

Turpmāk LAF būtu arī starpnieks zemes nomas, pirkšanas un pārdošanas darījumos, kā arī pats uzpirktu zemi, iznomājot vai pārdodot to lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Kā Zemkopības ministrijā jau izsprieduši agrāk, par desmit hektāriem lielākus zemes un meža gabalus turpmāk varētu nopirkt zemnieki un zemnieku saimniecību īpašnieki, kuri: ieguvuši lauksaimniecisku vai mežsaimniecisku izglītību; vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību; vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā un pēc darījuma var apliecināt tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā vai mežsaimniecībā. Par 10 hektāriem lielāku zemi un mežu vienā gabalā varētu nopirkt jaunie lauksaimnieki. Savukārt plānotais vidējais zemes iznomāšanas termiņš būtu pieci gadi.

Nomniekam noteiktu pienākumu izmantot zemi lauksaimnieciskajā ražošanā, ceļot zemes auglību, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli un saglabājot nomniekam tiesības saņemt platību maksājumus.

Tāpat LAF par valsts naudu īstenotu zemes konsolidācijas jeb sadrumstalotības mazināšanas projektus, kā arī tērētu valsts naudu nopirktās, ar krūmiem aizaugušās zemes pārvēršanā lauksaimniecībā izmantojamā. Lai sekmētu sīko zemes gabaliņu apvienošanu, neapstrādātās zemes īpašniekiem piedāvātu tās pārdot LAF.

 

Līdzās LAF 
vietējie fondi

Lai izbeigtu ķīviņus ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par to, kurš turpmāk pārraudzīs zemes lietas – valsts vai vietējās pašvaldības, Zemkopības ministrija piekritusi, ka līdzās LAF varētu izveidot novadu jeb vietējos zemes fondus, paredzot tiem tiesības pārņemt savā īpašumā rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi un zemi, kas paliktu pāri pēc zemes reformas pabeigšanas.

Kā zināms, VARAM gatavotajā Zemes pārvaldības likumprojektā, kas kopš pagājušā gada rudens iestrēdzis Ministru kabinetā, sākotnējā redakcija paredzēja pēc zemes reformas pabeigšanas nodot zemes pārvaldību vietējām pašvaldībām.

 

Plāno nopirkt 
38 000 hektāru

Pašlaik paredz, ka zemes lietu pārvaldību LAF varētu uzsākt no 2014. gada. Bet uzsākšanai ZM prasa palielināt LAF darbinieku skaitu Rīgā (pašlaik LAF strādā vien astoņi darbinieki) un izveidot pārstāvniecības laukos – pa vienam pārstāvim katrā Latvijas reģionā. Šim nolūkam LAF izmantotu tam pieejamos 10 miljonus latu, reizē saglabājot līdzšinējo lauku uzņēmēju atbalsta programmu īstenošanu. Par nacionālā mēroga zemes fonda turpmāko finansēšanu ZM sagatavotu priekšlikumus, kurus līdz 2014. gada 1. jūnijam iesniegtu Ministru kabinetā.

ZM lēš, ka turpmākajos 15 gados – no 2014. līdz 2028. gadam – par valsts piešķirto naudu varētu iegādāties 38 000 hektārus, no kuriem 27 810 hekt-ārus pārdotu vai iznomātu, atlikušos 10 664 hektārus paturot LAF īpašumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+