Mobilā versija
+1.7°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
19. marts, 2015
Drukāt

Sodīs par nesen iegādātas lauksaimniecības zemes neizmantošanu (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Ziemāju lauks Tērvetes novadā.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz soda sankcijas personām, kuras nesen iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā, informē ZM.

Ministrijas izstrādās izmaiņas APK paredz uzlikt administratīvo sodu personām, kuras atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” regulējumam pēc 2014. gada 1. novembra ir ieguvušas īpašumā lauksaimniecības zemi, taču neizmanto šo zemi lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai.

Gadījumā, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek sākta lauksaimnieciskā darbība, tad fiziskām personām paredzēts sods no 360 līdz 720 eiro, bet juridiskām – no 720 līdz 1080 eiro.

Savukārt, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet triju gadu laikā pēc šīs zemes iegādes netiek sākta tās izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 180 līdz 360 eiro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 720 eiro.

Tāpat par zemes dzīļu izmantošanai paredzētās zemes neizmantošanu šajā nolūkā pēc zemes iegādes fiziskajām personām paredzēts sods no 360 līdz 720 eiro, bet juridiskajām personām – no 720 eiro līdz 1080 eiro.

Plānots, ka par zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs attiecīgo pašvaldību administratīvās komisijas.

Izmaiņas APK iesniegtas izskatīšanai valdībā. Paredzams, ka likuma grozījumi pēc to akceptēšanas valdībā un pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 2015. gada 1. novembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Sods ir uz ha, vai par 3 ha, tikpat cik par 30 ha?

  2. Atkal kārtējais murgs. Un valdība vēl cer ,ka šito valsti kāds aizstāvēs ,ja vajadzēs. Antiņi.

  3. latvietis parastais Atbildēt

    nu itkā jau pareizs likums, vismaz doma, bet kapec tikai lauksaimnieki tiek apcelti? kāpec ne tukšo dzīvokļu, māju, fabriku īpašnieki? jebkura komercplatiba, ja netiek izmantota, sodanauda, tas pats par naftas vadu teikim, dzelzceļa līnijām…. kāpec tikai zemnieki tiek soditi?
    domāju ja labs jurists pārsudzetu šo likumu tad kā diskriminejošu to nāktos tiesai atcelt

  4. Vēl kas – ko darīt tiem, kam vajag lielāku platību, bet ne lauksaimniecībai, bet cita veida saimnieciskajai darbībai vai hobijam (piemēram, radio vadāmu lidmodeļu izstrādei)?

  5. Ar kādām tiesībām bīda likumu ar atpakaļejošu datumu?

  6. Tas ir terors, vai kā tas saucams? Fašisms? (es nerakstīšu te par gadījumu, ja pieprasīti tie platībmaksājumi, tātad, kaut kas paprasīts un saņemts no valsts vai eiropejiskās kabatas. To tad pienāktos atmaksāt, protams). Zeme ir mana vai tava, tā ir privātīpašums. Tam, vai tā ir kaut kādam NOLŪKAM (lauksaimniecībai vai zemes dzīļu izmantošanai, tā te minēts) – tādu “nolūku” var noteikt tikai tas, kuram tā pieder. Varbūt īpasnieks nolemj, ka zemes gabala nolūks ir “priecēt acis” (piemēram), vai kaut kam pavisam vēl nebijušam… Citādi- zemei nolūku nevar noteikt neviens (ticīgi cilvēki vēl teiktu- to zemi šādam vai tādam nolūkam mums devis dievs vai kādi citi augstākie spēki, bet citādi…). Tā ir ielīšana otra cilvēka privātajā atvilktnē, kabatā – sak , tev ir tādi un tādi līdzekļi, priekšmeti, platības. Un mēs noteiksim, kādam nolūkam tie tev tur ir. (Tavā kabatā ir nauda, kura tur ir mūsuprāt tādam nolūkam: nopirkt konkrēto preci/ iemaksāt VIDam un citiem “prasītājiem”, piemēram, Zemkopības ministrijai/ vispār atdot par velti, jo mes tā vēlamies. Un tikai mēģini to neizlietot mūsu noteiktajam nolūkam. Mēgini tik vienkārši paturēt kabatā, atvilktnē. Pēriens būs kā likts! ).

    • te ari sanāk pretruna Atbildēt

      neesmu iedziļinājies bet platibu maksājumos ir kautkas ari par ainavas platibām. tātad reāli maksā par to lai zemi neaiztiktu, un pretim soda par to?

  7. ko noziimee juristam vardinjsh – nesen???

Inkubators biznesa grūdienam (1)Biznesa idejām līdz 2023. gadam iespēja saņemt dažādu veidu palīdzību uzņēmuma attīstībai
Mājsaimniecības neizmanto iespējas samazināt elektrības rēķinus un maksā vairāk (16)Elektrību tērējam vairāk, mājsaimniecības aizvien neizmanto iespējas samazināt rēķinus
Pasaulē
Latvijā decembrī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējo mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+