Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Foto – Ieva Lūka/LETA

Guntis Libeks: Sods par darbu mazā skolā 20

Autors: GUNTIS LIBEKS, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Skolotāju darba apmaksā jau daudzus gadus tiek lietots princips “nauda seko skolēnam”, tas nozīmē, ka visa valsts budžeta nauda pedagogu darba samaksai tiek izdalīta ar skolēnu skaitu valstī un tālāk sadalīta pašvaldībām, ņemot vērā, cik tajās ir skolēnu. Metode rada situāciju, ka mazajās skolās pedagogi saņem par 20 – 40% mazāku atalgojumu par to pašu darbu, ko veic skolotāji lielajās mācību iestādēs. Pamatots ir arguments, ka lielākā klasē skolotājam ir lielāka garīgā slodze, nepieciešams vairāk darba klases un mājas darbiem, žurnālu un dokumentācijas izpildīšanai. Savukārt mazās skolas skolotājs, strādājot tās pašas darba stundas, veicot tos pašus pienākumus, saņem ievērojami mazāku atalgojumu. Pilnīgi taisnīga, iespējams, nav neviena metode, tomēr, jāteic, ka atalgojuma atšķirības kļūst nepieņemamas. Lielākajā daļā Eiropas valstu skolotājiem par darbu lauku un mazapdzīvotos apvidos maksā īpašas dotācijas, lai saglabātu mazās lauku skolas un nodrošinātu izglītību attālos valsts reģionos. Mūsu valdība īsteno īpašu dotāciju politiku ārstiem par pārcelšanos ārpus Rīgas. Atbalsts lauku pedagogiem Latvijā ir pieredzēts arī dažādos senākos laikos. Bet izglītības ministrs Kārlis Šadurskis un valdības vadītājs Māris Kučinskis uzskata, ka skolotāji jāizdzen no lauku skolām un tās ir jāslēdz. Latvijā no kartes ir svītroti simtiem ciemu, kuros vairs nav iedzīvotāju. Ciema skolas slēgšana ir sākums ciema izmiršanai. Var jau apgalvot, ka tie ir laikmetīgi globāli un neapturami procesi, bet kādēļ tie ir jāveicina?

Ministru kabinets 7. augustā pieņēma rīkojumu “Par finansējuma sadalījumu pašvaldībām piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem”, ar kuru no “līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem” piešķīra 1,445 miljonus eiro 88 pašvaldībām, kuras veikušas “ar skolu tīklu sakārtošanu saistītus pasākumus” (lasi – slēgušas skolas). Valdības rīkojuma anotācijā minēts, ka skolu tīkla kārtošanas pasākumos ir panākts reāls mērķdotācijas ietaupījums, tikai tas nav devis nepieciešamo finanšu ietekmi. Interesanti, kā ir radies ietaupījums, ja, slēdzot skolu, skolēnu skaits pašvaldībā nesamazinās, un, sekojot metodei “nauda seko skolēnam”, tai pašai naudai ir jānonāk tajā pašā pašvaldībā. Lieta ir neskaidra: vai nu izglītības ministrs, kurš ne pirmo reizi ir amatā, vēl arvien neorientējas pedagogu algu mērķdotācijas sadalē un izlietošanā, vai arī apzināti maldina sabiedrību. Šadurska meli ir pārdrukāti Ministru kabineta dokumentā – anotācijā rīkojumam. Aizdomas par maldināšanu rada arī prēmijām noteiktais naudas avots: “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Grūti saprast, kāds nopelns skolu slēgšanā vai “optimizācijā” ir skolotājiem, kuri saņems prēmijas, un par ko tiek sodīti skolotāji 31 novadā, kur saglabātas mazās skolas. Tas ļoti izskatās pēc nevienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas, ko aizliedz mūsu valsts pamatlikums – Satversme. Varbūt tas ir aizejošo Šadurska un Kučinska nepieklājīgs žests 31 novada pašvaldībai? Nav saprotama tā nozīme, jo rudenī vēlēs Saeimu, ne pašvaldības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valdība 7. augustā ir apstiprinājusi arī protokollēmumu, kurā paredzēta nauda prēmijām pedagogiem turpmāko gadu budžetos tajās pašvaldībās, kurās “skolu tīkla sakārtošanas pasākumi devuši reālu mērķdotācijas ietaupījumu”. Tas kā ceļa maize nākamajai valdībai “slikto novadu” pārmācīšanai.

Kā mūs māca vēsture, valdība, kas šķiro savus pavalstniekus pareizajos un nepareizajos, dala tos labajos un sliktajos, tautai ir ļoti bīstama.