Foto – LETA

Sodu reforma mazinās ieslodzīto skaitu 0

Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus Sodu izpildes kodeksā (SIK), kas kopā ar grozījumiem Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL) un Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) iezīmēs vērienīgu reformu ieviešanu Latvijas kriminālsodu sistēmā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
ASV izsludina ārkārtas stāvokli pirms Saules aptumsuma – paredz cilvēku masu bojāeju 12
Lasīt citas ziņas

Ar minēto likumu grozījumu pieņemšanu Saeimā tiks īstenota otra nozīmīgākā krimināltiesību reforma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tuvinot mūsu kriminālsodu sistēmu citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai.

Grozījumos ir skaidri definēti kriminālsoda mērķi – ne vien sodīt personu, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt un atturēt citus no noziegumu izdarīšanas. Atbilstoši šiem mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši par mantiskajiem noziegumiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30%.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus bargi sodi joprojām saglabāsies par dzimumnoziegumiem un noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām.

 

Tāpat grozījumi paredz aizstāt kriminālsodu “arests” ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu “īslaicīga brīvības atņemšana”, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Īslaicīgu brīvības atņemšanu paredzēts izpildīt, izmantojot pašreizējo ieslodzījuma vietu infrastruktūru, taču nosakot, ka ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas sodu izcieš atsevišķi no tiem, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanas sodu.

Vienlaikus grozījumi paredz mazināt KL noteiktās brīvības atņemšanas sodu robežas, pēc kurām tiek noteikta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija. Likumprojekta mērķis bija nodrošināt to, lai sods atbilstu noziedzīga nodarījuma bīstamībai un kaitīgumam, skaidro grozījumu izstrādātāji. Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, bet tikai īpašos gadījumos – brīvības atņemšana. Plānots, ka apjomīgās izmaiņas KL, KPL, APK un SIK varētu stāties spēkā 2013. gada 1. janvārī.