Tehnika

Šogad 12 tūkstoši palīgā saucienu 16


Pēc Valsts policijas ieceres, lietotnei “Mana drošība” jākļūst par izsaukšanas platformu.
Pēc Valsts policijas ieceres, lietotnei “Mana drošība” jākļūst par izsaukšanas platformu.
Foto – Shutterstock

Pirms divarpus gadiem Rīgas pašvaldības policija (RPP) kā pirmais kārtības uzturēšanas vai palīdzības dienests visiem pārējiem dienestiem parādīja piemēru un izstrādāja īpašu lietotni, ar kuru rīdzinieki var iesaistīties Rīgas kārtības uzturēšanā. Pēcāk jau sekoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izstrādātā lietotne “e-Veselības punkts” un pirms gada kā pēdējie savu risinājumu “Mana drošība” prezentēja arī Valsts policija (VP). Svarīgi, ka šajā lietotnē integrēta arī iespēja zvanīt gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, gan NMPD, gan Gāzes avārijas dienestam. Kā pakalpojumiem izdevies iedzīvoties cilvēku viedtālruņos, un vai atrisināta problēma ar automātisko zvanītāja vietas noteikšanas precizitāti?

 

Vieglāk izsaukt nelaimes gadījumā

VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics man norādīja, ka sākotnēji lietotni izstrādāja saziņai par satiksmes drošības jautājumiem – varēja policijai nosūtīt informāciju, ja persona bija kļuvusi par satiksmes negadījuma aculiecinieku. Personas atrašanās vietas noteikšanas iespēja tika iekļauta vēlāk nekā lietotnes papildinājums. “Līdz 8. septembrim mūsu lietotne lejupielādēta 12 568 reizes. Tā kā neveicam reklāmas kampaņas, šis skaitlis ir apmierinošs, taču vēl ir daudz darāmā lietotnes popularizēšanās,” norādīja A. Rinkevics.

Viņš uzsver, ka lietotnei būtu jākļūst par dienestu izsaukšanas platformu. “Cilvēkiem krīzes un paaugstināta stresa situācijās ir grūti atcerēties tālruņa numurus, pa kuriem zvanīt. Savukārt lietotnē tie ir vizuāli atainoti, kas būtiski atvieglo saziņas procesu. Tāpat arī, zvanot ar lietotni, atrašanās vietas koordinātas dienestam tiek nosūtītas automātiski, ko nav iespējams izdarīt, izmantojot jebkuru no telefonsakaru operatoru mobilajiem sakaru torņiem,” sacīja VP pārstāvis.

Interesanti, ka pagājušā gada valsts līmeņa civilās aizsardzības mācību “STORMEX” laikā lauku apvidū pazudušu cilvēku ar lietotnes palīdzību izdevies atrast ar 9 metru precizitāti. Savukārt, izmantojot mobilo operatoru sakaru torņus, precizitāte svārstījās no 2 km pilsētās līdz 20 km lauku apvidos. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu, viedtālrunī jābūt aktivizētai GPS funkcijai. Tomēr būtiski, ka šī funkcija ir pieejama kā ārkārtas palīdzība, kas nozīmē, ka koordinātas īsziņas formātā dienestiem tiks nosūtītas neatkarīgi no tā, vai palīdzības izsaucējs pieslēdzies savam vai jebkuram citam operatoram.

“Protams, atrašanās vietas precizitāte ir atkarīga arī no viedtālruņa kvalitātes un ārējiem faktoriem, piemēram, laika apstākļiem. Labāki viedtālruņi, ar kvalitatīvāku GPS uztvērēju būs precīzāki par zemākas kvalitātes viedtālruņiem, tomēr, izmantojot arī zemākas kvalitātes viedtālruņus, koordināšu precizitāte var būt 50 – 100 m robežās, kas, salīdzinot ar līdz šim izmantotajiem mobilo operatoru torņu signāliem, ir būtisks uzlabojums,” papildināja A. Rinkevics.

 

Katra dzīvība no svara

Savukārt NMPD pārstāve Ilze Bukša mani informēja, ka viņu un citu dienestu izstrādātās lietotnes ir ļoti svarīgas, jo tās var būt cilvēka dzīvībai izšķirošas mirklī, kad katra minūte ir no svara. “Jo ātrāk noskaidrojam, kur atrodas cietušais, jo ātrāk ieradīsies palīdzība un lielākas iespējas izglābt cilvēku. Arī tad, ja tā būtu viena izglābta dzīvība mēnesī vai tikai gadā, tai ir nozīme,” sacīja I. Bukša, kura norādīja, ka katram viedtālruņa lietotājam būtu jāprot savā tālrunī atrast koordinātas, kuras tālrunis nosaka automātiski.

“Šādā gadījumā dispečers nosauktos datus ievadīs datorā un operatīvi būs ieraugāma cietušā atrašanās vieta. Šovasar nelaimē nonāca jauniešu grupa, kura bija devusies laivot Kurzemes pusē un kurā kāds bija guvis nopietnu traumu. Izsaucot palīdzību, jaunieši nezināja, kur atrodas, jo bija ar laivām braukuši jau krietnu laiku, bet spēja atrast un nosaukt telefonā atrodamās koordinātas, un mediķi ļoti operatīvi atrada negadījuma vietu, lai varētu palīdzēt cietušajam,” atklāja NMPD pārstāve, uzsverot gan, ka šobrīd neviena operatīvā dienesta rīcībā nav tāda valstiska vienota risinājuma, kas zvana brīdī automātiski parādītu atrašanās vietu.

Tāpēc šobrīd talkā dispečeriem nāk lietotnes u. c. palīgprogrammas. Šobrīd “e-Veselības punkts” lejupielādēts vairāk nekā 18 000 reižu.

 

Ik gadu ar lietotni izsauc par 30% vairāk

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis man pastāstīja, ka RPP lietotnes popularitāte gadu no gada pieaug apmēram par 30 – 40%. “Pērn kopā saņēmām 80 000 izsaukumu, bet 12 000 bija veikti, izmantojot lietotni. Šobrīd pēc 8 mēnešiem ar lietotni veikti jau 12 000 izsaukumu – līdz gada beigām skaitlis varētu tuvoties 20 000,” sacīja T. Sadovskis. Būtiski, ka maijā lietotne pēc divarpus gadu funkcionēšanas ieguva pirmo lielo atjauninājumu, pēc kura lietotāji policijai var uzdot arī jautājumus.

“Biežākie izsaukumi ir par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, jo to ir viegli identificēt. Tāpat daudz ziņo par guļošām personām. Gribētos, lai cilvēki aktīvāk lietotni izmanto mirklī, kad zvans policijai, pārkāpējam dzirdot, varētu būt bīstams zvanītāja dzīvībai. Šādi izsaukumi mēdz būt, bet gribētos vairāk,” sacīja RPP pārstāvis. “Iesūtot foto, video vai vienkārši teksta informāciju, automātiski nosakām ziņotāja atrašanās vietu – dežūrdaļa redz, no kurienes cilvēks ziņo, kā arī pašam lietotājam vēl ir iespēja ierakstīt precizējošu informāciju.”

LA.lv