Ekonomika
Īpašums

Dzīvokļus šogad būvēs divreiz vairāk. Jaunie projekti nereti konkurē ar privātmājām1


SIA “Bonava Latvija” daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa jaunbūve Sermuliņu ielā 14, kas orientējas uz ekonomiskas klases, kompaktiem dzīvokļiem Rīgas tuvējā centrā.
SIA “Bonava Latvija” daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa jaunbūve Sermuliņu ielā 14, kas orientējas uz ekonomiskas klases, kompaktiem dzīvokļiem Rīgas tuvējā centrā.
Foto: Dainis Bušmanis

Jauno projektu tirgū Latvijā šobrīd vērojama strauja attīstība, jo īpaši Rīgā un Pierīgā. 2018. gada nogalē klientiem bija pieejami aptuveni jaunbūvēti 800 dzīvokļi, bet 2019. gada prognozes liecina, ka šis skaitlis varētu palielināties pat vairāk nekā divas reizes, jo, kur ir pieprasījums, tur tiek domāts arī par atbilstošu piedāvājumu.

Vislielākā interese tiek izrādīta par ekonomiskās klases dzīvokļiem jaunajos projektos, kuru cena ar pilno apdari ir vidēji 1600 eiro par kvadrātmetru.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Vestabalt” pārdošanas daļas vadītāja Raimonda Omule atzīst: “Lai gan piedāvājums ir liels, tomēr ekonomiskās klases dzīvokļi ir tik pieprasīti, ka dažos projektos dzīvokļu rezervācijas līmenis sasniedz pat 50% no kopējiem piedāvātajiem dzīvokļiem pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Vairākiem attīstītājiem, kas iepriekš segmentējās uz premium klases projektiem, nākotnes projekti ir tieši saistāmi ar ekonomiskās klases produktu.”

Arī “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis novērojis līdzīgu tendenci – pieprasītākie pašreiz esot jaunie projekti, kuru cena par kvadrātmetru sākas no 1500 eiro. Projektiem, kuru kvadrātmetra cena jau pārsniedz 2000 eiro, nereti jākonkurē ar privātmāju segmentu Rīgas tuvumā, jo abu īpašumu veida gala cenas esot līdzīgas.

Nemainīgi lielākais pieprasījums novērots pēc divu līdz trīs istabu dzīvokļiem ar vidējo platību no 55 līdz 75 kvadrātmetriem.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Ober Haus Real Estate Latvia” dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane stāsta: “Pircēji ir kļuvuši daudz zinošāki un prasīgāki. Klienti rūpīgi izvērtē ne tikai īpašuma atrašanās vietu, cenu vai plānojumu, bet smalki izzina informāciju par projekta redzamo un neredzamo kvalitāti, piemēram, apkures sistēmu, komunikācijām, plānoto nama apsaimniekošanu, kā arī komunālo maksājumu izmaksām. Tādēļ paaugstinās jauno mājokļu būvniecības vai renovēto ēku kvalitāte. No tā izriet arī būvniecības izmaksu paaugstināšanās un fakts, ka iedzīvotāju pirktspēja ir par 10 līdz 15% zemāka nekā celtniecības izmaksas, kurās var iekļauties, lai izbūvētu patiesi kvalitatīvu mājokli.”

Interesanti, ka arvien lielāka vērība, iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, tiek pievērsta ne vien cenai, atrašanās vietai un mājokļa funkcionalitātei, bet arī attīstītāja reputācijai – cik uzticams un ar kādu iepriekšējo pieredzi konkrētais attīstītājs strādājis.

Šobrīd cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos ir vidēji 1500 līdz 2100 eiro par kvadrātmetru. Rīgas pilsētas centrā un Vecrīgā – vidēji no 2100 līdz 4000 eiro par kvadrātmetru, bet ekskluzīvajā segmentā līdz pat 6000 eiro par vienu kvadrātmetru.

“Ekonomiskās klases dzīvokļus pārsvarā iegādājas jaunās ģimenes, savukārt premium klases projektiem priekšroku dod situētas ģimenes, kas vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti, vai arī investori, kas pēc iegādes dzīvokļus izīrē ārzemniekiem vai situētam vietējam iedzīvotājam,” norāda “Vestabalt” pārdošanas daļas vadītāja Raimonda Omule.

Vērtējot Pierīgā esošo pieprasījumu un piedāvājumu jauno projektu segmentā, “Ober Haus Real Estate Latvia” dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane atzīst: “Pierīgā ir pieprasījums, bet piedāvājums nav tik liels un nenosedz visu klientu vēlmes. Pierīgā lielākoties vēlas dzīvot ģimenes ar bērniem, kuriem nepieciešami lielie dzīvokļi ar trim vai četrām istabām, kā arī autostāvvietas. Izvēle par Pierīgu ir ģimeņu vēlme dzīvot tuvāk dabai un infrastruktūras nodrošinājums. Svarīgi, lai dzīvoklis atrodas ciematā, kur ir izglītības iestādes un dažādas ārpusskolas aktivitātes: baseins, tenisa korti, ledus halle, mūzikas, mākslas skola. Un lai to visu var ērti sasniegt kājām.”

Jauno projektu iegādi visbiežāk izdarot iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem ar ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī, norāda “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis. Turklāt bez ikmēneša ienākumiem pircēji esot uzkrājuši arī pirmo iemaksu 10 līdz 15% apmērā no iegādājamā īpašuma cenas. “Finansējums jaunajos projektos pašreiz ir pieejams līdz 85% no īpašuma pārdošanas cenas vai tirgus vērtības.

Saistītie raksti

Papildus, izmantojot “Altum” atbalsta programmas, finansējuma apmēru ir iespējams palielināt līdz pat 95%. “Swedbank” izrāda pretimnākšanu arī situācijās, ja klients vēlas veikt rezervāciju dzīvoklim, kurš vēl nav nodots ekspluatācijā, – šādos gadījumos, lai klients varētu neuztraukties, vai banka viņam aizdos nepieciešamo apmēru brīdī, kad dzīvoklis būs gatavs un pienāks brīdis veikt apmaksu, banka piedāvā izskatīt aizdevuma piešķiršanu jau pašreiz un pat parak­stīt aizdevuma līgumu ar nosacījumu, ka, tiklīdz ēka būs gatava, banka izsniegs pielemto finansējuma apmēru, neveicot atkārtotas klienta un nodrošinājuma situācijas analīzi,” turpina N. Dūcis.

Diemžēl jauno projektu bums nav sasniedzis citas Latvijas pilsētas. Tur šāda piedāvājuma praktiski nav – ir vien atsevišķi projekti lielajās pilsētās. To var saistīt ar gana dārgajām celtniecības izmaksām un iespējami zemāku īpašuma pārdošanas cenu, kas investoriem nerada interesi par šādu projektu būvniecību ārpus Rīgas un Pierīgas.

LA.lv