Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. septembris, 2014
Drukāt

Šogad Eiropas Kinoakadēmijas balvai izvirzāmās filmas izvēlēties bijis īpaši grūti

Foto - LetaFoto - Leta

27.Eiropas Kinoakadēmijas pasākumu programma.

Šogad īpaši grūti bija izvēlēties filmas, kuras izvirzīt Eiropas Kinoakadēmijas balvai, jo tās ir mākslinieciski dažādas un augstā līmenī, Eiropas Kinoakadēmijas balvai veltītā preses konferencē pastāstīja Eiropas Kinoakadēmijas balvas valdes priekšsēdētāja Agneška Holanda.

Viņa atzina, ka Eiropas kino šis gads ir bijis labs, jo atlase nominācijām bijusi grūta un prasījusi daudz laika. Holanda norādīja, ka, atlasot filmas, ekspertu vidū bijušas spraigas diskusijas. Dažām valstīm šogad esot gājis labāk un dažām sliktāk, tostarp arī tādām, kurās ir spēcīgas kino tradīcijas. “Būtu gan pāragri teikt, ka ir redzama jauna kino ražotāju paaudze vai “jauns vilnis”. Eiropas kino tomēr dominē vecās kino tradīcijas mākslinieki,” norādīja Holanda.

Viņa arī pauda prieku, ka Eiropas Kinoakadēmijas balvu šogad varēs pasniegt Rīgā, tādējādi padarot Eiropas kino redzamāku Rīgā.

Uz balvu šogad varēs pretendēt bulgāru režisora Milko Lazarova filma “Atsvešināšanās”, Austrijas, Luksemburgas un Vācijas filma “Amour fou”, kuras režisore un scenārija autore ir Džesika Hausnere, Spānijas un Francijas kopražojums “Brīnišķīgā jaunība” ar tās režisoru Haimu Rosalesu, kā arī franču režisora Paskāla Ferāna filma “Putnu cilvēki”, norvēģu režisora Eskila Fogta filma “Aklā” un Gruzijas režisora Levana Koguašvili filma “Aklie randiņi”.

Balvai varētu tikt nominēts arī Īrijas un Lielbritānijas kopražojums “Golgāta”, kuras režisors un scenārija autors ir Džons Maikls Makdona, Spānijas, Rumānijas, Krievijas un Francijas kopražojums “Kanibāls”, kuru režisējis Manvels Martins Kvenka, Slovēņu režisora Roka Biseka “Šķiras ienaidnieks”, Somijas, Zviedrijas un Dānijas “Betona nakts” ar tās režisoru Pirjo Honkasalo, kā arī Šveices un Vācijas kopražojums “Sapņu zeme” ar tās režisoru Petru Folpi.

Nominācijām izvirzāmo sarakstā ir arī Čehijas, Slovākijas un Vācijas filma “Godīgā spēle”, kuras režisore un scenārija autore ir Andrea Sedlackova, Zviedrijas, Dānijas, Francijas un Norvēģijas filma “Force Majeure”, kuras režisors un scenārija autors ir Rūbens Ostlunds, Lielbritānijas un Īrijas kopražojums “Frenks”, kuru režisējis Lenijs Abrahamsons, franču režisores Selīnas Skiammas filma “Meiteņu gadi”, franču režisora Žana Lika Godāra “Ardievas valodai”, kā arī Vācijas un Francijas kopražojums “Citas mājas”, kuru režisējis Edgars Reics.

Uz balvu varēs pretendēt arī itāļu režisora Paolo Virdzi filma “Cilvēkkapitāls”, poļu režisora Pāvela Pavļikovska filma “Ida”, norvēģu režisora Hansa Petera Mūlanna filma “Pazušana rindas kārtībā”, igauņu režisora Ilmāra Rāga filma “Kertu. Mīlestība ir akla”, krievu režisora Andreja Zvjaginceva filma “Leviatans”, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Čehijas filma “Dzīve akvārijā”, kuru režisējis Baldvīns Zofoniāsons, spāņu režisora Davida Trebas filma “Ar aizvērtām acīm dzīvot ir viegli”, britu režisora Stīvena Naita filma “Loke”, austriešu režisores Sudabē Mortezajas filma “Makondo” un grieķu režisora Aleksandros Avranas filma “Miss vardarbība”.

Par balvu, iespējams, cīnīsies arī Larsa fon Trīra “Nimfomānija. I un II daļa”, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas kopražojums “Misters Tērners” ar tā režisoru Maiku Lī, Islandes, Norvēģijas un Vācijas filma “Par cilvēkiem un zirgiem” ar tās režisoru Benediktu Erlingsonu, kā arī poļu režisoru Joannas Kosas Krauzes un Kristofa Krauzes filma “Papuša”.

Uz balvu varēs pretendēt arī britu režisora Deivida Makenzija “No kolonijas uz cietumu”, Lielbritānijas un Itālijas kopražojums “Klusā daba” ar tās režisoru Uberto Pazolīni, Grieķijas, Vācijas un Kipras kopražojums “Stratosa”, kura režisors ir Jannis Ekonomides, Izraēlas režisores Kerenas Edaijas filma “Šī jaukā meiča”, Austrijas un Vācijas filma “Tumšā ieleja”, kuras režisors ir Andreass Prohazka, Izraēlas un Francijas filma “Bērnudārza audzinātāja, kuras režisors un scenārija autors ir Nadavs Lapids, kā arī Turcijas un Vācijas kopražojums “Jērs”, kura scenārija autors, režisors un producents ir Kutlugs Atamans.

Balvai izvirzīto filmu sarakstā ir arī ukraiņu režisora Miroslava Slabošpicka filma “Cilts”, Itālijas, Vācijas un Šveices kopražojums “Brīnumi”, kuras režisore ir Alise Rohrvahere, beļģu režisoru Žana Pjēra un Lika Dardenu filma “Divas dienas, viena nakts”, britu režisora Džonatana Gleizera filma “Manā ādā”, Francijas un Beļģijas kopražojums “Violeta” ar tās režisoru Martinu Provostu, poļu režisora Andžeja Vajdas filma “Valensa”, kā arī Zviedrijas un Dānijas filma “Mēs esam labākie”, kuras režisors un scenārija autors ir Lūkass Mūdisons.

Uz nomināciju pretendē arī Rumānijas un Francijas filma “Kad vakars nolaižas pār Bukaresti vai Metabolismu”, kuras režisors un scenārija autors ir Korneliu Porumboiju, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas filma “Baltais Dievs”, kuru režisējis Kornels Mundruco, Turcijas, Francijas un Vācijas filma “Ziemas sapnis”, kuru režisējis Nuri Bilge Dzejlans, nīderlandiešu režisora Jima Taihuttu filma “Wolf”, kā arī spāņu režisora Fernando Franko filma “Ievainots”.

Biedri no tām 20 valstīm, kurās ir visvairāk Kinoakadēmijas biedru, ir nobalsojuši par vienu nacionālo filmu, kura tiek iekļauta sarakstā. Sarakstu ar citām filmām papildināja Atlases komiteja, kuras sastāvā ir Kinoakadēmijas valdes locekļi un īpaši aicināti eksperti – Marks Adams no Lielbritānijas, Marita Kapla no Zviedrijas, Stefans Kitanovs no Bulgārijas, Pazs Pazaro no Spānijas, Kristofs Leparks no Francijas un Elma Tatagariča no Bosnijas un Hercegovinas.

Tuvāko nedēļu laikā vairāk nekā 3000 Eiropas Kinoakadēmijas biedri balsos par filmām kategorijās “Labākā Eiropas filma”, “Labākais Eiropas režisors”, “Labākā aktrise”, “Labākais aktieris” un “Labākais scenārijs”. Nominācijas tiks paziņotas 8. novembrī Seviļas Eiropas filmu festivālā Spānijā. Septiņu cilvēku žūrija izlems par uzvarētājiem septiņās kategorijās – “Labākais Eiropas operators”, “Montāžas režisors”, “Filmas mākslinieks”, “Kostīmu dizaineris”, “Komponists” un “Skaņu režisors”.

Jau ziņots, ka 13. decembrī Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+