Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
31. decembris, 2014
Drukāt

Šogad Latvijā pārspēti 200 siltuma rekordi

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

2014. gadā bieži piedzīvots anomāls siltums, visos mēnešos krituši kaut daži temperatūras rekordi, tajā skaitā augustā pārspēts Latvijas absolūtais karstuma rekords, liecina aģentūras BNS apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Janvārī, februārī, septembrī, oktobrī un novembrī reģistrēti divi trīs jauni siltuma rekordi, pārējos mēnešos to bijis krietni vairāk. Martā un maijā Latvijā pārspēti vairāk nekā 50 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augustā – vairāk nekā 40. Gadā kopumā bijis vairāk nekā 200 jaunu siltuma rekordu.

Šā gada marts bija trešais siltākais pavasara sākuma mēnesis, savukārt aprīlis kļuva par piekto siltāko aprīli novērojumu vēsturē, un pavasaris kopumā bija vissiltākais kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Trijos pavasara mēnešos tika laboti vairāk nekā 120 siltuma rekordu.

No maija līdz augustam bija 24 dienas, kurās gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +30 grādu atzīmi. Tikpat daudz karstu dienu bija 2010. gada vasarā.

Šā gada 3. un 4.augustā tika piedzīvota augstākā gaisa temperatūra valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Iepriekšējais nacionālais karstuma rekords nepārspēts noturējās 71 gadu, bet šā gada augusta sākumā tas tika labots pat trīs reizes, un jaunais Latvijas karstuma rekords ir +37,8 grādi, kas 4.augustā tika reģistrēti Ventspils ostā.

2014. gada 4. augusts kļuva arī par viskarstāko diennakti valsts vēsturē, vērtējot pēc vidējās gaisa temperatūras, un augusta pirmā dekāde bija vissiltākais atbilstošais laika periods Latvijas teritorijā kopš novērojumu sākšanas.

Tomēr 2014. gada vasara izcēlās ne tikai ar karstumu, bet arī ar aukstumu. Jūnijā tika pārspēti aptuveni 30 aukstuma rekordi, un šā gada īsākā nakts vietām bija aukstāka nekā 2013.gada garākā nakts. Turklāt 17. jūnijā dažviet Vidzemē sniga, vietām Igaunijā šajā dienā pat izveidojās neliela sniega kārta. Daudzās jūnija dienās bija krusa, un Jāņos cilvēki vietām izveidoja nelielus “sniegavīrus” no krusas graudiem.

Jūnija trešā dekāde, tāpat kā 1928.gada jūnija nogale, bija aukstākā jūniju noslēdzošā dekāde Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Vairāk nekā desmit aukstuma rekordu bija arī oktobrī, vēl četri minimālās gaisa temperatūras rekordi reģistrēti maijā.

Aizejošais gads izcēlies arī ar nokrišņu rekordiem. Vasarā bieži veidojās spēcīgas pērkona lietusgāzes, visstiprākā skāra Siguldu 29. jūlijā – dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 123 milimetrus. Tā bija spēcīgākā lietusgāzes Siguldas novērojumu vēsturē un sestā spēcīgākā visas valsts vēsturē.

Stipras lietusgāzes, kas izraisīja plūdus, bija arī augusta beigās Vidzemes rietumos. Tomēr lielākos plūdus radīja lietavas oktobra vidū. 14. oktobrī dažviet Zemgalē un Vidzemē nokrišņu daudzums vienas diennakts laikā pārsniedza 70 milimetru, un tik intensīvs lietus oktobrī tika reģistrēts pirmo reizi novērojumu vēsturē. Plūdi vissmagāk skāra Ogres apkaimi.

Savukārt vējš šogad bijis neierasti mierīgs. Vēja brāzmu spēks rudenī ne reizi nepārsniedza 20 metru sekundē, un visa gada laikā bija tikai divas vētras – 15. martā, kad vēja ātrums brāzmās Kurzemes rietumkrastā sasniedza 30 metru sekundē, un 13. decembrī, kad vētra “Billija” Ventspilī un Liepājā atnesa brāzmas līdz 33-35 metriem sekundē, brāzmas virs 30 metriem sekundē todien plosījās arī Rīgas līcī.

Jau ziņots, ka 2014. gads Latvijā bijis viens no siltākajiem vēsturē. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija aptuveni +7,3 grādi jeb 1,4 grādi virs normas. Kopējais nokrišņu daudzums 2014. gadā valstī vidēji sasniedza 725 milimetrus, kas par 8,5 procentiem pārspēj ilggadējo vidējo rādītāju.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.3
Alūksne -7.4
Daugavpils -4
Saldus -3
Liepāja -1.9
Jelgava -2
Ventspils -1.3
Limbaži -6
Madona -6
Rēzekne -6
Draugiem Facebook Twitter Google+