Šogad Latvijas Banka no apgrozības izņēmusi aptuveni 10 miljonus nolietotu banknošu 1
Latvijas Bankai rūpējoties, lai apgrozībā būtu tīra un droši atpazīstama nauda, naudas apstrādes ciklā pērn no apgrozības izņemti un aizstāti gandrīz 20 miljoni eiro banknošu, šā gada pirmajā pusgadā – aptuveni desmit miljoni.
Iemesls, kāpēc iedzīvotāju rokās atsevišķos gadījumos nonāk banknotes, kuras ir nedaudz vairāk nolietotas par ierasto, ir tāds, ka daudzas no tām nemaz neiegriežas Latvijas Bankā, bet bankas un inkasācijas uzņēmumi paši nodrošina naudas apriti. Otrs iemesls – atsevišķi modernie naudas iemaksas un izmaksas bankomāti izmanto izmaksām banknotes, kas iemaksātas tajos, aģentūra LETA uzzināja centrālajā bankā.
Latvijas Banka gadā pārbauda apmēram 60 miljonus banknošu.
Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš skaidro, ka Latvijas Bankas naudas glabātavā Rīgā darbojas augstražīga naudas apstrādes tehnika – tā strādā ar ātrumu 30 banknošu sekundē. Ar tādu ātrumu banknotes pārvietojas pa nelielu konveijeru, kurā dažādi sensori pārbauda gan banknotes pretviltošanas pazīmes, gan kvalitāti. Banknotes, kas ir īstas un kvalitatīvas, tiek novirzītas uz iesaiņošanu, lai varētu tās atkal izsniegt klientiem – bankām. Nolietotā nauda tiek iznīcināta. Ja tiek atrasts kāds viltojums, tos atsijā atsevišķi. Tie tiek nodoti policijai, lai var noskaidrot, kur viltojums radies un kā atceļojis uz Latviju. Viltojumu nav daudz, bet pa kādam gadās, skaidro centrālās bankas pārstāvis.
Īstās banknotes – ar visām pretviltošanas pazīmēm, bet nolietotas un mūžu nokalpojušas vai sasmērētas – naudas apstrādes iekārta pati iznīcina. Tam domāts neliels papīra smalcinātājs turpat konveijerā. Tas sagriež iznīcināmo banknoti smalkās strēmelītēs, kuras ar gaisu aizsūc projām uz briketēšanas ierīci, kas šo papīra smalkmi, kad tā uzkrājusies, sastrādā dūres lieluma granulās vai briketēs.
Tās banknotes, kuras iekārta nepazīst pēc visām pazīmēm, kuras ir plēstas, līmētas, degušas un dažādos veidos bojātas, kā dēļ iekārta nav simtprocentīgi droša par šo banknoti, nonāk pie kasiera, iekārtu darbinošā naudas apstrādes speciālista. Viņš ar citām ierīcēm pārbauda, vai banknote ir īsta, tikai bojāta, vai kaut kas nav kārtībā un tā drīzāk ir viltota. Ja arī kasierim ir šaubas, kurā nodalījumā to iešķirot, tā nonāk pie naudas laboratorijas eksperta atzinumam vai ekspertīzei. Tad tiek skaidrots, vai banknote ir viltota vai īsta, vai no bojātās banknotes palicis pāri vairāk nekā 50% un vai to varētu apmainīt pret jaunu. Ja banknote ir plēsta, tiek konstatēts, vai gabali ir no vienas banknotes vai no vairākām.
Latvijas Bankā aģentūru LETA informēja, ka par stipri bojātām centrālajā bankā nonākušām naudas zīmēm pērn veiktas 396 ekspertīzes (var būt gan viena naudas zīme, gan reizē daži simti monētu vai banknošu), bet šā gada pirmajā pusē – 350 ekspertīzes.
