Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Šogad partiju buķete varētu kļūt kuplāka

partijas_leta

Viņi atgriezīsies, tas ir skaidrs jau tad, kad viņi it kā dodas projām. Viņiem pašiem šķiet, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai sabiedrībā pieklustu valodas, aizmirstos skandāli un viņu kļūdas, lai politiskās ligzdošanas vietās rastos kādi tukšumi un lai arī paši atkoptos un atvilktu elpu.

 

Politiķi tāpat kā Antiņš ar pirmo piegājienu stikla kalnā uzjāt nevar, un tā nu dažam vajag jāt divas, bet dažam pat visas trīs reizes. Pats lielākais šķērslis šajā ceļā allaž ir viņi paši, ko gan maniakālā neatlaidībā nevēlas atzīt.

Parasti viņi neatgriežas vieni. Katram ir savi ambīciju, biznesa vai kāda cita sabiedriski politiskā sporta biedri. Protams, tā saucamās jaunās sejas tuvumā nemana, jo viņi paši domājas esam mūžīgi jauni. Nekādu pašpārmetumu, nožēlas vai atvainošanās par to, ka jau vienreiz sabiedrību ir nerrojuši. Politiskie dziedātājputni nemēdz pievienoties kādiem, viņi paši grib pievienot sev citus, un tas parasti nozīmē jaunu partiju dibināšanu. Šogad partiju buķete varētu kļūt kuplāka vismaz vēl par kādām četrām, pie tā strādā Ameriks, Repše, Strazds, Lindermans un gan jau varbūt vēl kādi. Taču partijas, kura būtu pārvarējusi dalījumu pēc tautībām, jo­projām kā nav, tā nav, un tas nozīmē – runas par sabiedrības saliedēšanu arī turpmāk būs tukšu salmu kulšana.

 

Man ir nelāgas aizdomas, ka apgalvojums – tauta pēc katrām vēlēšanām kļūstot gudrāka – ir stipri pārspīlēts. Vajag tikai kādam politiķim mums noglaudīt galviņu, un mēs kā šuneļi tekam viņam līdzi. Izvēles brīžos mūsu sabiedrības attieksmi nosaka nevis pieredze, vēsturiskā atmiņa un veselais saprāts, bet gan politiķu PR.

 

Taisni neticami, ka viņi savus reitingus jo­projām var uzlabot ar pāris banāniem, proti, teikumiem. Var nedarīt neko īpašu, tikai īstajā brīdī pateikt frāzi, ko publika gaida, kā to pirms 16. marta izdarīja Valsts prezidents, un reitings iet gaisā stāvus.

Klausoties, kā eņģeļu mēlēs dzied atgriezušies, ir jādomā par vārda “atgriešanās” saturu mūsdienās. Politikā un ne tikai tur šī vārda otra – bībeliskā – nozīme ir atmesta pilnīgi. Neviens i nepiemin, ko pirms laika ir sastrādājis, kaut gan publiskām personām būtu morāls pienākums to darīt. Tiesa, neviens to no viņiem gan nepieprasa.

Runājot par senā Izraēla nelaimēm, kas negāja mazumā, nākot pie varas kārtējam valdniekam, Bībelē atkārtojas teikums: “Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns.” Sabiedrībai beidzot ir jāsāk domāt, kas no tā, ko šodien dara mūsu valdnieki gan Latvijas, gan ES institūcijās, Dieva acīs ir labs un kas ļauns.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+