Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Šogad pirmizrādes gaidāmas 47 latviešu filmām

Foto: Jānis PešiksFoto: Jānis Pešiks

Kadrs no filmas "Melānijas hronika".

Šogad pirmizrādi piedzīvos 47 latviešu filmas, no kurām 42 tapušas ar Nacionālā kino centra (NKC) atbalstu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pastāstīja Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.

Jauno filmu skaitā būs piecas spēlfilmas, četras spēles īsfilmas, 27 dokumentālās filmas un 11 animācijas filmas.

Jau šī gada vasarā pirmizrāde ieplānota Lailas Pakalniņas filmai “Ausma”, kuru NKC atbalstījis jau iepriekšējos gados. Filma “Ausma” ir stāsts par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē – padomju laikā, kad dzīves principu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja orientierus. Dēls cēlas idejas vārdā nodeva savu tēvu, bet tēvs – dēlu, iepriekš aģentūrai LETA stāstīja NKC. Tēvu filmā spēlē Vilis Daudziņš un dēlu – 11 gadus vecais Antons Grauds, savukārt kolhoza priekšsēdētāju – Liena Šmukste. Filma top kā Latvijas un Polijas kopražojums.

Rudenī plānots pabeigt Viestura Kairiša filmu “Melānijas hronika”. Kā norādīja Rietuma, ideālā situācijā filmas pirmizrāde varētu notikt 18. novembrī. Filma tiek veidota pēc rakstnieces Melānijas Vanagas darba “Veļupes krastā”, kas ir žurnālistes, rakstnieces, kultūrvēsturnieces un juristes Melānijas Vanagas (1905-1997) autobiogrāfija un viens no spilgtākajiem staļinisma deportāciju laika notikumu aprakstiem latviešu literatūrā. Filmā galvenajā lomā ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo, tāpēc filmai tiek paredzēta arī starptautiska rezonanse, pastāstīja Rietuma.

Rudenī pirmizrādi piedzīvos arī režisora Dāvja Sīmaņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma “Pelnu sanatorija”, kurā galvenajā lomā ir vācu aktieris Ulrihs Matess. Kā iepriekš informēja NKC, filmas darbība norisināsies 1918. gada rudenī. Izsūtījumā – svešā pasaulē – atvaļināts Pirmā pasaules kara ārsts pārdzīvo karu pats ar sevi, glābjot mežonīgu zēnu no vajāšanas un bojāejas. Darbība norit 1918. gada rudenī un ziemā, bet darbības vieta ir neliels ciemats Kurzemē, netālu no jūras krasta. Tas ieskauj sanatoriju, kurā iemitināti Pirmajā pasaules karā traumēti civiliedzīvotāji.

Pirmizrādi rudenī piedzīvos arī Māra Martinsona filma “Romeo un Džuljeta”, kura tapusi bez NKC finansējuma. Filmas veidotāji iepriekš informēja, ka filma būs stāsts par krievu un latviešu jauniešiem mūsdienu Latvijā, kuri, nonākuši sabiedrības aizspriedumu krustugunīs, arvien meklē ceļu pretim vispatiesākajam, kas aizvien valda pār pasauli, – īstai mīlestībai. Pēc Viljama Šekspīra traģēdijas motīviem tapušās filmas pirmizrāde sākotnēji bija plānota jau pagājušā gada nogalē.

Kā pastāstīja Rietuma, spēles īsfilmas, kuras piedzīvos pirmizrādi, NKC atbalstījis īpašā debijas filmu konkursā. Būs skatāma, piemēram, Madaras Dišleres filma “Dārznieks”. Dokumentālo filmu vidū šogad esot ļoti liela dažādība – tās portretē gan mūsdienu, gan vēsturiskas problēmas, savukārt animācijas filmu vidū šogad neesot nevienas pilnmetrāžas spēlfilmas. Pirmizrādi piedzīvošot, piemēram, filmiņas no “Lupatiņu” sērijas, kuru režisors ir Edmunds Jansons.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+