Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: LETA

Šogad plāno izvietot papildus 1000 konteinerus stikla savākšanai 4

Latvijas tirgū gada laikā tiek novietotas gandrīz 55 000 tonnas stikla taras un tikai 36 000 tonnas nonāk otrreizējā pārstrādē. Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide”, iesaistot Latvijas pašvaldības, plāno izvietot 1000 konteinerus stikla savākšanai, kas ļaus gada laikā savākt papildus vismaz 5000 tonnas stikla. Šādi tiks samazināts apglabātā stikla apjoms sadzīves atkritumu poligonos un uzlabots stikla savākšanas un pārstrādes rādītājus Latvijā, portālu la.lv informēja uzņēmums.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem, Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020.gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no Latvijā novietotā stikla un katru gadu pārstrādājamā materiāla apjomi pieaugs ( 2017.gadā bija jāpārstrādā 65%). Jau šobrīd noteiktie stikla savākšanas apjomi ir izaicinoši un ar katru gadu savācamā stikla apjoms aizvien pieaugs. Nereti stikla savākšanas konteineru trūkuma dēļ stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina to atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei.

“Viens no būtiskākajiem nosacījumiem efektīvai stikla savākšanai un pārstrādei ir pieejama šķirošanas infrastruktūra, kas ļauj nošķirot stikla taru no sadzīves atkritumiem to rašanās vietā. Diemžēl vien retajā Latvijas pašvaldībā šobrīd ir izvietots iedzīvotāju skaitam atbilstošs stiklam paredzēto konteineru daudzums, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē stikla pārstrādes rādītājus. Lai situāciju uzlabotu un Latviju tuvinātu ES mērķa sasniegšanai, pašvaldības ir aicinātas pieteikties bezmaksas konteineru izvietošanai. Tas ļaus ne tikai ātrāk sasniegt ES mērķi, bet arī mudinās iedzīvotājus šķirot atkritumus un palīdzēs vieglāk uzturēt kārtību pašvaldības teritorijā,” norāda “Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts. Viņš arī piebilst, ka pašvaldībām tiek piedāvāti vairāki konteineru risinājumi, kuru lielumu var izvēlēties atbilstoši iedzīvotāju plūsmai konteinera uzstādīšanas teritorijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā norāda atkritumu apsaimniekošanas nozares eksperts, stikla savākšanas konteineru izvietošana pašvaldībās veicinās aprites ekonomikas attīstību, kas šobrīd Latvijā joprojām ir sākumstadijā. Tiek lēsts, ka nākotnē samazinoties stikla taras apjomam, kas nokļūst sadzīves atkritumos, saruks arī poligonos apglabājamo atkritumu apjoms un izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat abrazīvajam materiālam – stiklam arvien retāk nonākot sadzīves atkritumu šķiršanas ražotnēs, būtiski tiks paildzināts šķirošanas iekārtu darba mūžs.

“Pērn ES Padome vienojās, ka līdz 2035.gadam tikai 10% no sadzīves atkritumiem drīkstēs noglabāt atkritumu poligonos. Ņemot vērā, ka līdz šim tikai trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju dalītās vākšanas pakalpojums ir pieejams labā vai apmierinošā līmenī un lielākā daļa atkritumu joprojām netiek sašķiroti, bet nonāk poligonos, tas ir liels izaicinājums. Tādēļ uzņēmumu privātā iniciatīva izvietot vairāk atkritumu šķirošanas punktus ar iespēju vākt stiklu, VARAM skatījumā ir vērtējama pozitīvi. Tas varētu palielināt iedzīvotāju vēlmi atkritumus šķirot un nostiprināt to kā ikdienas ieradumu,” uzsver Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Līdzās bezmaksas stikla konteineru izvietošanai Latvijas pašvaldībās, “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem ir uzsākusi unikālu pētījumu, kas ļaus būtiski uzlabot esošās šķiroto atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. Plānots, ka analizējot pētījuma datus, iedzīvotāju paradumus un uzvedības modeļus, tiks izstrādāta inovatīva un iedzīvotājiem ērta atkritumu savākšanas pieeja, kas atbilstu aktuālajam iedzīvotāju pieprasījumam un ļautu plānot konkrētās vietas noslodzes. “Pētījums ir unikāls, jo tajā tiks izmantoti lielie dati, kas dod iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus un uzlabot stikla savākšanas sistēmu visā Latvijā,” atzīmē LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieks Aldis Ērglis.