Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
29. jūnijs, 2017
Drukāt

Šogad skolēnu rezultāti pasliktinājušies visos obligātajos eksāmenos (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Šogad skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.

Obligāto centralizēto eksāmenu lokā ietilpst valsts pārbaudījums latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Skolēnam ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām – angļu, krievu, vācu vai franču valodu.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Šogad skolēni zemākos rezultātus tāpat kā iepriekšējos gados uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā Latvijas skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7%. Vidējais rezultāts samazinājies arī vācu valodas eksāmenā, kuram krītot par 4,3 procentpunktiem, šogad uzrādīts 60,9% rezultāts.

Citos svešvalodu eksāmenos – krievu valodā un franču valodā – skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3%. Jānorāda, ka franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.

Šogad nedaudz, tomēr turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē. Noslīdot par 0,4 procentpunktiem, skolēnu vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5%.

Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis. Skolēni bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7% augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā – 49,9% (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā – 63,1% (+1,6 procentpunkti).

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

VISC šodien izsniedza 18 278 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.

Sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību VISC nodod izglītības pārvaldēm, tās – izglītības iestādēm.

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 300 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodu – aptuveni 2300 skolēnu, vācu valodu – 86 skolēni, bet franču valodu – 33 skolēni.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ne visās skolās. nepatīk vispārinājums, it kā viss būtu slikti. Jāanalizē konkrēti gadījumi, skolas, neradot iespaidu, ka izglītībā tikai reformas spēs ko glābt. Ko tad, ja rezultāti reformu ietekmē kļūs vēl sliktāki?

  2. Ne jau skolotāji ir pie vainas, bet pašu slinkums un vecāku neprasme sagatavot savus bērnus skolai. Kā var nezināt vēsturi? Vai tur ir dižas formulas jāiekaļ? Pašu audzēkņu stulbums un slinkums. Ja par 5% uzskata ka cilvēkbērns eksāmenu nokārtojis, tad tālāk jau nav kur iet. Klasē jau nevajaga mācīties, bet spēlēties un tad jau tās zināšanas pašas nāks. Bet nenāk viss. Bez kārtīga darba nav rezultātu un kur lai tādus nesagatavojušos dārgumiņus liek? Papildinās bezdarbnieku pulku? Par tādām sekmēm daļu skolu vajadzētu slēgt, lai nav lieki naudiņa jātērē.

  3. Tas tāpēc, ka skolotājiem pielika algas! Prasīt naudu jau viņi prot, tikai skolēnus mācīt neprot. Un arodbiedrība tikai kūda! Algas skolotājiem ir jāsasaista ar sekmēm un mācīšanas kvalitāti, citādi no tās
    algu celšanas nav nekādas jēgas.

    • Dzīvē visiem nesanāca pielikums, tas tikai IZM tā liekas, ka visiem pielika. Jo gudri palielināja slodzi un nu sanāca vēl mazāk kā bija. Ja skolotājam 40 st. nedēļā,tad jā skaitās laba alga, bet skolā ar tādu slodzi, drīz pats paliec par garīgu kropli.

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+