Šogad sola visas skolas nodrošināt ar datoriem un multimediju komplektiem 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola līdz gada beigām visas skolas nodrošināt ar vairākus gadus gaidītajiem datoriem un multimediju komplektiem, aģentūru LETA informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Balšcforda.
Līdz jūlija otrajai pusei 450 izglītības iestādēm visā Latvijā ir piegādāti 334 multimediju komplekti, kuros ietilpst arī portatīvie datori, kā arī 86 atsevišķi portatīvie datori un 5710 stacionārie datori. Datortehnikas piegādes skolām turpinās arī vasaras brīvlaikā.
Pērn rudenī pirms 11.Saeimas vēlēšanām toreizējais izglītības ministrs Rolands Broks (ZZS) paziņoja, ka ir sekmīgi beidzies multimediju un datoru tehnikas iepirkums, kurā uzvarēja Elektronisko pakalpojumu sniedzējs SIA “Lattelecom”, un, sākot no pagājušā gada septembra, 718 Latvijas skolām pakāpeniski tiek piegādāts tehniskais aprīkojums izmantošanai ikdienas mācību procesā.
Datorizācija paredz skolu nodrošināšanu ar datortehniku (stacionāriem, portatīvajiem datoriem, interaktīvām tāfelēm ar multimediju projektoriem) un datortehnikas saslēgšanu tīklā. Skolām tiek piedāvāta arī iespēja iegādāties sensoru komplektus fizikas, ķīmijas un bioloģijas nodarbību nodrošināšanai, ko daļa skolu saņēma Eiropas Sociālā fonda projektā “Dabaszinātnes un matemātika”.
Skolām kopumā tika plānots piegādāt 11 000 stacionāru datoru komplektus, 650 portatīvos datorus skolotājiem un 600 multimediju komplektus. Tehnika iegādāta par 9 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa, un to 100% apjomā finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Līguma izpildes gaitā konkursa uzvarētājs divas reizes IZM piedāvāja mainīt specifikāciju, proti, piegādāt citu tehniku, nekā sākotnēji noteikts izsludinātajā iepirkumā un noslēgtajā līgumā. IZM toreizējā valsts sekretāra Mareka Gruškevica personā šī gada martā bez eksperta tehniskā slēdziena un bez attiecīgiem līguma grozījumiem piekrita šiem piedāvājumiem.
Šis jautājums IZM reorganizācijas gaitā nonāca izglītības un zinātnes ministra Ķīļa redzeslokā, tāpēc viņš procesu apturēja, vēršoties Finanšu ministrijā un Iepirkumu uzraudzības birojā. “Šādu saimniecisku jautājumu kārtošana ir valsts sekretāra, nevis ministra kompetence un bez manas iejaukšanās šis jautājums būtu attīstījies tālāk, iespējams, radot 9 miljonu latu zaudējumu valsts budžetam, jo Eiropas Savienības uzraugošās un kontrolējošās iestādes, veicot auditu, konstatētu, ka bez korektas saskaņošanas procedūras nopirkta cita datortehnika, nekā noteikts līgumā. Tādā gadījumā nauda par iegādāto tehniku būtu jāmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem un to nevarētu finansēt no ES līdzekļiem, kā bija sākotnēji paredzēts,” iepriekš norādīja ministrs.
Nesaskaņota līguma nosacījumu maiņa datortehnikas iepirkumā bija viens no iemesliem, kādēļ Gruškevics zaudēja darbu.
