×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.4°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
8. decembris, 2017
Drukāt

Šogad svētku mielasts izmaksās dārgāk

Foto - LETAFoto - LETA

Tuvojas svētku laiks, kas parasti saistās ar lielākiem tēriņiem. Ar ko šogad jārēķinās, gatavojoties svētkiem?

Pirmkārt, Ziemassvētku mielasts izmaksās vairāk nekā pērn, skaidro Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava, vērtējot patēriņa cenu izmaiņas gada 11 mēnešos.

Tomēr par spīti dārgākai pārtikai un izklaidei šogad uz svētkiem varam atļauties vairāk – iedzīvotāju pirktspēja šogad ir kāpusi, vidējai neto algai augot straujāk par inflāciju.

Starp tradicionālajiem produktiem, ko ceļ svētku galdā, cūkgaļa šī gada 11 mēnešos bijusi vidēji par 7% dārgāka (mājputnu gaļu ēst būtu izdevīgāk, tās cenas augušas salīdzinoši nedaudz). Arī pīrāgi izmaksās vairāk gan pērkot, gan gatavojot pašiem.

Konditorejas izstrādājumi bijuši par 4% dārgāki, bet no pīrāgu sastāvdaļām sviests bijis uz pusi dārgāks, cukurs par 5%. Toties šogad 11 mēnešos nedaudz lētāki bijuši arī kartupeļi.

Inflācijas lielāka nekā pērn

Otrkārt, vairāk līdzekļu jāatlicina svētku atpūtai – atpūtas un kultūras pakalpojumi bijuši par 3% dārgāki. Savukārt daļa dāvanu varētu izmaksāt mazliet lētāk – spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam 11 mēnešos bijušas par 5% lētākas.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas gada inflācijas temps lēnām samazinās. Novembrī gada inflācija bijusi 2.7%. Lai gan gada inflācijas temps rūk, tas ir krietni augstāks nekā šajā laikā pieredzējām pērn. Šī gada vienpadsmit mēnešos gada vidējā inflācija bijusi 3.0%.

Savukārt 2016. gadā kopumā gada vidējā inflācija bija 0.1%. Inflācijas tempa paātrinājumu šogad noteica izejvielu cenu kāpums (piemēram, pasaules pārtikas cenas šī gada 11 mēnešos bijušas par 9% augstākas nekā pērn, kamēr Brent naftas cena eiro izteiksmē šajā pašā periodā bija 21% augstāka nekā pērn), kā arī ekonomikas uzrāviens un darba tirgus karsēšanās.

Ekonomika strauji augs arī nākamgad

Kas ir galvenais, kas mūs sagaida nākamgad? Ekonomika turpinās strauji augt, darba tirgus turpinās karsēties un līdz ar to inflācija neatkāpsies. Ekonomikai strauji augot un bezdarba līmenim mazinoties, darbaspēka trūkums kļūs aizvien izteiktāks. Tas veicinās turpmāku, strauju vidējās algas izaugsmi, kas savukārt saglabās augšupvērstu spiedienu uz inflāciju.

Savu lomu spēlēs arī gaidāmā nodokļu reforma. Raugoties caur atalgojuma prizmu, straujāks minimālās algas kāpums nekā pāris iepriekšējos gados veicinās vidējās algas izaugsmi gan “uz papīra”, gan arī “uz rokas”. Arī IIN samazinājums atstās vairāk līdzekļu iedzīvotāju maciņos.

Taču nodokļu reforma paredz arī akcīzes kāpumu pa visu perimetru. Visus šos efektus sasummējot, nākamgad bruto algu izaugsme gaidāma tuvu pie 10% (neto – virs 10%), bet gada vidējā inflācija – ap 3.5%. Vidējai algai augot krietni jaudīgāk par inflāciju, nopirkt varēsim vairāk nekā šogad.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+