Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. janvāris, 2013
Drukāt

Šogad tiks atzīmēta Jāzepa Vītola dzimšanas 150. gadskārta

vitols15012

Latvijā ar dažādiem koncertiem, konkursiem, konferenci, makšķerēšanas sacensībām un citiem pasākumiem šogad visa gada garumā tiks svinēta ievērojamā latviešu komponista Jāzepa Vītola dzimšanas 150. gadskārta.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) preses konferencē akcentēja, ka Vītols ir mūsu lepnums – viens no 99 Latvijas kultūras kanoniem. “Viņš ir cilvēks, ar kuru lepojamies, jo tā ir mūsu saikne un identitāte. Viņš ir arī pasaules cilvēks, par ko liecina UNESCO svinamo dienu kalendārā iekļautā Vītola 150.gadadiena,” sacīja ministre, aicinot cilvēkus apmeklēt Vītola jubilejai veltītos pasākumus, lai tādā veidā stiprinātu savu identitāti un saknes.

Viens no pirmajiem jubilejas gada koncertiem būs “Latvijas koncertu” Lielajā ģildē 12. janvārī rīkotais latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, stāstīja “Latvijas koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis. Koncerts tiks atklāts un noslēgts ar Vītola skaņdarbiem, bet līdztekus tam skanēs Pētera Barisona un Ērika Ešenvalda darbi, kā arī notiks komponista Valta Pūces darba pirmatskaņojums.

Koncertā piedalīsies JVLMA simfoniskais orķestris un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala, klarnetists Ints Dālderis, Latvijas Nacionālās operas koris un simfoniskais orķestris, diriģents Aigars Meri, soprāns Liene Kinča un bass Egils Siliņš, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Valdis Butāns un obojists Normunds Šnē.

Paredzēts, ka no janvāra līdz pat maijam notiks studentu kompozīciju konkurss par tautas mūzikas tēmām, savukārt februārī tiks atklāts solodziesmu koncertcikla “Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki” pirmais koncerts. Kopumā šā gada laikā notiks trīs šādi koncerti, un nākamie koncerti notiks martā un aprīlī. Tāpat martā notiks Jāzepa Vītola trešais Latvijas mūzikas skolu koru un vokālo ansambļu konkurss, mākslas skolu audzēkņu valsts konkurss “Jāzepa Vītola mūzika”.

Savukārt aprīlī norisināsies cikla “Visi Jāzepa Vītola klavierdarbi” trešais koncerts, kā arī sāksies mākslas skolu audzēkņu valsts konkursa “Jāzepa Vītola mūzika” darbu izstāde un izstāde “Mūzikas temati mākslas izglītībā”.

Jūnijā Liepājas ezerā iecerēts rīkot Jāzepa Vītola makšķerēšanas sacensības, jo Vītols bijis kaislīgs makšķernieks, savukārt jūlijā Gaujienā notiks Jāzepa Vītola Mūzikas dienas, kuru laikā plānoti koncerti, izstādes, konkursi un arī makšķerēšanas sacensības. Savukārt rudenī būs cikla “Visi Jāzepa Vītola klavierdarbi” ceturtais koncerts un starptautiska zinātniskā konference “Jāzepam Vītolam – 150”, kas tiks rīkota sadarbībā ar Sanktpēterburgas konservatoriju, kam sekos Vītola kora mūzikas koncerts, Vītola solodziesmu izlases koncerts ar ārzemēs strādājošo latviešu mūzikas mākslinieku dalību un Jāzepa Vītola 6.starptautiskais pianistu konkurss.

Visa gada garumā gaidāmi arī dažādi citi pasākumi, kas veltīti Vītola dzimšanas 150. gadskārtai.

Jāzeps Vītols (1863-1948) ir iespaidīgākā personība latviešu mūzikā 20. gadsimta pirmajā pusē. Slavenais komponists piedzima Valmierā skolotāja Jāņa Vītola un Annas Vītolas ģimenē kā piektais bērns. No 1880. gada līdz 1886. gadam viņš studēja un ar mazo zelta medaļu absolvēja Pēterpils Konservatorijas Nikolaja Rimska-Korsakova kompozīcijas klasi. Uzreiz pēc tam sākās viņa 32 gadus ilgais docētāja darbs Pēterpils Konservatorijā, savukārt 11 gadus vēlāk viņš kļuva par štata mūzikas kritiķi Pēterpils lielākajā vācu avīzē “ST.Petersburg-Zeitung”, kur nostrādāja 17 gadus.

Vītols spēja vāciskas audzināšanas un krieviskas mūzikas kultūras krustojumā sevī izkopt savas tautas kultūras apziņu. Uzturoties Pēterpilī, Vītola kolēģi un draugi bija krievu mūziķu elite. Līdztekus docētāja darbam Pēterpils Konservatorijā, kur viņš vadīja arī kompozīcijas klasi, viņš aptuveni 25 gadus stāvēja turienes latviešu koru priekšgalā, piedalījās Dziesmusvētkos un citās latviešu aktivitātēs dzimtenē, kā arī vāca un apdarināja tautasdziesmas.

Latvijas valsts tapšanas priekšvakarā 1918. gada vasarā Vītols Latvijas operas trupas priekšgalā no Pēterpils kopā ar Teodoru Reiteru pārcēlās uz Latviju. Tādā veidā viņš 55 gadu vecumā sāka jaunu darba ciklu dzimtenē, kas ilga 25 gadus. Iejusties tikko izveidotās Latvijas demokrātiskajā jaunu iesācēju kultūras vidē nebija viegli, taču jau 1919. gadā viņš vadīja Latvijas Konservatorijas dibināšanas darbus un kļuva par tās direktoru, vēlāk – rektoru un kompozīcijas klases vadītāju. Vītols vadīja jaundibināto komponistu organizāciju “Latvijas skaņražu kopa”, Dziesmusvētku biedrību, kā arī bija mentors vairākām komponistu paaudzēm.

1943.gadā svinīgi tika atzīmēti Vītola 80 gadi, tostarp ar 1.simfonijas atskaņojumu Ādolfa Skultes instrumentācijā, bet jau 1944. gadā viņš devās kara bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pēc diviem gadiem kļuva par docētāju jaundibinātajā mūzikas skolā “Baltic DP Music College”, bet 1948. gada 24. aprīlī Vītols Lībekas slimnīcā aizgāja mūžībā. Viņš tika apbedīts Lībekā, bet 1993. gadā pārapbedīts Rīgas Meža kapos.

Komponists bija goda profesors un goda biedrs dažādu kaimiņvalstu augstskolās. Savas radošās dzīves laikā Vītols radījis darbus simfoniskajam orķestrim, korim, solodziesmas, skaņdarbus klavierēm un ērģelēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+