×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.3°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Ceturtdiena, 22. februāris, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Šogad tiks veikti kapitālieguldījumi 904 kilometros valsts autoceļu

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange (no kreisās), LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns un LVC Ceļu laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs piedalās VAS "Latvijas Valsts ceļi" preses konferencē, kurā uzņēmuma pārstāvji informē par 2017. gadā paveikto, kā arī pastāstīs par 2018. gadā plānotajiem valsts autoceļu remontdarbiem. Foto - LETAVAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange (no kreisās), LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns un LVC Ceļu laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs piedalās VAS "Latvijas Valsts ceļi" preses konferencē, kurā uzņēmuma pārstāvji informē par 2017. gadā paveikto, kā arī pastāstīs par 2018. gadā plānotajiem valsts autoceļu remontdarbiem. Foto - LETA

Šogad plānoti kapitālieguldījumi 904 kilometros valsts autoceļu, bet kopumā dažādu veidu darbi tiks veikti 1200 kilometros valsts autoceļu, trešdien žurnālistiem sacīja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Plānots, ka būvdarbi notiks 152 objektos, no tiem 26 objekti būs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētie, bet 126 objekti tiks finansēti no valsts budžeta. Vēl deviņos objektos notiks atsevišķi satiksmes drošības paaugstināšanas darbi.

Kopējais finansējums valsts autoceļu sakārtošanai šogad ir 307 miljoni eiro, no tiem 124 miljoni eiro ir ES fondu līdzfinansējums, bet 183 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.
Vietējo autoceļu remontdarbus šogad plānots veikt 396 kilometru kopgarumā. Darbi tiks veikti 96 objektos, bet vēl divi objekti ir pārcelti no 2017.gada. Lange norādīja, ka šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie grants autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 34,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2017.gadā vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1 miljons eiro.

Prioritāri tiks sakārtoti vietējie autoceļi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports un kurus izmanto lielāks skaits cilvēku.

Uz 2018.gada 1.janvāri jau ir izsludināti iepirkumi 52 nākamās sezonas būvdarbu objektiem, no tiem 43 objektos darbus finansēs no valsts budžeta līdzekļiem, bet deviņos objektos darbi tiks veikti ar ES fondu līdzfinansējumu.

Lielākie būvdarbi 2018.gadā notiks šādos autoceļu posmos: Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12); Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11); Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2); Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30); Krāslava-Preiļi-Madona posmā Kastīre-Preiļi (P62); Augšlīgatne-Skrīveri (P32); Augšlīgatne-Skrīveri (P32); Ventspils (Leči)-Grobiņa posmā Labrags-Vērgale (P111); Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20); Kārsava-Ludza-Ezernieki (P49).

Lange arī informēja, ka LVC turpina strādāt, lai piesaistītu līdzekļus no alternatīvajiem finansējuma avotiem. Turpināsies darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa. Jau ir iegādāti 75% no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm un šogad ir plānots izsludināt partnerības iepirkumu.

Savukārt sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem pārrobežu sadarbības programmas INTERREG (Interregional cross border cooperation) ietvaros plānota pierobežas ceļu posmu rekonstrukcija gandrīz 27 kilometru garumā. Kopējās projektu izmaksas ir 6,1 miljons eiro, no tiem 4,4 miljoni eiro tiks piesaistīti no INTERREG. Būvdarbi notiks trīs autoceļu posmos Latvijas un Lietuvas pierobežā.

Satiksmes drošības uzlabošanas jomā 2018.gadā turpināsies akustisko ribjoslu ierīkošana uz šosejas Tīnūži-Koknese (P80) un citur valsts autoceļu tīklā. Pirmās akustiskās ribjoslas uz šosejas Tīnūži-Koknese tika ierīkotas 2016.gada beigās. Pēc to ierīkošanas 2017.gadā attiecīgajos posmos uz pusi samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un cietušo skaits.

Tāpat 2018.gadā tiks izstrādāta bīstamo ceļa posmu (“melno punktu”) samazināšanas programma, paredzot arī veikt analīzi par to, vai “melno punktu” vietas ir aprīkotas ar visām nepieciešamajām ceļa zīmēm, un nepieciešamības gadījumā paredzot uzstāstīt papildu brīdinošās zīmes (“Stop”, “Bīstams krustojums” utml.). Finansējums programmas realizācijai tiks paredzēts 2019.gada budžetā.

Lai izvērtētu iespēju ieviest uz Tallinas šosejas (A1) “2+1” joslu principu, kad pamīšus tiek izveidotas apsteigšanas joslas – noteikta ceļa posma vienā virzienā izveidojot divas joslas, pretējā virzienā – vienu, attiecīgi nākamajā posmā – otrādi, šogad tiks veikta izpēte.

Lange informēja, ka 2017.gadā kopējais finansējums valsts autoceļiem bija 271,2 miljoni eiro, no tiem ES fondu līdzfinansējums bija 110,7 miljoni eiro, bet valsts budžeta finansējums – 160,5 miljoni eiro.

Pērn kapitālieguldījumi veikti 695 kilometros valsts autoceļu, no tiem 268 kilometros darbi veikti ar ES fondu līdzfinansējumu, bet 427 kilometros – ar valsts budžeta finansējumu. Kopumā dažādu veidu darbi veikti 1100 kilometros valsts autoceļu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+