Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

Nometne “Sojuz” atkal vilina Latvijas jauniešus (3)

Foto no soldat.ruFoto no soldat.ru

Pērn Latvijas medijos parādījās satraucošas ziņas par Krievijā rīkotu militāri politisku nometni “Sojuz”, kurā bija piedalījušies arī jaunieši no Latvijas. Tika pat izteiktas aizdomas, ka tādā veidā Krievijas specdienesti mēģina sev vervēt nākamos aģentus. Taču nu atklājies, ka nekādi šķēršļi Latvijas jauniešu piesaistīšanai nav likti un viss turpinās. Šogad nometne augusta beigās notikusi Kirgizstānā netālu no Isikula ezera. Uz to bija devusies arī Latvijas komanda “Lāčplēsis” Afganistānas kara veterāna Sergeja Īvana vadībā ar astoņiem skolniekiem no Latvijas. Tāpat kā iepriekš nometnē notikušas ne vien fiziskās izturības un šaušanas apmācības, bet arī informācijas kara apmācības, žurnālistikas nodarbības un jaunā izlūku skola, kuru vadījis Krievijas izlūkdienesta GRU virsnieks.

Kurš atbildīgs?

“Mūsu jauniešu dalība ideoloģiski motivētā nometnē, kurā viņus apmāca Krievijas Federācijas bijušie izlūkdienesta virsnieki un “Specnaz” karavīri, vispirms ir apdraudējums pašiem jauniešiem un viņu nākotnei,” uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Arī Drošības policija (DP) norādījusi, ka Latvijas jauniešu braukšana uz militarizētām un ideoloģiski orientētām nometnēm Krievijā, kur tiek aktīvi propagandētas Krievijas ģeopolitiskās intereses, rada ilgtermiņa riskus. Vienlaikus DP atzīmē, ka šo nometņu apmeklēšana nav pretlikumīga. Tā esot vecāku atbildība, kuriem jāapzinās, ka jaunieši var kļūt par instrumentu citas valsts interešu īsteno­šanai Latvijā. “Pret atļautām, taču nevēlamām darbībām demokrātiskā sabiedrībā ir jāvēršas ar atbilstošiem instrumentiem, piemēram, jāspēj ieinteresēt jauniešus par alternatīvām iespējām Latvijā vai jāveic informatīvs un izglītojošs darbs skolās, no kurām jaunieši dodas uz šādām nometnēm,” uzsver DP.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis tiec, ka nometnes programma būtu saturiski jāvērtē par izglītību atbildīgajām institūcijām. “Nometnes programmā pamanīju, ka tajā liela loma atvēlēta informatīvā kara treniņiem un jaunieši tādējādi apgūst paņēmienus, kas atbilst mūsdienu kara realitātei,” spriež M. Cepurītis, kurš uzskata – ja drošības iestādes atklājušas, ka šādas nometnes rada riskus, tad tās var vērsties Saeimā, lai tā varētu pieņemt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis savā nostājā ir stingrāks un uzskata, ka drošības iestādēm būtu jāvēršas arī pret jauniešu vervētāju – Sergeju Īvanu, kā arī aicina Izglītības kvalitātes valsts dienestu pievērst uzmanību skolām, kurās mācās nometnes dalībnieki. Skolas direktora atbildība esot, lai jaunieši skolās tiktu audzināti val­stiskā garā.

“Viņi būtu lieliski jaunsargi”

“Mūsu skolas uzdevums ir audzināt jauniešus par savas valsts pilsoņiem. Mēs vienmēr piedalāmies pasākumos, kurus rīko Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Okupācijas muzejs, Likteņdārzs vai arī piedalāmies Barikāžu atceres notikumos,” par patriotisko audzināšanu stāsta 34. vidusskolas direktore Natālija Rogaļeva. No šīs skolas audzēkņiem trīs bērni devušies uz nometni. Pārējie ir no 6. vidusskolas, 95. vidusskolas, 52. vidusskolas un Anniņmuižas vidusskolas. “Atkal notikusi? Vai tiešām? Neko nezinu par šādu nometni,” man atbildēja N. Rogaļeva. “Jau pagājušogad, kad uzzinājām, ka kāds no mūsu skolas bērniem ir piedalījies šajā nometnē, veicām pārrunas ar viņiem un citiem bērniem un skaidrojām par to, kāpēc dalību šādās nometnēs skola neatbalsta,” stāsta skolas direktore. Viņa runājusi arī ar S. Īvanu, kurš apgalvojis, ka šādas nometnes esot labs integrācijas piemērs, taču katrs palikuši pie sava viedokļa.

Politiķi toties uzskata – jauniešiem vienkārši vajagot piedāvāt alternatīvu. “Esmu pārliecināts, ka šie jaunieši būtu lieliski jaunsargi, ja vien tajā brīdī, kad viņiem pirmo reizi piedāvāja piedalīties šādā pasākumā, viņiem būtu iespēja izvēlēties,” uzskata R. Vējonis.

N. Rogaļeva, jautāta, vai savā skolā labprāt redzētu jaunsargus, atbildēja apstiprinoši, taču jaunsardze skolai neko neesot piedāvājusi. Jaunsardzes departamenta direktors Ansis Strazdiņš uzsver, ka Rīgā skolu direktori jūtoties iebiedēti no esošās varas puses – ja skolas piešķirtos līdzekļus tērēs jaunsardzei, var zust iespēja veltīt naudu citām skolēnu brīvā laika aktivitātēm. Tāpat A. Strazdiņš norāda, ka jaunsardzē neeksistē mazākumtautības, visi tajā uzlūkoti vienādi, un ļoti aktīvas, piemēram, ir Ludzas, Daugavpils un Zilupes jaunsargu vienības, kuras lielākoties sastāv no krievu valodā runājošiem jauniešiem. Pašlaik jaunsardzē darbojas ap 4,11 procentiem jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam. Līdz 2024. gadam ministrijas mērķis – panākt, ka 10% skolu jauniešu ir iesaistīti jaunsardzē.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vai tos, kas lēti uzķeras uz šādas makšķeres, vispar var saukt par “Latvijas jauniešiem”? Tie ir krievlatviešu jaunieši, kārtējais “krievu pasaules” lolojums.

  2. un ja jaunieši grib šaut netikai datorspēlēs bet realajā dzīve tad lūdzu registrējies un bliez uz patikšanu , citādi mums tikai ir repšveidīgie kas to dara policijas aizsegā

  3. ko uztraukties , tajā brīdī kad būs alternatīva – nacionāl polemika beigsies

Draugiem Facebook Twitter Google+