Mobilā versija
+13.8°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
22. februāris, 2017
Drukāt

Šokē skarbais klimats: Latvijā palikuši tikai pieci bēgļi (13)

Foto AP/Scanpix/LETAFoto AP/Scanpix/LETA

No Eiropas Savienības (ES) īstenotās patvērumu meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā patlaban palikuši pieci cilvēki – viena trīs cilvēku ģimene un divi patstāvīgi patvēruma meklētāji, no kuriem viens jau tuvākajā laikā plāno valsti pamest, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.

Viņa noliedza, ka patvēruma meklētāji, kuri piekrīt pārvietošanai uz Latviju, jau sākotnēji šo zemi izvēlas tikai kā tranzītvalsti. Lielākā problēma esot tajā, ka cilvēki, kuri tiek atvesti uz Latviju, ļoti maz zina par šo valsti, un viņiem dotie trīs mēneši nav pietiekams laiks, lai sagatavotos patstāvīgai dzīvei. Pirmais, kas šokē, ir salīdzinoši skarbais Latvijas klimats, kura dēļ daudzi patvēruma meklētāji šeit saslimst, pastāstīja Zalcmane.

Biedrības vadītājas skatījumā Latvija “nav izdarījusi mājasdarbu”, proti, tā nav sniegusi pietiekami objektīvu informāciju pārvietojamajiem patvēruma meklētājiem par to, kas viņus šeit sagaida. Turklāt patvēruma meklētāju informētības līmenis par Latviju esot ļoti atkarīgs arī no valsts, no kuras tie tiek pārvietoti. Piemēram, no Grieķijas uz Latviju pārvietotie patvēruma meklētāji ir lietas kursā par to, kas viņus šeit sagaida, turpretim cilvēki, kuri atvesti no Itālijas un Turcijas, ir vāji informēti par dzīves apstākļiem šeit, skaidroja nevalstiskās organizācijas vadītājs.

“Protams, cilvēks atbrauc, un viņu gaidas ir daudz augstākas, nekā mēs varam dot. Mūsu valsts ir tik bagāta, cik ir. Mēs kā sociālie darbinieki šobrīd tiešām dzēšam ugunsgrēku, lai cilvēki ziemas periodā iegūtu gan apģērbu, gan saņemtu dažāda veida palīdzību,” norādīja Zalcmane.

Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” pārstāve atzina, ka, lai risinātu minētās problēmas, Latvijai galvenokārt vajadzētu skaidri definēt savu politisko nostāju – “vai mēs atbalstām šos cilvēkus un tiešām iekļaujam sabiedrībā, vai arī uzņemam un palaižam dzīvē – tās ir divas atšķirīgas lietas”. Ja Latvija grib paturēt šos cilvēkus un iekļaut sabiedrībā, tad viņiem, pirmkārt, ir jādod ilgāks laiks par trim mēnešiem, otrkārt, šie cilvēki ir pilnīgāk jāatbalsta ar materiālo nodrošinājumu, jāpalīdz tiem risināt mājokļa un valodas apmācības jautājumi, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi strādāt.

Zalcmane atzina, ka situācija ar patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ierodas ārpus ES īstenotās pārvietošanas programmas, ir krietni atšķirīga – šie cilvēki vairāk spēj novērtēt to, ka valsts viņiem piešķir patvērumu, un arī biežāk izvēlas palikt Latvijā. Pēc Zalcmanes stāstītā, gada laikā Latvija ir integrējusi četras šādas ģimenes, kuras mūsu valstī bija nonākušas ārpus ES īstenotās patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas, un visās šajās ģimenēs esot vairāki bērni.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Jāpalīdz iedzīvoties laukos-kā MERĶELE iesaka, būs vieglāk….

  2. kam tagad viegli, pat mūsu vistiņas cieš !

  3. Vini beeg no
    Afrikas kam viniem otra Afrika tikai baltaa!

  4. Jābrauc uz Grieķiju un Itāliju.Tur klimats ir siltāks!

  5. Idiotisms!Savus cilvekus nevar nodrosinat ar pieklajigam algam un dzives apstakliem,bet te luk kartigi janodrosina ar dzives apstakliem,lai var palaist dzive.Sava valsti vinus vajadzeja palaist dzive.Izvaro un laupa visa Eiropa.Tadus jau vairs neieklausi ne sabiedriba,ne kultura.

  6. Latvijā dzīvojošie arī slimo. Otrkārt es nesaprotu teikumu – šie cilvēki vairāk spēj novērtēt to, ka valsts viņiem piešķir patvērumu, un arī biežāk izvēlas palikt Latvijā. Ja palikuši 5 , vai tas ir biežāk?
    Bet es piekrītu Nenopietnajam cilvēkam. Tā vietā lai kliegtu , ka mums te paredžets iesūtīt kādus 5 va0 7 simtus, kas ir spļāviens jūrā, vajadzētu tiešām viņus integrēt Visur pasaulē tagad dzīvo dažādas tautības un nekas. Bet viņi jau neintegrēsies, viņi gaida milzu algas un nezin cik labus darbus, kas pašiem latviešiem nav.

  7. ha ha ha,zviedrijā gan nav skarbs klimats…-tur viņu ka mudž

  8. velkomistiem bēdas ! Atbildēt

    Latvijai “ģed Moroz” palīdz.
    Kā savulaik krieviem pret Hitleru…

    • Gribu redzēt kā tev ğed moroz palīdzēs nomaksāt pensiju, jo jau tagad uz 1 pensionāru ir 2 darbaspējīgie, tad iedomājies, kas notiks ar sociālajām garantijām vēlāk, kad valsti balstīs, precīzāk nebalstīs, tā aizbraukusī jaunā paaudze, kura dzīvo UK un Īrijā netaisās atgriezties. Ja būtu painterisējies csp lapā par Latvijas demogrāfijas vecuma struktūru, tad saprastu, ka tuvojas ļoti grūti laiki un steidzami vajag piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

      • tie Tev busot darbaspeks ha,ha,ha…

      • Varbūt jau šodien vajag pārskatīt valsts prioritātes? Netērēt simtiem miljonu visādiem bezjēdzīgiem traļivaļi? Beidzot piegriezt skābekli PVN zagļiem? Beidzot ķerties klāt kontrabandas torgašu nodokļus nemaksājošām firmelēm?
        Un iegūtos līdzekļus ieguldīt mazajos ģimenes uzņēmumos (tajos, kas grib un prot strādāt), atbalstot to produkcijas realizāciju, reklāmu un grāmatvedības kārtošanu. Un protams, gudra izglītības politika, kaut vai valsts internātskolu atjaunošana un attīstīšana nelabvēlīgajām un trūcīgajām ģimenēm – bērns nav vainīgs pie vecāku dzeršanas, atbilstoši audzinot un izglītojot, no viņa izaugs pilnīgi normāls cilvēks.
        Nevis sacerēties, ka sabrauks te visādi … un nu tik iekļausies, nu tik strādās, nu tik maksās nodokļus! Ha!

      • Ka tik pasauli lāpīt Atbildēt

        Jāinvestē ir savos cilvēkos , savas valsts pilsoņos . Migrētāji nekur nepiesaistīsies . Tā ir izsviesta nauda vējā. Kāds var parēķināt , cik vietējo cilvēku aizbraukšnu no valsts varēja atturēt , ja migrantos investēto viņi sev grūtā brīdī saņemtu kā palīdzību .

  9. tie bēgļi ir kā zīdaiņi, ierodamies Latvijā cerēja ka dzīve būs kā Bali salās

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+