Foto – Karīna Miezāja

Kāda “veiklo zēnu” grupa sola darbu, bet nozog naudu 2

Kāda “veiklo zēnu” grupa izmantojusi jaunieša invalīda datus ātro kredītu ņemšanai. Kriminālpocess pēc trīs gadu izmeklēšanas izbeigts, bet ātro kredītu firmas tagad pieprasa jaunietim naudu atdot, kaut viņš to nav pat redzējis un kriminālprocesā bijis atzīts par cietušo.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Lasīt citas ziņas

Stāsts sākas 2013. gada 8. februārī, kad Dainas (vārdi mainīti) mazdēls Jānis, kurš ir 2. grupas invalīds, bija devies uz “Swedbank”, kur vajadzējis izņemt bankas karti un veikt citas darbības. Bankas darbiniece pajautājusi – vai esat ņēmis ātros kredītus. Jānis bija izbrīnīts, jo nekad neesot domājis par šādu iespēju. Darbiniece parādījusi izdrukas, ka 2. februārī Jāņa kontā ienākusi nauda no trim ātro kredītu firmām AS “4finance”, SIA “Soho Group” un SIA “MCB Finance Latvia” – kopumā 910 lati, bet tajā pašā laikā tie pārskaitīti uz citu kontu. Jau tajā pašā dienā Daina ar mazdēlu vērsušies policijā un uzrakstījuši iesniegumu.

Šķetinot to dienu notikumus, noskaidrojies, ka februāra sākumā Jāni uzmeklējis labi pazīstamais skolasbiedrs Kaspars, kas viņam nedēļas nogalēs piedāvājis piestrādāt un labi nopelnīt kādā firmā. Kaspars ierosinājis tikties ar darba devēju. Jānis 2. februāra vakarā saticies, klāt bijis arī kāds Jurijs Smirnovs un vēl viens krieviski runājošs vīrietis. Tikšanās laikā piebiedrojies “firmas menedžeris” Oskars.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikšanās rezultējusies ar to, ka Jānis “Swedbank” filiālē aktivizējis internetbanku, saņēmis kodu karti un lapiņu ar internetbankas lietotājvārdu un paroli, ko uzreiz nodevis Oskaram. Pamatojums – dati esot bijuši nepieciešami, lai varētu pārskaitīt algu. “Mazdēls, būdams naivs cilvēks, kuram nekad šādas darīšanas nav bijušas, iedod visu un aiziet mierīgi mājās… Un tikai sagadīšanās dēļ 8. februārī viņš uzzina, ka caur viņa kontu izceļojuši 910 latu no trim ātro kredītu firmām uz Jurija Smirnova kontu, kurš jau iepriekš atdevis savus dokumentus tam pašam Oskaram. Smirnovs vēlāk izmeklēšanā teicis, ka naudu nav ņēmis un pat nezina, kas tā bijusi par naudu,” stāsta Jāņa vecmāmiņa Daina. Viņa secina – veiklie zēni par saviem upuriem izvēlējušies jauniešus, kam ir garīgās attīstības problēmas, kas mācās internātskolās, kuriem varbūt nav vecāku vai citu piederīgo.

Trīs gadus ilga izmeklēšana beidzas ar čiku

Policijas izmeklēšanā tika izvirzīta versija, ka patiesā labuma guvējs no šīs afēras ir kāds Normunds Puriņš – viņa foto tika rādīts arī televīzijā, aicinot atsaukties, ja kāds vēl cietis no viņa darbībām. Puriņu kā personu, kas sevi nosauca par Oskaru, pēc fotogrāfijām kriminālprocesa ietvaros atpazinis Kaspars – tieši viņam savu internetbankas kodu karti, lietotājvārdu un paroli bija nodevis Jānis. Vēlāk Kaspars liecībās paskaidrojis, ka Oskars piedāvājis labi nopelnīt un ka viņa darba pienākumos būs kredītu ņemšana, kuri pēc tam tiks norakstīti uz firmas rēķina.

Kriminālprocesa ietvaros N. Puriņš ticis aizturēts, atzīts par aizdomās turamo, bijis piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums tuvoties noteiktām personām. Taču Puriņš vainu nav atzinis un faktus noliedzis. Tiesa, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ir vēl viens cietušais, kura personas dati tikuši izmantoti pēc līdzīgas shēmas. Taču kura persona izņēma pārskaitīto naudu, izmeklēšanā neizdevās noskaidrot. Pieslēgšanās pie Jāņa un otra cietušā puiša internetbankām laikā, kad tika pieteikti kredīti, tika veikti no IP adreses, kuras lietotājs pirms diviem gadiem jau miris.

Reklāma
Reklāma

Izmeklēšana noritēja trīs gadus, šā gada pavasarī kriminālprocess izbeigts, jo neesot iegūti pierādījumi, kas apstiprinātu minēto personu vainu nozieguma izdarīšanā. “Trīs gadus šo lietu izmeklēja, un nav iegūti nekādi pierādījumi! Kā tas var būt? Ja nauda ir pārskaitīta no viena konta uz citu, tur taču var sameklēt pēdas, kur tā ir palikusi,” neizpratnē ir Daina. Policijas lēmumu par krimināllietas izbeigšanu viņa nav pārsūdzējusi.

Prasa no cietušā

Kriminālprocess, kura izmeklēšanas laikā Jānis atzīts par cietušo, izbeigts šā gada 22. aprīlī, taču liels bijis Dainas pārsteigums, kad šā gada 18. jūlijā mazdēlam atsūtīti pirmstiesas brīdinājumi no AS “4finance” un SIA “Vivus” par parāda piedziņu. “4finance” brīdina, ka Jāņa parādsaistības pret “SMScredit.lv” ir 313,03 eiro, savukārt parādsaistības pret “Vivus.lv” ir 334,94 eiro. Ja parāds netikšot atmaksāts, parāda piedzinējs gatavs celt prasību tiesā pret Jāni, sagatavot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lūdzot apķīlāt Jāņa īpašumus, finanšu līdzekļus, maksājumus. Te jāpaskaidro, ka uzņēmums “4finance” tirgū darbojas ar trīs zīmoliem “SMScredit.lv”, “Vivus.lv” un “4finance” un visas trīs kompānijas ir cieši saistītas.

Daina sazinājusies ar SIA “Vivus” parādu piedziņas daļas vadītāju G. Endleru, kurš pateicis, ka firma šajā lietā atzīta par cietušo un uz Jāņa vārda ir ņemts kredīts, tāpēc tas viņam jāatmaksā. Pēc Dainas teiktā, Endlers esot apgalvojis, ka policijas lēmumā par krimināllietas izbeigšanu teikts, ka kredīts jāatmaksā viņas mazdēlam. Taču, kā liecina “LA” rīcībā esošais lēmums, šāda teksta tajā nav.

Pēc dokumentiem var secināt, ka izmeklēšanas laikā Jānis atzīts par cietušo un kriminālprocesā par cietušajām atzītas arī visas trīs kredītu izsniedzējfirmas. Tiesa, abu firmu pirmstiesas brīdinājumā parādās būtiskas nesakritības – “4finance” prasa atmaksāt 2013. gada 2. februārī ņemto kredītu, bet SIA “Vivus” prasa atdot 2013. gada 2. aprīlī izsniegto kredītu. Daina saka, ka mazdēla konts jau ticis nobloķēts 8. februārī, līdz ar to nekādu kredītu nav bijis iespējams paņemt.

Aizmuguriski piedeklarē svešā adresē

Šīs lietas izmeklēšanas laikā atklājusies vēl kāda dīvaina detaļa. Proti, 2013. gadā notika pašvaldības vēlēšanas. Visi Dainas ģimenes locekļi saņēmuši uzaicinājumus ierasties savā vēlēšanu iecirknī piekritīgi savai dzīvesvietai, izņemot mazdēlu Jāni. Kad viņa painteresējusies, kāpēc tā, noskaidrojies, ka Jānis, pašam un ģimenei nezinot, piedeklarēts svešā adresē Valdeķu ielā. Visticamāk, to bija izdarījušas tās pašas personas, kas ņēma ātros kredītus Jāņa vietā. Daina uzskata, ka tā bijusi rūpīgi izplānota operācija, jo paziņojumi par kredītu atmaksu vēlāk tikuši sūtīti uz Valdeķu ielu, bet līdz adresātam tā arī nenonāca.

Vainīgā nav, maksā pats!

Ar G. Endleru “LA” neizdevās sazināties. Kompānija “4finance” nekomentē konkrēto gadījumu, jo to aizliedz Personas datu aizsardzības likums. Taču, skaidrojot situāciju vispārīgi, “4finance” Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs norāda – gadījumos, kad no Valsts policijas tiek saņemta informācija, ka, nelikumīgi izmantojot “4finance” klienta datus, ir noformēts kredīts, līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai tiek apturēti visi prasījumi pret klientu. Taču gadījumos, kad no policijas tiek saņemta informācija par kriminālprocesa izbeigšanu, katrs konkrētais gadījums tiekot izvērtēts atsevišķi. “Ja attiecīgais kriminālprocess tiek izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ, jo nav iespējams pierādīt pie kriminālatbildības saucamās personas vainu (..), “4finance” ir tiesības vērsties ar lūgumu izpildīt saistības pie personas, ar kuru ir slēgts konkrētais līgums par aizdevumu,” skaidro Molotanovs. Viņš uzskata – ja policijai nav izdevies noskaidrot personu, kura, iespējams, paveikusi noziedzīgu nodarījumu, “4finance” nav tiesiska pamata apšaubīt, ka kredītu ir ņēmis pats klients. Tātad iznāk, ka klientam – šajā gadījumā Jānim – nāksies atmaksāt kredītus, ko, nelikumīgi izmantojot viņa datus, noformējušas trešās personas.

Jāpiebilst, ka ātro kredītu firma “4finance” pēdējos gados var lepoties ar ievērojamu peļņu. Kā rāda “Lur­soft” iesniegtais gada pārskats, pagājušajā gadā AS “4finance” 1,9 miljonu eiro peļņu guvusi no pamatdarbības Latvijā, bet gadu iepriekš uzņēmuma peļņa no pamatdarbības Latvijā bijusi 3,5 miljoni eiro.

Kurš palīdzēs?

Daina vairs nezina, pie kā vērsties pēc palīdzības. Rakstījusi iesniegumu tiesībsargam Jurim Jansonam. Tiesībsarga biroja juriste Inga Peimane atbildējusi, ka problēmsituācija ir privāttiesiska rakstura un tās risināšana neietilpst tiesībsarga kompetencē. Viņa iesaka vērsties LU Juridiskās prakses un palīdzības centrā vai biznesa augstskolā “Turība”, kur bezmaksas konsultācijas sniedz studenti. Tāpat iespējams vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

“LA” vērsās PTAC, kuras pārstāve Sanita Gertmane vakar solīja noskaidrot, kā rīkoties šajā gadījumā. PTAC direktore Baiba Vītoliņa, īsumā uzklausījusi šo stāstu, secina, ka tas ir diezgan sarežģīts. Varot iesniegt dokumentus PTAC, taču izskatoties, ka tur drīzāk darbs Ģenerālprokuratūrai, ja vien nav jau nokavēts termiņš.

“LA” arī vērsās ar jautājumu Valsts policijā – kā šādā gadījumā rīkoties, kad kriminālprocess ir izbeigts, bet pēc tam viena cietušā puse vēršas pie otras cietušās puses ar pretenzijām. Policija solīja noskaidrot faktus par šo lietu un tad sniegt komentārus.

Advokāts Saulvedis Vārpiņš, lūgts komentēt šo gadījumu, saka – vispirms ir jautājums, vai ir pierādījumi, ka Jānis ir ņēmis naudu. Ja šādu pierādījumu nav, tad neesot nekāda pamata no viņa piedzīt naudu. Vēl jo vairāk – kredītu piedzinēju rīcība izskatās pēc klienta psiholoģiskas ietekmēšanas. Turklāt – ja puisis ir invalīds, tas nozīmē, ka viņš ir mazaizsargāta persona, kam no valsts pienākas īpaša aizsardzība.

VIEDOKLIS

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš: “Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno 18 ārpus banku finanšu pakalpojumu sniedzējus, kuri Latvijā strādā ar 23 zīmoliem. To vidū ir arī nebanku kredītdevēji. Apvienojoties vienā organizācijā, nozares uzņēmumi ir vienojušies par labas prakses standartiem, lai pakalpojumi patērētājam būtu droši un saprotami. Ja klientam ir radušās domstarpības ar kādu no biedriem, aicinām vērsties asociācijā, kas iespēju robežās mēģinās palīdzēt rast risinājumu konkrētajā situācijā. Asociācija var palīdzēt, esot kā vidutājs starp uzņēmumu un patērētāju. Vienlaikus asociācija strādā, lai izveidotu patērētāju ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūciju (ombudu). Asociācija ombuda izveidei ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus Patērētāju tiesību aizsardzības centram un cer, ka tuvākajā laikā saņems pozitīvu lēmumu šajā jautājumā. Tas ļaus daudz efektīvāk palīdzēt patērētājiem šādos gadījumos.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.