×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.1°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
19. jūnijs, 2018
Drukāt

Sola ierobežot ātro kredītu firmu peļņu, bet vai paspēs līdz vēlēšanām? (8)

Foto-pexelsFoto-pexels

Ilustratīvs foto.

Septiņi Saeimas Latvijas Reģionu apvienības opozīcijas deputāti ar deputātu frakcijām nepiederošo Edvardu Smiltēnu priekšgalā iesnieguši Saeimai priekšlikumus ierobežot tā dēvēto ātro kredītu firmu peļņu, samazinot aizdevumu gada procentu likmi līdz 25% – pašlaik noteikto 100% vietā. Pašlaik aizņemoties naudu, piemēram, 100 eiro, aizdevuma kopīgie izdevumi nevar pārsniegt 200 eiro. Ja šie Latvijas Reģionu apvienības deputātu priekšlikumi izietu cauri Saeimai, tad nevarēs pārsniegt 125 eiro.

Otrdien, 19.jūnijā, skatot piedāvātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti nolēma virzīt tos pirmajam lasījumam Saeimā 21.jūnijā, nosakot priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 5.jūlijam.

Pēc E.Smiltēna atzinuma ātro kredītu neierobežota izsniegšana iedzīvotājus iedzinusi milzīgu parādu jūgā. Lai paglābtos no parādu piedzinējiem, kāda daļa parādnieku pamet valsti, vairojot jau tā lielo aizbraucēju skaitu. Vēl cita daļa apzināti lūdz darba devējus maksāt viņiem atalgojumu aploksnēs, veicinot ēnu ekonomiku.

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem pašlaik Latvijā ir aptuveni 170 000 parādnieku, kuru parādi pārsniedz 200 eiro. No šī kopskaita ap 40 000 iedzīvotāju parādi pārsniedz 2000 eiro. Bet apmēram 35 000 iedzīvotāju parādu saistības svārstās no 2000 līdz 5000 eiro. Lai iedzīvotājs varētu pieteikt maksātnespēju, viņa parādu saistību slieksnis ir 5000 eiro, savukārt maksātnespējas procedūras ierosināšanai nepieciešami aptuveni 1200 eiro. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem pašlaik nodotas aptuveni 180 000 dažādas parādu piedziņas lietas.

Vai šoreiz izdosies ierobežot ātro kredītu firmu plaukstošo biznesu, kas ar augstiem procentiem un soda naudām par kavējumiem jau iedzinusi parādos iedzīvotāju tūkstošus, par to gan ir lielas šaubas.

Pirmkārt, Ekonomikas ministrijas Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tā arī nepateica, vai ministrija atbalsta priekšlikumu ierobežot ātro kredītu firmu peļņu. Vien atzīst, ka būtu jāpilnveido kredītu prasītāju maksātspējas vērtēšana. Savukārt otrs Ekonomikas ministrijas pārstāvja atbalstītais priekšlikums pilnīgot ziņu apmaiņu starp kredītu devējiem, tajā skaitā bankām un firmām, visticamāk, iestrēgs Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto ierobežojumu dēļ.

Uz Saeimas deputāta Ivara Zariņa jautājumu, kā būtu pilnveidojama maksātnespējas vērtēšana un vai ātro kredītu firmu uzraudzība būs pietiekama arī pēc šo grozījumu ieviešanas likumā, Ekonomikas ministrijas pārstāvis tā arī nespēja skaidri atbildēt.

Šī gada aprīlī gan tika noteikts, ka kreditētājiem turpmāk stingrāk jāpārliecinās par kredīta pieprasītāja spēju atmaksāt kredītu, nepaļaujoties tikai uz viņa paša teikto. Līdz šim par spēju maksāt nebija jāpārliecinās, ja kredīta summa nepārsniedza 427 eiro, tad tagad šis slieksnis samazināts līdz 200 eiro. Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa uzskata, ka maksātspēja jānovērtē nevis no 200 eiro, bet no pirmā aizdotā eiro.

Otrkārt, šie milzu parādi, nav radušies vienā gadā. Bet četros aizvadītajos gados nevienā Saeimu pārstāvošajā partijā par iedzīvotāju grimšanu parādos nelikās ne zinis. Tiesa, mēģinājumi ierobežot ātro kredītu firmu darbību bijuši arī agrāk. Bet vienmēr apsīkuši, saduroties ar kreditētāju pretestību vai tāpēc, ka Saeimas deputātiem pietrūcis laika un gribas novest šo lietu līdz galam.

Arī pašlaik pārāk maz laika atlicis līdz jaunās Saeimas vēlēšanām šī gada 6.oktobrī. Ņemot vērā, ka šonedēļ deputāti dosies brīvdienās, atgriežoties darbā tikai septembrī, maz ticams, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu projekts tiks apstiprināts vēl šajā sasaukumā. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienības deputātu priekšlikumi, tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas rosīšanās vairāk atgādina gatavošanos vēlēšanām, nevis rīcību ātro kredītu firmu neatliekamai ierobežošanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. nu kā var nesolīt!

  2. Skandināvijā ātros kredītus ierobežo vienkāršā iespēja pārkreditēties uz tradicionālajiem kredītdevējiem.
    Tāpēc šie kredīti tiek ņemti uz dažām stundām.
    Latvijā pārkreditēšanās iespējas tā ierobežotas, ka ātro kredītu klients faktiski kā dzimtcilvēks. Pārkreditēties var tikai atkal ātrajā kredītā

  3. Pirmkārt Saeimai jābeidz piegādāt “ātro kredītu” kompānijām klientus!
    Ātrie kredīti ieguva “otro elpu”, kad Saeima Patērētāju tiesību aizsardzības likumā papildināja
    8.pantu
    (101) Patērētāja kreditēšanas līgumiem, saskaņā ar kuriem tiek finansēta konkrētas preces iegāde par summu, kas pārsniedz 1400 euro, kredīts izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā no attiecīgās preces cenas. Šīs daļas noteikumus neattiecina uz patērētāja kreditēšanas līgumiem par kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku.
    Agrāk patērētāji drīkstēja izvēlēties vai kredītu ņemt bankā, krājaizdevu sabiedrībā vai ātrajos kredītos, tad tagad
    1. Bankā un 10% ātrajos kredītos
    2. Krājaizdevu sabiedrībā un 10% ātrajos kredītos
    vai vismaz divās ātro kredītu kompānijās

    Varu Saeimai ietekt “uzlabojumu”
    arī noguldītājiem likt 10% no noguldījuma kaut kur aizņemties.

  4. dodiet normālu algu un daudzi neņems kredītu un nebrauks prom…

    • Noteikti! Būs lielāka alga un būs arī lielākas prasības – jaunas mašīnas, jahtas un savrupmājas. Vai tad tajā pašā Skandināvijā neviens neņem kredītu?

  5. Patiesībā šitos ātros kreditetājus vajag pašus ar nevainīgiem likumiem ievilināt finanšu slazdā un tad sodos savākt visu viņu resursus. Prasti sakot, ātrie kreditētāji jāpartaisa par slaucamām govīm. Kamēr tās dos “pienu” tobiš, dāsni baros valsts budžetu, tikmēr slaucam. Pēc tam raujam “podā”, tātad bankrotā.

  6. tie ir pirms velesanu meli!pa tv reklamas,seviski,tv3 tikai atros kreditus reklame!ka var but par deputatu cilveks kas nodarbojas ar atriem kreditiemtas ir ameriks!!!!!

  7. Nu šobrīd pat līgumos norādīts, ka % var sasniegt 200% vidējais ko cilvēkiem nākas maksāt ir mazliet virs 110% .Tie parasti ir šādi , ja cilvēks norēķinās laicīgi. vai pagarina. Bet , ja sāk kavēt, tad sāk grieztes ne tikai gada %, bet soda naudas un vēl visādi izdevumi un tad cilvēkam 100 var pārvērsties par 300 . Tā, ka likumdošana ir diezgan liels blefs.

Draugiem Facebook Twitter Google+