Latvijā
Sabiedrība

Palīdzības lūdzējus pašvaldības dalīs kategorijās 9


Sociālās aprūpes saņēmēji no jaunās kārtības jutīšot tikai pozitīvas pārmaiņas, proti, iegūt vajadzībām atbilstošāku pakalpojumu, uzsver Labklājības ministrijā.
Sociālās aprūpes saņēmēji no jaunās kārtības jutīšot tikai pozitīvas pārmaiņas, proti, iegūt vajadzībām atbilstošāku pakalpojumu, uzsver Labklājības ministrijā.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Ar jauno gadu pašvaldību sociālajiem dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem katram klientam, kas jau saņem vai pieprasīs sociālās aprūpes pakalpojumu, būs jānosaka aprūpes līmenis un atbilstoši tam jānodrošina piemērotākais sociālais pakalpojums.

Jauno kārtību paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Sociālās aprūpes pakalpojumu noteikumi”, kas pašlaik atrodas saskaņošanas procesā ar ministrijām. Noteikumi iet kopsolī ar nesen grozīto Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, kas deleģē izstrādāt šādus izvērstus noteikumus. Jāpiebilst, ka, ieviešot jauno kārtību, nav paredzēts, ka kopējie valsts izdevumi sociālajiem pakalpojumiem varētu samazināties vai pieaugt.

Turpmāk ikviens sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējs tiks iedalīts vienā no četriem līmeņiem. Sociālie darbinieki aizpildīs speciāli izstrādātu novērtēšanas karti, lai secinātu, kāda ir personas spēja sevi apzināties, pašam gatavot, ēst un dzert, ģērbties, uzkopt telpas, nodrošināt personīgo higiēnu, rūpēties un uzturēt savu veselību, pārvietoties, orientēties, rīkoties ar naudu un atbildēt par elementāru drošību, kā arī novērtēs, vai personai ir ikdienā nepieciešamās pamatzināšanas, saskarsmes, uzvedības un darba prasmes. Katru kritēriju novērtēs skalā no 0 līdz 3 punktiem. Punktus sasummēs un noteiks, kuram aprūpes līmenim cilvēks atbilst.

Aprūpes līmeņi tiks ņemti vērā, plānojot klienta sociālo aprūpi un rehabilitāciju. Cilvēkiem ar 1. vai 2. aprūpes līmeni varēs piešķirt sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, bet ar 3. vai 4. līmeni – valsts finansētu pakalpojumu sociālās aprūpes iestādē vai pašvaldības finansētu pakalpojumu pansionātā. Izvērtējums katram klientam būs jāatkārto reizi gadā.

Novērsīs atšķirīgu attieksmi

Kā skaidro Labklājības ministrijā (LM) – patlaban situācija šajā jomā ir sa­drumstalota – katrs dara pēc savas kārtības. Daļā pašvaldību sociālie dienesti klientus jau iedala līmeņos, tiesa, pēc atšķirīgas gradācijas. No jaunā gada tas būs jādara obligāti un pēc vienotas pieejas visiem sociālajiem dienestiem Latvijā.

“Ja klients pāries no vienas uz citu pašvaldību vai nomainīs aprūpes institūcijas, šai informācijai būs pēctecība un salīdzināmība,” uzsver LM pārstāve Elvīra Grabovska.

Vaicāta, vai tas neradīs pašvaldībām vēlmi piešķirt klientiem tādu līmeni, lai viņus ievietotu valsts institūcijās, tādējādi pašām atbrīvojoties no finansiālā sloga, Grabovska atbild, ka no negodprātīgas rīcības nekad nevaram būt pasargāti, taču šāds risks pastāvot arī šobrīd. Kontroles mehānisma sociālo dienestu vērtēšanas objektivitātei neesot.

LM uzskata, ka jaunā četru līmeņu sistēma ļaušot efektīvāk pārvaldīt sociālos pakalpojumus, labāk plānot to attīstību, kā arī pakalpojumi labāk atbildīs cilvēku vajadzībām, ļaujot uzlabot dzīves kvalitāti.

“Diemžēl šobrīd nav vienāda attieksme pie identiskām situācijām dažādās pašvaldībās. Vienā pie konkrētās situācijas tiek piešķirts pakalpojums, otrā pie tādas pašas – ne. Tāpat situācijās, kad vienā un tajā pašā institūcijā atrodas cilvēki ar dažādu pakāpju traucējumiem, ne vienmēr institūcijām ir iespēja pamatot, kāpēc tai nepieciešams vairāk speciālistu, kāpēc pakalpojums ir dārgāks. Ja personai būs konkrēts aprūpes līmenis, to izdarīt būs vieglāk,” skaidro ministrijas pārstāve, norādot, ka sociālās aprūpes centros gulošo klientu, kam vajadzīga diennakts aprūpe, paliek aizvien vairāk. Noteikumu projekts arī paredz valsts sociālās aprūpes institūcijās pakāpeniski palielināt speciālistu skaitu. Piešķirtā finansējuma apjoms valsts aprūpes centriem būs atkarīgs no tā, cik un kāda aprūpes līmeņa klientu tā apkalpo.

Ar pabalstu iztikt vairs nevarēs

Sociālo darbinieku apmācību jaunās sistēmas ieviešanā nodrošinās LM piesaistīti eksperti. Ministrija sola, ka lielas administratīvās izmaksas klientu novērtēšana un grupēšana neprasīšot. Aplēsts, ka vidēji vienam pašvaldības sociālajam dienestam tas izmaksāšot ap 40 eiro gadā. Bet, lai pirmreizēji apmācītu 400 pašvaldību sociālos darbiniekus, nepieciešams finansējums 9860 eiro apmērā.

“Šī novērtēšanas sistēma tika pilotēta pašvaldību sociālās aprūpes centros, taču sociālos dienestos tā nav pārbaudīta, līdz ar to nav īsti skaidrs, kā praksē darbosies izvērtēšana, kādi tai plusi, kādi mīnusi, kādi uzlabojumi vai izmaiņas būtu vajadzīgas. Respektīvi, sociālajos dienestos nav pārbaudīta metodika un tas nedaudz rada bažas,” vērtē Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte. Neesot arī pārliecības par to, cik vienota būs izpratne par sistēmas piemērošanu. LPS cer uz ministrijas solīto sociālo dienestu darbinieku apmācībām, lai veidotu vienotu izpratni.

Latvijas Samariešu apvienības pārstāvis Viesturs Kleinbergs savukārt norāda, ka arī līdz šim pašvaldību sociālie dienesti izvērtējuši sociālās aprūpes nepieciešamību atkarībā no personu funkcionālajiem traucējumiem. Pozitīvi esot tas, ka jaunajos normatīvos būs noteikti obligāti atbilstošam līmenim nodrošināmie pakalpojumi. “Tas netieši pasaka, ka tās pašvaldības, kur vēl aizvien nav mājas aprūpes pakalpojuma, bet tikai pabalsts pakalpojuma nodrošināšanai, ar pabalstu vien turpmāk iztikt nevarēs, jo būs jāpārliecinās, ka cilvēks tiešām saņem nepieciešamo aprūpi.” Tāpat pēc centralizētas sistēmas vērtējot cilvēku spējas, iespējams, tiks precīzāk noteikts, kādu aprūpi tieši katram vajag.

Mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju ikdienā šādi līmeņi neko daudz nemainīšot. “Ja man pašvaldība pasaka, ka mums konkrētam cilvēkam vajag atvest pārtiku, zāles, sanest malku, iztīrīt māju un pagatavot ēst, mums ir pilnīgi vienalga, kāds šim cilvēkam ir aprūpes līmenis. Mums jānodrošina konkrēts pakalpojumu klāsts un mēs to darīsim,” teic V. Kleinbergs.

Sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms

Sociālās aprūpes pakalpojuma veids un klientu skaits: pakalpojums dzīvesvietā –14 000 personas;

pakalpojums aprūpes centrā – 12 413 personas;

pakalpojums institūcijā – 11 616 personas.

Pērn pirmreizējs ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojums piešķirts 2752 personām ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp 800 personām ar invaliditāti, lai saņemtu no valsts budžeta finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijās.

Avots: LM, 2016. gada dati

LA.lv