Sola lielāku brīvību skolām 1
Pēc jaunā mācību satura ieviešanas skolām būs liela brīvība mācību plānu veidošanā, tāpēc daļā skolu apgūstamo mācību priekšmetu skaits varētu samazināties, bet citās tas pat varētu pieaugt.Tas izriet no vakar publiskotā jaunā mācību satura. Publiskotais saturs, kas paredz vienotu skatījumu uz bērnu izglītošanas no pirmsskolas līdz pat vidusskolas diploma saņemšanai, gan vēl nav tā gala variants. Tas nodots sabiedriskai apspriešanai, kas turpināsies līdz februārim un tikai pēc tam tiks sagatavoti un nodoti izskatīšanai valdībā trīs dokumenti: pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kā arī pamatizglītības standarts un vidējās izglītības standarts. Plānots, ka valdība lēmumus pieņems līdz šī mācību gada beigām un jau nākamajā mācību gadā tos sāks ieviest pirmsskolā un 1. klasē, pēc tam pakāpeniski – arī citās klašu grupās. To, ka, visticamāk, labojumi plānotajā saturā pēc apspriešanas būs nepieciešami, apzinās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un jaunā satura izstrādātāji no projekta “Skola2030”. Sīkāk iepazīties ar jaunā mācību satura projektu, kā arī izteikt savus priekšlikumus var vietnē www.skola2030.lv. Anonīmi komentēt gan nevarēšot.
Mazajiem – vairāk rotaļu
Jaunā mācību satura izstrādātāji formulējuši sasniedzamos rezultātus skolēnam septiņās mācību jomās (skat. uzziņu), beidzot pirmsskolu, 3., 6. un 9. klasi. Taču, kādā veidā šie rezultāti tiks sasniegti, tas jau būs katras skolas un arī skolotāja ziņā. Tāpēc satura izstrādātāji tikai noteikuši jomas, kādas skolēniem jāapgūst. Kādi mācību priekšmeti šajās jomās skolās būs, to mācību iestādes varēs lemt pašas atkarībā no tā, kādi resursi, tostarp skolotāji, tām pieejami un kādas ir skolas skolēnu vajadzības. Tā, piemēram, fizika skolās varēs būs atsevišķs mācību priekšmets, bet varēs būt arī sastāvdaļa (modulis) mācību priekšmetam “Dabaszinības”. Plānots noteikt stundu skaitu katrai no mācību jomām, bet cik atvēlēt katram no priekšmetiem, lems skola. Turklāt līdz pat 6. klasei nebūs stingri noteikts stundu garums. Savukārt līdz pat 4. klasei mācībās ir jāienāk rotaļu elementiem.
Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu skolās iespējama arī jaunu mācību priekšmetu parādīšanās: “Drāma” (izpildītājmāksla), “Inženierzinības”, “Dizains un tehnoloģijas”. Skola šos moduļus var neizdalīt kā atsevišķus mācību priekšmetus. Svarīgākais, lai skolēni apgūtu kompetences, kas iekļautas šajos moduļos. Toties no mācību priekšmeta klāsta pazudusi “Mājturība”, kā arī “Ētika”. To elementi gan saglabājas attiecīgi tehnoloģiju un sociālo zinību jomā.
Latvijas un pasaules vēsturi atkal apvienos
Latvijas un pasaules vēsturi atkal plānots apvienot vienā mācību priekšmetā. Turklāt vēstures elementi tiks apgūti, jau sākot no 4. klases mācību modulī vai priekšmetā “Sociālās zinības un vēsture”. Savukārt tālākā pamatskolas posmā jau atsevišķi būs jāapgūst “Sociālās zinības”, kā arī “Latvijas un pasaules vēsture”. Savukārt vidusskolas 10. klasē sociālās zinības un vēsture atkal saplūdīs kopā, kamēr 11. un 12. klasē vēsturi jau varēs mācīt humanitāro vai sociālo studiju kontekstā atkarībā no skolēna izvēlētā izglītošanās virziena.
Būtiski, ka jaunais saturs paredz arī to, ka vidusskolas 11. un 12. klasē skolēns pats varēs izvēlēties, kuras mācību jomas apgūt optimālajā un kuras – augstākā līmenī, gatavojoties studijām augstskolā. Šāda sistēma varētu arī atvieglot Latvijas vidusskolu absolventu iespējas pretendēt uz studijām prestižākajās augstskolās. Kā zināms, līdz šim 12. klašu absolventiem bija teju neiespējami iestāties, piemēram, Kembridžas universitātē, jo neviena no zinātņu jomām vidusskolā netika apgūta padziļināti. Jāsaka gan, ka arī vidusskolā padziļināto mācību priekšmetu piedāvājuma klāsts gan būs atkarīgs no skolas iespējām.
Kā atzina Dace Namsone, viena no jaunā mācību satura veidotājām, skolas Latvijā ir ļoti dažādas un tas ņemts vērā.
Sagatavos mainīgai pasaulei
Jau no oktobra Latvijas Universitātē sāksies skolu un bērnudārzu vadības komandu apmācības, kā strādāt ar jauno saturu. Divu gadu laikā tiks apmācīti pilnīgi visu šādu mācību iestāžu pārstāvji. Pedagogiem būs arī pieejami digitāli jaunajam saturam atbilstoši mācību materiāli. Šobrīd notiek mācību līdzekļu izstrāde, taču projekta pārstāvji uzsver, ka derēs arī esošie mācību materiāli.
Svarīgākais, lai skolotāji iemācītos savā starpā sadarboties un mācību saturs skolās tiktu mācīts kā viens vesels. Savukārt skolēni apzinātos, ko un kāpēc viņi mācās.
Būtiski, ka pirmos divus gadus pēc jaunā satura ieviešanas skolām vēl nebūs obligāti jāizpilda jaunās prasības.
Viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams jauns mācību saturs, ir tas, ka mūsdienu pasaule ir ļoti mainīga. Iespējams, pat 65 procenti bērnu, kas tagad uzsāk mācības skolā, strādās profesijā, kāda šodien vēl neeksistē. Turklāt arī šodienas bērnu dzīves laikā pasaule turpinās mainīties, tāpēc skolā jāapgūst ne tikai mācību priekšmeti, bet arī tā sauktās caurviju prasmes, kas nostiprinās bērnos ieradumu mācīties: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, digitālās prasmes. Jaunais saturs paredz, ka mācību procesā skolēnos jāieaudzina arī vērtības vai tikumi: atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.
Kā jau iepriekš rakstīts, līdz ar jauno saturu mainīsies arī vērtēšanas sistēma. Tai jābūt tādai, lai palīdzētu skolēnam saprast, kas un kā vēl jāmācās. Taču ieteicamā vērtēšanas sistēma vēl tiks sīkāk izstrādāta.
Kādam vajadzētu būt skolēnam 2030. gadā, kad jaunais mācību saturs būs pilnībā ieviests?
Atbildīgs sabiedrības dalībnieks, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, lai kopā ar citiem veidotu tādu sabiedrību, kādā vēlamies dzīvot.
Persona ar pašapziņu, kura ciena un rūpējas par sevi un citiem.
Radošs darītājs, kurš ievieš inovācijas.
Lietpratējs izaugsmē, kur mācīties nemitīgi un ar aizrautību kļuvis par ieradumu.
