Sola Maizīti otrreiz nepiekrāpt 0
Saeima šodien plāno lemt par Jāņa Maizīša apstiprināšanu Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) vadītāja amatā. Vakar parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, izvērtējot viņa atbilstību šim amatam, deputāti mudināja Maizīti aktīvāk informēt sabiedrību par šā specdienesta darbu.
“Šis amats nav no publiskajiem, un aizejošo SAB direktoru Jāni Kažociņu pēdējās dienās dzirdam vairāk nekā par iepriekšējiem desmit gadiem kopā. Stāstīt jau tajā darbā ir daudz ko, bet nedrīkst. Kā plānojat uzturēt saikni ar sabiedrību?” SAB vadītāja amata kandidātam jautāja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Maizītis gan šajā jautājumā bija piesardzīgs – nepieciešamās atskaites parlamentam un izpildvarai SAB sniegšot, bet publiskajā saziņā ar sabiedrību ļoti rūpīgi vērtēšot, ko drīkst un ko nedrīkst atklāt. “Sabiedrības informēšana nedrīkst kļūt par pašmērķi. Taču mums publiski jārada pārliecība, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota lietderīgi un mēs tiešām strādājam ar drošības jautājumiem,” apgalvoja Maizītis.
Tomēr deputāts Dzintars Rasnačs (NA) uzskata, ka ar to nepietiek un pašreizējo SAB atskaitīšanās metodi nodēvēja par arhaisku.
“Specdienestiem vajadzētu aktīvāk informēt sabiedrību par iespējamiem apdraudējumiem. Diemžēl ne vien pilsoņiem kopumā, bet arī augstākajām amatpersonām bieži vien nav pat jausmas par milzīgo Krievijas Federācijas ietekmi Latvijā. Nepieciešams izglītot amatpersonas un informēt sabiedrību, protams, neizpaužot ierobežotas pieejamības informāciju,” uzskata Rasnačs.
Viņaprāt, ja Kažociņš visu savu pilnvaru laiku būtu bijis tik atklāts kā pēdējās dienās, tad Latvija būtu daudz tuvāk tam neatkarības līmenim, kāds ir Igaunijā. Ziemeļu kaimiņu vārds kā paraugs drošības dienestiem komisijas sēdē tika minēts vairākkārt. Piemēram, deputāts Kārlis Seržants (ZZS) atgādināja, ka igauņi pēdējos gados ir noķēruši četrus piecus ārvalstu spiegus, bet SAB var lepoties tikai ar vienu nelegāli (un to pašu atklājuši tikai pēc igauņu kolēģu uzsāktas izmeklēšanas).
Kopumā gan komisijas deputāti pret Maizīša kandidatūru šķita labvēlīgi noskaņoti. Piemēram, Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) atminējās, ka savulaik viņam kā KNAB vadītājam ar toreizējo ģenerālprokuroru Maizīti izvērtusies veiksmīga sadarbība. “Esmu pārliecināts, ka šis kandidāts arī SAB vadītāja amatā spēs saglabāt politisko neitralitāti un pieņemt smagus, bet nepieciešamus lēmumus,” slavēja Loskutovs. Balsojumā Maizīša kandidatūru atbalstīja visi Aizsardzības komisijas deputāti, izņemot “SC” pārstāvjus, kuri atturējās. Pozitīvi noskaņots bija arī deputāts Kārlis Krēsliņš (NA), kaut arī iepriekš kuluāros klīda baumas, ka tieši viņš komisijā varētu “noraut” šā lēmumprojekta virzīšanu uz Saeimas sēdi. Saskaņiešiem bija iebildumi pret procedūru, jo SAB vadītāju kandidatūras, viņuprāt, jāvērtē Saeimas Nacionālās drošības komisijā, nevis Aizsardzības komisijā. Turklāt “SC” frakcija vēl neesot izvērtējusi Maizīša kandidatūru.
Pārējās frakcijas gan jau izvērtējušas Maizīti.
Stingru atbalstu šim kandidātam izteikusi faktiski visa valdošā koalīcija – “Vienotība”, RP, neatkarīgo deputātu grupa un NA. Neoficiāli gan zināms, ka NA rindās atsevišķa nostāja ir Imantam Parādniekam, kurš uzskata, ka ir iespējami arī labāki kandidāti. ZZS šodien būšot “brīvais balsojums”, bet atsevišķi zaļzemnieku deputāti Maizīti varētu arī atbalstīt.
Tādēļ kopumā Maizīša izredzes izskatās labas, bet viņš pats jau reiz līdzīgā situācijā sāpīgi “apdedzinājies”, tādēļ šoreiz no prognozēm atturējās.
Atgādināšu, ka ļoti līdzīga situācija bija izveidojusies arī 2010. gadā, kad Saeima lēma par Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Arī toreiz Saeimas vairākums pirms sēdes solīja viņu atbalstīt, bet pēc tam aizklātā balsojumā noraidīja. Šodien gan atšķirībā no tās reizes balsojums būs atklāts, tādēļ deputātiem būs daudz grūtāk nobalsot pretēji solītajam.
