Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
6. janvāris, 2012
Drukāt

Sola pabeigt bibliotēkas celtniecību līdz 18.novembrim

Foto- LETAFoto- LETA

Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) ir apņēmības pilna pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas pirmo kārtu iepriekš plānotajā termiņā – līdz šā gada 18.novembrim – un velta kritiku Kultūras ministrijai (KM) par kavēšanos ar infrastruktūras iepirkumiem.

Savukārt būvuzrauga “Hill International” pārmetumus par kavēšanos ar ēkas celtniecību NBA nosauca par tendencioziem un nepamatotiem.

NBA vadība piektdien īpaši sasauktā preses konferencē žurnālistus iepazīstināja ar topošo Gaismas pili un mēģināja atspēkot publiskajā telpā nonākušajā “Hill International” vēstulē KM paustās bažas par problēmām ēkas celtniecībā un NBA maksātspēju.

“Mēs joprojām stāvam pie tā, ka šā gada 18.novembrī mēs šeit varēsim svinīgi ierasties un baudīt valsts svētkus,” sacīja būvkompānijas “RBSSKALS” valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss.

Tiesa, 18.novembrī ēka vēl netiks atvērta apmeklētājiem – paies vēl seši līdz deviņi mēneši, kamēr Gaismas pils tiks iekārtota un uz to tiks pārvests viss LNB krājums. Pirmās kārtas pabeigšana nozīmēs ēkas gatavību 75–80% apmērā – galvenās telpas būs pabeigtas, bet paralēli ar bibliotēkas iekārtošanu vēl turpināsies arī pēdējie iekšējās apdares darbi.

Štrauss noliedza spekulācijas, ka varētu būt apdraudēta būvnieku maksātspēja. “Mums nav neviena kavēta maksājuma,” viņš uzsvēra.

Arī “Skonto būves” valdes priekšsēdētājs piektdien izplatītajā paziņojumā norāda, ka kompānija “bija un joprojām ir finansiāli stabila lielākā Latvijas būvkompānija, kas ievēro un pilnībā izpilda visas pasūtījumos noteiktās prasības”.

Viņš uzskata, ka “Hill International” apzināti grauj Nacionālās būvkompāniju apvienības veidojošo uzņēmēju reputāciju, un aicina atsaukt apgalvojumus par būvnieku finansiālo stāvokli, pretējā gadījumā draudot vērsties tiesā.

Projekta būvuzraugs “Hill International” paudis bažas, ka ar pašreizējo darbu tempu LNB ēku varētu pabeigt tikai pēc diviem gadiem, taču būvnieki šīs bažas noliedz – viņuprāt, būvuzrauga vēstule satur “ļoti daudz emociju un maz argumentētu faktu”.

Tomēr ēkas pabeigšanas termiņš būs atkarīgs arī no Kultūras ministrijas, atzina Štrauss. “Mēs pieturamies pie pašreizējiem plāniem un termiņiem, pildām savu vienošanos, bet ir apstākļi, kas nav mūsu līguma ietvaros. Kultūras ministrija pašlaik veic iepirkumus uz citām sadaļām, kas ir saistītas ar šīs ēkas izbūvi. Atkarībā no šiem rezultātiem un termiņiem, kas tiks piedāvāti pretendentu veikumam, tās ir saistītas lietas,” viņš paskaidroja.

Uz jautājumu, vai ir taisnība būvuzraugu teiktajam, ka jaunbūves pagrabā krājas ūdens, atbildīgais būvdarbu vadītājs Valdis Koks atbildēja, ka arī tas būtu jāprasa ēkas pasūtītājam – KM –, jo infrastruktūra, kam ir ārējie pieslēgumi, nav būvnieku, bet gan pasūtītāja atbildība.

“Ir jāsaprot, ka ēka nevar funkcionēt bez lietusūdens kanalizācijas, kurai jau bija jābūt [pagājušā gada] 14.septembrī, siltumapgādes, kuru pievienoja ar divu mēnešu kavēšanos 6.decembrī, pašlaik nav arī pagaidu elektropieslēguma, kam bija jābūt 1.novembrī,” viņš pastāstīja.

Kritika tika veltīta arī “Hill International” savulaik izstrādātajam LNB tehniskajam projektam, kas esot bijis vājš. “Ja ir bijuši vajadzīgi vairāk nekā 2000 papildu rasējumu – spriediet paši,” teica būvdarbu vadītājs.

Savukārt uzrauga pārmetumus par būvnieku pieļautajiem tehniskiem trūkumiem – nesazemētu zibensnovedēju, pacelto grīdu būvēšanu pirms griestiem, pilošu jumtu un citiem – būvnieki uzskata par pilnīgi nepamatotiem.

“Kamēr zibensnovedējs nav sazemēts, tas ir pliks metāla gabals. Tam blakus atrodas celtniecības tornis, kas ir 15 metru augstāks un ir sazemēts. Ja zibens spers, tad spers tajā,” paskaidroja Koks. Arī grīdu un griestu būvēšanas kārtībai laika izteiksmē neesot nekādas starpības, bet attiecībā uz jumta pilēšanu būvdarbu vadītājs atkārtoti norādīja uz projekta autoru atbildību.

“10., 11. un 12.stāvs, ja skatās no ielas, nav aizvērts – jumta nav vispār. Mēs pēc savas iniciatīvas ierosinājām 10.stāva grīdas līmenī uztaisīt pagaidu hidroizolāciju, jo, būvējot spices metāla konstrukciju, atklājās tās nenoturība. Tādējādi projekta autors pārstrādāja tehnisko risinājumu, pastiprināja to, tas viņam aizņēma ilgu laiku. Pēc tam mums bija jāpasūta papildu metāla konstrukcijas. Kamēr mēs tās pastiprinājām un izbūvējām.. Stiklojumu mēs, paldies Dievam, esam paspējuši pabeigt, nākamais ir jumta izbūve,” klāstīja Koks.

Būvkompānijas “RE&RE” ģenerāldirektors Didzis Putniņš pauda viedokli, ka publiskajā telpā noplūdinātā “Hill International” vēstule, kas bija domāta kā darba dokuments sarakstei ar KM, ir sacēlusi vētru ūdensglāzē, jo visi projektā iesaistītie nolēmuši turpmāk katru mēnesi tikties Kultūras ministrijā ar ziņojumu par celtniecības grafikiem un visiem esot kopīgs mērķis – konstruktīvā gaisotnē laikā pabeigt ēkas būvniecību.

Tam, ka notikušais būtu tikai vētra ūdensglāzē, gan nepiekrīt LNB projekta sabiedriskais uzraugs – sabiedrība par atklātību “Delna”, kas ik nedēļu piedalās sapulcēs par būvniecības gaitu.

“Šis ir fiziski ļoti komplicēts process, un problēmas ir abās pusēs – gan būvniekiem, gan Kultūras ministrijai,” aģentūrai BNS pēc preses konferences sacīja “Delnas” vadītājs Kristaps Petermanis. Viņš vērtēja, ka gan KM, iespējams, politiski karstās 2011.gada vasaras dēļ aizkavējusies ar iepirkumu izsludināšanu, gan arī būvnieku darbu izpildes intensitāte varētu būt augstāka.

Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai neturpinātos konflikta eskalācija un visas iesaistītās puses spētu vienoties kopīgam darbam, kam, cerams, liks mobilizēties projekta beigu tuvums. “Citādi, ja būvniecība netiek pabeigta līdz 2012.gada 18.novembrim, tas nozīmēs arī tiesu darbus un papildu izdevumus valsts budžetā,” brīdināja “Delnas” vadītājs.

Kultūras ministres ārštata padomnieks Jānis Dripe žurnālistiem pauda viedokli, ka ir normāli, ka tik lielā un sarežģītā projektā kā Gaismas pils būvniecība viedokļi atšķiras. “Ja patlaban viņi asā tonī uzrāda visas tās problēmas, tas ir labāk, nekā ja mēs šogad vēlā rudenī konstatētu, ka kaut kas nav iespējams,” viņš teica un vienlaikus pauda pārliecību, ka turpināsies konstruktīva sadarbība, kam gan būšot nepieciešama “mērena revolūcija”.

Dripe piekrita, ka no KM puses “objektīvi dažas lietas ir kavējušās, un ministrija to labi apzinās”. Tam iemesls esot krīzes laikā samazinātais finansējums, kā dēļ tika pārstrādāti projekti, infrastruktūras apmērs un pirmajā kārtā netiks izstrādātas vairākas iepriekš plānotās lietas, piemēram, apakšzemes garāža.

“Koordinācija starp valsts budžetu, pilsētas budžetu un būvniekiem – tas nav vienkāršs process,” Dripe minēja aģentūrai BNS, norādot arī uz Rīgas pašvaldības iesaisti, kuras pārziņā ir apkārtējo ielu un krastmalas promenādes sakārtošana.

Pašlaik LNB būvlaukumā rit darbs pie inženierkomunikāciju pabeigšanas, ģipškartona sienu izbūves, vietām jau sākti apdares darbi, kur to atļauj gaisa temperatūra un mitruma līmenis. Objektā darbojas apmēram 330 strādnieku un 15 inženieru. Uz laiku ir apturēti darbi auditorijā, jo pasūtītājs pārstrādā tehnisko projektu akustikas uzlabošanai.

Jau vēstīts, ka ceturtdien portāls “Delfi” publicēja tā rīcībā nonākušu vēstuli, kurā LNB būvniecības projekta uzraugs kompānija “Hill International” Kultūras ministrijai paudis bažas par būvlaukuma darbu vadību un virzību.

“Hill International” vēstulē klāsta, ka līdz darbu principiālajai pabeigšanai ir palikuši tikai desmitarpus mēnešu, un tad vēl seši mēneši līdz galīgajai pabeigšanai. Taču Gaismas pils celtniecība kavējas, un, ja būvuzņēmējs turpinās strādāt šādā tempā, LNB ēkas celtniecību pabeigs tikai pēc diviem gadiem ‒ 2013.gada trešajā ceturksnī.

“Mēs esam ļoti noraizējušies par darbu gaitu un uzdrošināmies pat apgalvot, ka Būvuzņēmēja rīcība liek apšaubīt viņa finansiālo stabilitāti,” teikts būvuzrauga vēstulē.

Pēc šīs vēstules saņemšanas KM notika sanāksme, kurā ministrija ar būvuzņēmēju NBA un būvuzraugiem vienojās par vairākiem pasākumiem, lai paātrinātu būvniecības procesu un to pabeigtu 2012.gada beigās, tostarp plānotas regulāras tikšanās par būvniecības progresu, kā arī iespējama iepirkumu paātrināšana, aģentūrai BNS pastāstīja KM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Uldis Lielpēters.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+