Sola panākt sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām amatpersonām 0
Deviņu rietumvalstu parlamentārieši pauda apņemšanos iestāties par nepieciešamo likumu pieņemšanu, lai varētu vērsties pret Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Maskavas cietumā pirms trim gadiem mirušā Rietumu ieguldījumu fonda “Hermitage Capital” jurista Sergeja Magņitska lietu.
“Mūsu mērķis Magņitska kampaņā ir panākt taisnīgumu Sergejam Magņitskim un apliecināt, ka viņš aiz sevis atstājis milzīgu un nozīmīgu mantojumu, kā arī uzsvērt, ka viņa nāve nebija nenozīmīga,” norādīja “Hermitage Capital Management” vadītājs Bils Broders. Magņitska uzņēmums “Firestone Duncan” investīciju fondam sniedza juridiskos pakalpojumus. “Līdzās aizlieguma noteikšanai attiecībā uz šiem cilvēkiem mēs enerģiski strādāsim, lai Kanādā tiktu pieņemti tādi paši likumi kā Amerikā, kas ne tikai nosaka sankcijas viņa slepkavām, bet arī nosaka sankcijas citiem cilvēkiem, kas veic līdzīgas darbības. Tā ir tikai milzīga aisberga redzamā daļa,” uzsvēra Broders.
Starpparlamentārajā grupā taisnīguma panākšanai Sergeja Magņitska lietā apvienojušies Britānijas, Kanādas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Spānijas un Zviedrijas likumdevēji.
ASV Senāts pagājušajā nedēļā pieņēma likumu par ASV tirdzniecības sakaru paplašināšanu ar Krieviju, tajā ietverot arī nosacījumus, ar kuriem tiek sodītas Krievijas amatpersonas, kas tiek vainotas cilvēktiesību pārkāpumos. Likumā noteikts, ka ASV prezidentam Barakam Obamam ir jāpublicē to Krievijas amatpersonu vārdi, kas ir vainojamas Krievijas jurista un korupcijas apkarotāja Magņitska tiesību pārkāpumos un nāvē. Šāds ASV likumdevēju lēmums izpelnījies asu Maskavas kritiku.
Magņitskis mira 2009. gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā. Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski. Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
