Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Sola pastiprināt kontroli pār ES fondu ieviešanu

Foto- LETAFoto- LETA

Ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu apturēt fondu maksājumus Latvijai, Finanšu ministrija (FM) pastiprinās fondu uzraudzību un kontroli, vienlaikus gan mēģinot pārliecināt EK par jau esošās sistēmas efektivitāti, šodien žurnālistiem uzsvēra ministrijas pārstāvji.

FM valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs informēja, ka EK galvenie iebildumi saistīti ar līdzšinējo uzraudzības sistēmu, jo EK uzskatot, ka FM nevar paļauties tikai uz nozaru ministriju sniegto vērtējumu un pašai daudz aktīvāk jāiesaistās uzraudzībā, vēlreiz pārbaudot to darbu. Pēc Latvijas domām, tas tikai palēlinātu fondu apguves tempus, prasītu papildus resursus un radītu lielāku birokrātiju.

Patlaban ir decentralizēta kontroles sistēma, bet EK vēlētos atgriešanos pie centralizētas kontroles sistēmas, ko varētu vērtēt tikai uz nākamo plānošanas periodu. Lai gan FM turpinās sarunas ar EK mēģinot pārliecināt par esošās sistēmas efektivitāti, papildus tikšot pieņemti darbā pieci cilvēki, lai vairāk sadarbotos un vērtētu projektu īstenotājus, bet FM iekšējā audita sistēmā papildus tikšot veidotas trīs štata vietas sadarbībai ar ministrijām.

Tāpat FM virzīšot valdībā normatīvu izmaiņas, kas ļautu daudz ātrāk un efektīvāk tai apturēt fondu programmas, konstatējot tajos kādas nepilnības vai pārkāpumus, informēja Antonovs.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane atzīmēja, ka Latvijā fondu apguvē patlaban iesaistītas 18 iestādes un, lai gan sistēma funkcionējot, uzraudzībā pierūks vadošās lomas, kas pēc EK domām būtu jāveic FM.

Lasmame izveidojušos situāciju un EK lēmumu salīdzināja ar situāciju uz ceļa, kur braucošo automašīnu vienlaikus vadot 18 šoferi, tāpēc pretim braucošajam auto – EK – radušās šaubas vai auto šoferi spēj procesu koordinēt. EK uzskatot, ka FM nevar paļauties uz nozaru ministrijām un pašai daudz aktīvāk jāiesaistās un jāveic kontroles.

EK patlaban apturējusi 259 miljonu eiro (180 miljonu latu) atmaksu Latvijai par realizētajiem projektiem un līdzīgas problēmas ar fondu atmaksa apturēšanu esot arī parējām Baltijas valstīm.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) norādīja, ka šī situācija esot jāvērtē daudz plašākā kontekstā, jo cīņa par naudu Eiropā tikai palielināšoties. Finansējums donorvalstīs samazinās, cīņa par to pieaugs, un birokrātijas prasības būs lielākas, kas neizbēgami ietekmēs arī nākamā plānošanas perioda finansējuma apmērus un spēju pierādīt, ka nepieciešami lielāki līdzekļi.

Patlaban fondu auditos konstatētais kļūdu apjoms Latvijai esot 1,7%, kas ir mazāks par citu valstu rezultātiem un zem regulās noteiktās pieļaujamās neatbilstības robežas 2% no kopējā finansējuma apjoma. Tāpēc arī Vilks pauda pārliecību, ka šajā situācijā ar EK būšot jāatrod kompromiss un vēl papildus uzraudzību un birokrātiju Latvija fondu apguvē nevēloties.

Lai gan nekādu indikāciju pagaidām neesot, Vilks nav pārliecināts, vai EK rīcība nesekošot arī attiecībā uz citām ES fondu programmām, tāpēc Latvijai pastiprināti sekošot līdzi Sociālā fonda apguvei.

LETA jau ziņoja, ka EK uz laiku apturējusi ES fondu maksājumus Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas vadītāja Sanita Jemberga, EK lēmuma pamatā ir trīs revīzijas ziņojumi no Latvijas atbildīgās fondu audita iestādes, kuros konstatēti būtiski trūkumi ES fondu vadībā un uzraudzībā. EK tos uzskatīja par pietiekami nopietniem, lai pagaidām apturētu maksājumus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+