Foto: LETA

Skolotājiem sola vismaz 680 eiro 1

Alga nevienam skolotājam nesamazināsies, un no 1. septembra minimālā skolotāja mēnešalga, strādājot 30 stundas nedēļā, nedrīkstēs būt mazāka par 680 eiro.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Tās ir svarīgākās ziņas, ko vakar pavēstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, prezentējot jauno skolotāju algu modeli.

Jāpiebilst, ka salīdzinoši būtisku kāpumu piedzīvos tikai minimālā skolotāja alga. Pedagogam, kurš strādā 40 stundas nedēļā, alga kāps tikai par nepilniem simts eiro – no 798 līdz 884 eiro. Ja iegūta vismaz 3. kvalifikācijas pakāpe, tad pieaugums solās būt iespaidīgāks: no 859 līdz 1057 eiro, bet ģimnāziju skolotāji ar 4. kvalifikācijas pakāpi varētu pelnīt pat 1247 eiro pašreizējo 1029 vietā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būtiski, ka nauda modeļa ieviešanai – 9 miljoni eiro – gan ir, bet nākamā gada budžetā algu palielinājumam nepieciešamie 27 miljoni eiro pagaidām nav paredzēti. “Taču mēs nevaram 1. septembrī palielināt algas un nākamā gada 1. janvārī tās atkal samazināt. Tāpēc ir skaidrs uzdevums Finanšu ministrijai: nākamajam gadam 27 miljoniem ir jābūt. Bez papildu naudas nevar būt reformas,” uzsver K. Šadurskis.

Apšaubāmie 62 procenti

Algu modeļa prezentācijā vakar neiztika arī bez spēlēšanās ar skaitļiem. Piemēram, K. Šadurskis paziņoja, ka minimālā pedagoga alga pieaugs par 62 procentiem. Izklausās iespaidīgi, taču tā nav patiesība. Pašreiz minimālā skolotāja alga ir 420 eiro par 21 darba stundu. Jaunā minimālā alga vismaz 680 eiro mēnesī savukārt tiks maksāta tiem, kas 21 stundu pavada klasē, bet vēl deviņas stundas pilda citus pedagoga pienākumus. Par burtnīcu labošanu un citiem pienākumiem skolotājiem piemaksas kā līdz šim vairs nemaksās. Bet tad jau cietīs to mācību priekšmetu skolotāji, kuri māca, piemēram, latviešu valodu un matemātiku, jo viņiem ir vairāk “papīra darbu” nekā, piemēram, sporta skolotājiem! “Nu tad vajadzēja visiem iet mācīties sporta pedagoģiju,” atcirta ministrs, bet pēcāk skaidroja: mērķdotācijā no valsts skolas turpmāk saņems ne tikai naudu skolotāja algai, bet arī finansējumu atbalsta fondam un tā sauktajam motivācijas vai direktora fondam. Pirmajā ietilps 18 procenti no skolotāja algām paredzētā finansējuma. No tā 12 procentus drīkstēs tērēt skolas vadības algošanai, bet sešus tā sauktā atbalsta personāla – bibliotekāra, psihologa, logopēda – darba apmaksai. Motivācijas fonds būs 13 procenti no mērķdotācijas, un to skolas direktors varēs dalīt, gan apbalvojot skolotājus par labu darbu, gan piemaksājot par lielāku darba slodzi.

K. Šadurskis apgalvoja: nevienam skolotājam jaunajā modelī alga nesamazināsies. Taču svarīga ir piebilde: ja nesaruks darba slodze. Ir iecerēts noteikt, ka skolotājs nedrīkstēs strādāt vairāk par 40 stundām nedēļā, kas pedagogam ir 1,3 slodzes. Tā kā gana daudz pedagogu šobrīd strādā divas un vairāk slodzes, jāsecina, ka viņi tomēr varētu ciest.

Jāpiebilst, ka no 1. septembra skolās vairs nebūs ļauts veidot apvienotās klases, sākot no 7. klases. Par to neizpratni izteica Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams: kā gan lai jaunajā modelī skola iztiek, ja paceļ minimālo algu, aizliedz apvienotās klases, bet reorganizēt skolu vairs arī nevar pagūt, vismaz nākamais mācību gads jānostrādā.

Burkāni un pātagas optimizēšanai

Kārtējo reizi vakar tika demonstrēti grafiki, kas pierāda: skolēnu ir par maz, bet skolotāju – par daudz. Šajā mācību gadā valsts un pašvaldību skolās ir 207 686 skolēnu un 28 367 skolotāju. Vidēji valstī – 9,26 skolēni uz vienu skolotāju. Lai skubinātu pašvaldības optimizēt skolu tīklu, jaunajā skolotāju algošanas modelī paredzēts vienu skolotāja likmi piešķirt tikai uz teju 12 bērniem. Latviju sadalīs piecos teritoriju veidos atkarībā no iedzīvotāju blīvuma. Jo lielāks blīvums, jo mazāk skolotāju drīkstēs būt uz vienu skolēnu (sk. uzziņu). Līdz šim Latviju skolotāju likmju aprēķinā dalīja tikai divās daļās: pilsēta un novadi, tāpēc vienā grupā bija gan biezi apdzīvotā Pierīga, gan pierobeža. Kaut gan nauda skolotāju algām tiks novirzīta uz pašvaldībām, tās vairs nedrīkstēs to pārdalīt starp skolām pēc saviem ieskatiem.

Reklāma
Reklāma

Ministrija sola par 30 procentiem palielināt finansējumu pamatskolas klašu apmācībai, ja 7., 8. un 9. klasē kopā būs vismaz 21 skolēns novados un 63 republikas pilsētās. Līdzīgi pieaugs finansējums vidusskolas klasēm, ja 10., 11. un 12. klasē būs attiecīgi vismaz 27 un 58 skolēni. Sākumskolās un pirmsskolas sagatavošanas grupās, kurās izglīto piecgadīgos un sešgadīgos, finansējums pieaugs par ceturtdaļu. Savukārt no finansējuma samazināšanas cietīs vakarskolu, pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmas, kas ir pretrunā valdības mērķim samazināt skolu priekšlaikus pametušo skolēnu skaitu.

Jāpiebilst, ka bērnudārzu pedagogiem algas būtiski pieaugs tad, ja valdībai izdosies vienoties ar pašvaldībām, ka tās pārņem 1. – 4. klases skolēnu ēdināšanas apmaksu, bet valsts pilnībā maksā algu bērnudārzu audzinātājām, kas strādā sešgadīgo, piecgadīgo un, iespējams, arī četrgadīgo bērnu grupās.

Viedoklis

Aija Melle, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētāja vietniece, Rīgas Juglas vidusskolas direktore: “Visvairāk satrauc, ka ministrija mērķdotāciju nākamajam mācību gadam aprēķinās pēc bērnu skaita uz 1. septembri. Tātad finansējumu zināsim vien septembrī, taču man jau vasarā jāizlemj, vai vajadzēs jaunus skolotājus, ja ir slodzes ierobežojums, cik vajadzēs jaunu skolotāju utt.

Izskatās arī, ka tā sauktais direktora fonds ir paredzēts pārāk daudz un dažādu vajadzību segšanai. Naudas, ko maksāt par darba kvalitāti, galu galā nebūs.

Tāpat nepiekrītu teritoriālajam sadalījumam. Izskatās, ka būs skolas Pierīgā, kas cietīs. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka visi Pierīgas novadi nav vienādi un arī skolas tajos nav vienādas.”

Uzziņa

Uz cik skolēniem valsts apmaksās vienu skolotāja likmi:

* 11 novadi, kur ir 0,5 un mazāk skolēnu uz 1 kvadrātkilometru, – 9,5;

* pārējie novadi un pilsētu novadi – 11,5;

* novada pilsētas – 12,5;

* novadi, kur ir vismaz 3,5 skolēni uz 1 kvadrātkilometru (Pierīga), – 14;

* republikas pilsētas – 16,5.