Soli pa solim “izvelk” nozari: Igaunijas graudu kooperatīva pieredze 0
Igaunijas lielākais graudu audzētāju kooperatīvs “Kevili” kļūst aizvien ietekmīgāks un uzlabo saimnieku pelnītspēju, turklāt prot izmantot tirgus ekonomikas un ES fondu piedāvātās iespējas.
“Kevili” statūtos paustais mērķis – izveidot valsts mēroga zemnieku kooperatīvu, kas palīdz saimniekiem vairāk pelnīt un ar kopīgiem iepirkumiem, mārketingu un mācībām nodrošina Igaunijas lauksaimniecības ilgtspēju – nav tikai skaisti vārdi. 2005. gadā ar Latvijas kolēģu atbalstu izveidotais graudkopju kooperatīvs mērķtiecīgi uz to virzās, ik gadu audzējot naudas apgrozījumu, palielinot sējumu platības, uzņemot kooperatīvā jaunus biedrus un pērkot jaunus pamatlīdzekļus. 2013. un 2016. gadā ar ES fondu naudas atbalstu uzbūvēti divi graudu pirmapstrādes kompleksi Rodevaljā un Rongu ar 100 000 tonnu kopējo apstrādes jaudu ir spilgts apliecinājums Igaunijas graudkopju varēšanai.
“Kevili” kooperatīvs ir vienīgais, kas pēdējos gados pastāvīgi darbojas ar peļņu, tā gūstot aizvien lielāku autoritāti un atpazīstamību. Kevili” padomes priekšsēdētājs Jāks Lānametss norāda, ka kooperatīvs jūtami ietekmē situāciju tirgū. “Pēc mūsu darbības sākšanas lauksaimniecībai vajadzīgo produktu pārdevēji samazināja cenas. Mums ir spēks. Labumu no kooperatīva darbības gūst arī tie saimnieki, kas kooperatīvā nav iestājušies.”
Neapšaubāmi, katra kooperatīva izaugsmē ļoti svarīga ir vadītāja loma. J. Lānametss ir gan savu darbu un savu valsti mīlošs lauku saimnieks, gan arī īsts kooperatīva līderis. Viņam piemīt uzdrošināšanās uzņemties atbildību, dziļas zināšanas lauksaimniecībā, godīgums un nesalaužama ticība kooperācijai.
Lānametsa vadībā pēdējos gados “Kevili” veicis būtiski izrāvienu – graudu kopraža un naudas apgrozījums kopš 2010. gada ir četrkāršots. Kooperatīva darbībā ir iesaistījušies gan lielsaimnieki, gan arī mazāki ražotāji, kas apsaimnieko mazāk nekā 100 ha zemes. Vidējā apstrādājamā zemes platība vienam biedram ir 580 ha. Visi biedri saņem vienādu maksu par izaudzēto ražu.
Kevili biedri saprot – nozares nākotne ir gandrīz atkarīga tikai no viņiem pašiem, tāpēc salīdzinoši daudz laika kopīgajos pasākumos ģimenēm pievērš bērniem. “Lauksaimniecībā ir jānodrošina pēctecība. Kooperatīvam ir jābūt mūžīgam, tas ir mūsu uzstādījums. Un mēs tam ticam!” ar pārliecību saka J. Lānametss.
Patlaban zemnieks nevar īstenot veiksmīgu uzņēmējdarbību, ja neprot savu ražu pārdot. “Kevili” graudus pārdod ik nedēļu. Kooperatīva biedri vienojās, ka 30% ražas cenu fiksēs jau aprīlī, daļai graudu jūlijā, bet daļai – rudenī. Labības apstrādes jaudas patlaban neļauj visu ražu glabāt Kevili pirmapstrādes kompleksos. Tajos viena paja ir 50 tonnu graudu, jeb 6300 eiro vērtībā. Šāds pašu kooperatīva biedru ieguldījums ir garantija bankai, kam aizdevumu atmaksās septiņus gadus un vienlaikus atvieglo Kevili īstenot jaunus projektus.
Un ieceres ir – izveidot uzņēmumu, kas ražotu produktus ar lielu pievienoto vērtību, kā arī stiprināt sadarbību ar Baltijas valstu, pirmām kārtām, ar Latvijas kooperatīviem.
UZZIŅA
Igaunijas lielākais graudu audzētāju kooperatīvs “Kevili”
* izveidots 2005. gadā,
* birojs atrodas Tartu,
* algo 27 darbiniekus,
* 147 kooperatīva biedri apsaimnieko 13% no visām Igaunijas graudaugu kultūrām atvēlētās platības, vidējā zemes platība ir 580 ha,
* graudu eksportu sāka 2008. gadā ar 4000 tonnām kviešu Vācijai,
* naudas apgrozījums 2015. gadā – gandrīz 53 miljoni eiro. 2016. gadā izaudzēja gandrīz 200 000 tonnu graudu un rapša,
* lai iestātos kooperatīvā, ir jāsaņem divu kooperatīvu biedru ieteikumi, jāsaņem pozitīvs atzinums no “Kevili” par finanšu stāvokli, jāuzraksta iesniegums, jārunā ar direktoru un jānopērk 3000 eiro liela paja.
VIEDOKLIS
Edgars Ruža, LPKS “Latraps” ģenerāldirektors:
Igaunijā graudkopība līdz “˘ Kevili” izveidei bija salīdzinoši vāji attīstīta. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts vēsturiski vairāk ir lopkopības zeme, ar šo nozari saimnieki nodarbojās daudz profesionālākā līmenī. “Kevili” iniciatīvas grupa savulaik vērsās pie “Latraps”, tāpat, kā mēs agrāk pie franču kolēģiem, ar lūgumu dot padomu kooperatīva izveidei. Sadarbība ar igauņiem mums izdevās, ciešas attiecības ir arī patlaban. Arīdzan lielo kooperatīvu, tostarp Skandināvijas valstu kooperatīvu pieredze rāda, ka notiek kooperatīvu tuvināšanās, tas ir izdzīvošanas nosacījums sarežģītajos tirgus apstākļos. Bizness kļūst aizvien sarežģītāks, jaudai ir aizvien lielāka nozīme.
“Kevili” ļoti veiksmīgi attīstās, būvē graudu pirmapstrādes kompleksus, spēj konkurēt ar komerckompānijām. Iemesls tik veiksmīgai darbībai noteikti ir kooperācijas ideja – zemnieks ir kooperatīva, kas darbojas viņa labā, īpašnieks. Viņš ir ieinteresēts kooperatīva darbībā.
“Latraps” priecājas par igauņu kolēģu sasniegumiem. Ceram arīdzan uz veiksmīgu sadarbību. Iespējams, ka tālā nākotnē Baltijas valstīs vai pat Ziemeļeiropā darbosies vien graudaudzētāju kooperatīvs.
