Sports
Ziemas sports

Soli tuvāk Stokholmai 0


Ja ziemas olimpisko spēļu rīkošanu 2026. gadā uzticēs Stokholmai, tad Siguldas ledus trasi gaida krietnas pārmaiņas.
Ja ziemas olimpisko spēļu rīkošanu 2026. gadā uzticēs Stokholmai, tad Siguldas ledus trasi gaida krietnas pārmaiņas.
Foto – Juris Kalniņš

Latvieši kopā ar zviedriem arvien detalizētāk sāk piestrādāt kvalitatīva pieteikuma sagatavošanai, lai Stokholma spētu sekmīgi kandidēt 2026. gada ziemas olimpisko spēļu sarīkošanai.

Stokholmas kandidatūras plāns paredz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā aizvadīt Siguldas ledus trasē. Šonedēļ zviedri bija ieradušies Rīgā, lai apspriestu turpmāk veicamos darbus līdz jūnijam, kad plānots parakstīt sadarbības memorandu.

“Precizējām piecus galvenos punktus. Pirmais ir situācijas izpēte, jautājumi, kas saistīti ar darba grupas izveidi – kādas personas nāks no mūsu puses, kādas sejas būs, jo parasti kandidējošās pilsētas iesaista savus titulētos sportistus,” skaidroja Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents Einars Fogelis. “Tāpat pārrunājām tehniskās lietas par sporta būvi, mediju, televīzijas darbu, kāda tā kapacitāte nepieciešama. Saskaņā ar Starptautiskās olimpiskās komitejas veiktajiem aprēķiniem precizējām noteikumus par olimpiskā ciemata minimālajiem un maksimālajiem izmēriem. Tāpat arī pamatnostādnes, kas saistītas ar mārketingu.”

Zviedrijas delegācija Latvijā uzturējās vien trīs stundas, bet pēc tikšanās pauda apmierinātību, slavējot latviešu kompetenci un pieredzi starptautisko sacensību rīkošanā ledus renes sporta veidos. “Zviedrija un Latvija nekad nav rīkojušas olimpiskās spēles, turpretī gandrīz visās pārējās kandidātu valstīs tās jau notikušas. Tā varētu būt mūsu priekšrocība,” sprieda Zviedrijas delegācijas pārstāvis Pīters Reinebo. “Mēs esam kā pionieri, jo olimpiskās spēles nekad agrāk nav notikušas divās valstīs. Zviedrijā ne visi ir pārliecināti, ka tas iespējams, taču mēs esam pozitīvi noskaņoti, turklāt nesen Phjončhanā pārliecinājāmies, cik liela nozīme ir olimpisko spēļu ilgtspējai un finansiālajai pusei.”

Stokholmas pašvaldībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem neesot vienprātības par ideju uzņemt olimpiskās spēles, taču kopumā šajā projektā būtu iesaistītas septiņas pilsētas, un pārējās sešas to atbalsta. Zviedrijas valdība devusi akceptu situācijas izpētei.

Pirmās garantijas Starptautiskajai olimpiskajai komitejai kandidātēm jāiesniedz septembrī. Par iespējamām kopējām izmaksām Latvijas pārstāvji pagaidām nav gatavi runāt. “Pirmais posms milzīgus ieguldījumus neprasīs, par tālākiem cipariem droši vien runāsim jūnijā,” norādīja Fogelis.

Latvijas pusei galvenie izaicinājumi ir divi – pārbūvēt trasi, lai tā būtu piemērota bobsleja četrinieku sacensībām, kā arī olimpiskā ciemata izveide. Attiecībā uz pirmo var teikt, ka process jau sācis kustēties – nākamajā nedēļā tiks uzrunāta vācu kompānija, kas pagājušā gadsimta 80. gados projektēja Siguldas trasi, lai tā veiktu pirmos aprēķinus un saprastu, kas tieši jāpārveido. “Gudri strādājot, pamatdarbus ar trases braucamo daļu var izdarīt vienas vasaras laikā, turklāt nepārtraucot treniņu iespējas,” uzskata trases direktors Dainis Dukurs, norādot, ka mērķis ir visu paveikt tā, lai 2024. gadā Siguldā varētu notikt bobsleja četrinieku kamanu treniņi.

Savukārt olimpiskajā ciematā jāspēj izmitināt aptuveni 650 personu, kas nozīmē, ka būtu nepieciešami apmēram 110 dzīvokļu. “Šīs prasības mūs nebaida, jo Sigulda attīstās, un dzīvojamā fonda palielināšana jau šobrīd ir viens no mūsu izaicinājumiem,” atzina Siguldas mērs Uģis Mitrevics, piebilstot, ka pārējā pilsētas infrastruktūra jau šobrīd ir augstā līmenī.

Pagaidām gan vēl nevarot pateikt, par kādu finansējumu dzīvojamās ēkas tiks būvētas – privāto vai arī tā būs privātā un publiskā partnerība vai tiks prasīts valsts atbalsts. Piemēram, Phjončhanā olimpiskā ciemata dzīvokļi tika pārdoti jau pirms spēlēm, un pēc to noslēguma tajos ievācās likumīgie īpašnieki.

2026. gada olimpisko spēļu norises vieta tiks paziņota nākamā gada septembrī. Tās rīkot vēlas arī Grāca un Šlādminga (Austrija), Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Sjona (Šveice) un Erzuruma (Turcija).

LA.lv