Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
19. oktobris, 2017
Drukāt

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Satversmes tiesas sēžu zāle.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu, kurš nosaka nodokļa likmes, par neatbilstīgu Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam.

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kurš nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants tiks atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam.

Nolasot spriedumu, ST norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir jauns nodokļu ieņēmumu veids, kas nozīmē, ka to nevar definēt kā sociālās apdrošināšanas iemaksu.

ST arī norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir pieņemts korekti, ievērojot Saeimas kārtības rullī norādītās normas, kā arī ir veikta sociālo partneru un ekspertu iesaiste, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka likums būtu pieņemts sasteigti, kā to bija norādījuši prasības iesniedzēji.

ST arī uzsvēra, ka idejiski ikviens nodoklis ir solidārs, proti, nodokļu sistēmas ietvaros indivīdi savu iespēju robežās veic nodokļu maksājumus, īstenojot savstarpēju solidaritāti sabiedrībā. Maksājot šos nodokļus, indivīds veicina sabiedrības labklājību.

ST lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pantu.

Savukārt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Visbeidzot tas paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Jau ziņots, ka Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā 2016.gada janvārī. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Ieviešot šo likumu, tika skaidrots, ka likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.

Uzņēmēju organizācijas aicinājušas solidaritātes nodokli atcelt. Vairāki uzņēmumi un darba ņēmēji apstrīdējuši solidaritātes nodokļa ieviešanu arī konstitucionālajā tiesā, un Satversmes tiesa ierosinājusi vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

ST par šo jautājumu tika ierosinātas lietas pēc vairākiem pieteikumiem, kuros pēc būtības ir identiski prasījumi, kā arī līdzīgs juridiskais pamatojums. Lai sekmētu vispusīgāku un ātrāku lietu izskatīšanu, ST nolēma minētās lietas apkopot vienā kopējā lietā, kurā kā pieteikuma iesniedzēji ir 37 fiziskas personas.

Vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no 2016.gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēma realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu. 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. bagātniekiem jāmaksā vairāk Atbildēt

    To neviens neapšaubīs.

  2. Kā FM galvenie ierēdņi var saražot šādu brāķi, par ko viņiem maksā tās lielās algas 6-7 tūkstoši eiro mēnesī? Tad tagad viņiem būtu jāuzņemas atbildība par nelikumīgu rīcību un visi zaudējumi jāsedz no savām algām. Viņiem tur piesaistīti juristi, konsultanti un eksperti biezā slāni sākot ar valsts kanceleju un finanšu ministriju, kur tiek saskaņoti visi likumi, bet rezultātā brāķis!!!!!!! Tiešo nodokļu departamenta vadības brāķis. Sankcijām ir jābūt!!!!!

  3. Kas kontrolē tiesu? Atbildēt

    Ko šie padlatvieši saprot ar “vienlīdzības principu”?

  4. Kas tieši neatbilst Satversmei? Ja Satversmē rakstīts, ka visi likuma priekšā vienādi un likumā teikts, ka bagātajiem jāmaksā vairāk, tad kur ir pārkāpums? Diskriminācija pēc ienākuma līmeņa?
    Kāpēc bērniem par medicīnu nav jāmaksā, bet citiem ir – kur te Satversmē rakstītais, ka visi likuma priekšā vienādi? Diskriminācija pēc vecuma?
    Kāpēc policisti, militārpersonas, ugunsdzēsēji iet pensijā jau 40 gadu vecumā, bet citiem jāstrādā vēl 20 gadus? Kur te princips, ka visi vienādi likuma priekšā? Diskriminācija pēc vecuma?

  5. Vai ienākuma nodokļa ieturēšana no pensijas atbilst Satversmei? Vai ienākuma nodokļa neieturēšana kaut kad pirms daudziem gadiem no darba algas 9% apmērā, kas bija noteikts likumdošanā kā sociālais nodoklis, ieturot to tagad no pensijas, ir atbilstīga. Vai indeksētās summas, kas ir kompensācija, par cenu pieaugumu, aplikšana ar ienākuma nodokli ir likumīga?

  6. Zviedrijā bagātiem jāmaksājot 55% nodokļos.Tā mums nesen stāstīja Zviedrijas gide.

    • Lielāki nodokļi būtu it kā taisnīgi ,bet ne jau no strādājoša cilvēka ,lai maksā no to uzņēmēju peļņas ,kuri grābj miljonus un strādniekiem maksā minimālās algas ,kuras faktiski nav nekādas minimālās jo ar tām algām minimālos izdevumus nosegt nevar.Mums Latvijā tas solidaritātes nodoklis arī tāda krāpšana vien ir jo maksātājam tās iemaksas neskaita kā iemaksas no kurām rēķinās pensijas.Par Zviedriju ,reiz bija raksts par zviedru rakstnieci A. Lindgrēmu ,viņa izdevusi jaunu grāmatu un saņēmusi honorāru ,to pieskaitot citiem ienākumiem nodoklis aprēķināts 102% ,tā ka vis honrāŗs aizgājis nodokļos un vēl bijis jāpiemaksā no uzkrājumiem ,vai tas bija taisnīgi?

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+