Solījumi zinātniekiem – nekonkrēti 1
Zinātne ir viena no nozarēm, kas tradicionāli sabiedrībā uztverta kā naudas prasītāja. Patiesībā, ja vien zinātnes potenciālu prasmīgi izmanto, tā var dot nopietnu pienesumu ekonomikā, palīdzot Latvijai pāriet no vienkāršas uz augstu tehnoloģiju rūpniecību. Vai partijas, kurām šajās vēlēšanā ir izredzes nokļūt pie varas, to apzinās? Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis vērtē, ka plāni partijām parasti ir optimistiski, taču, vērojot politiķu darbus, optimisms strauji sarūk.
Nepietiekams finansējums
Zinātnes nozarei hroniski trūkst finansējuma: proporcionāli tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Nav paredzams, ka nākamā Saeimas sasaukuma laikā šajā ziņā gaidāmas būtiskas izmaiņas. Politiķi, atzīstot, ka zinātnei vajag vairāk, tomēr neko nav gatavi konkrēti solīt, konkrēti ne summu, ko zinātne varētu saņemt, ne par to, kur rast papildu finansējumu. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi, ka tikai 2020. gadā pētniecība saņems 1,5 procentus no Iekšzemes kopprodukta. Taču tas nenozīmē, ka valsts būtiski palielinās savu artavu. Teju pusei finansējuma, pēc IZM ieceres, vajadzētu nākt no privātā sektora, ko paši politiķi atzīst par diezgan utopisku ideju, jo Latvijas uzņēmējiem pagaidām nav iespēju tik būtiski finansēt pētniecību.
Kaut arī naudas vienmēr bijis par maz, finansējums tomēr izskatās gana iespaidīgs, jo zinātne ir resursietilpīga. No 2014. līdz 2017. gadam no valsts budžeta zinātnei paredzēti 152,6 miljoni eiro. Jāņem gan vērā, ka IZM prasa jau nākamgad dažādām vajadzībām papildu 111 miljonus eiro un nav zināms, ko no šīm prasībām atbalstīs nākamā valdība. Jau tagad skaidrs, ka kādas vajadzības paliks neapmierinātas. Nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam zinātnei tiks 322,3 miljoni eiro. Daļa naudas gan nonāks ne zinātnisko institūciju, bet uzņēmēju rokās, kam tā jāizlieto inovāciju radīšanai. Nozarē iesaistītie atzīst: sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem ir nepietiekama, notiek deķīša, tātad finansējuma, vilkšana katram uz savu pusi. Politisko ideju par to, kā sadarbību uzlabot, pie varas esošajām partijām pietrūkst.
Atklājumu pārnese uz rūpniecību
Pirms vairākām nedēļām Latviju pāršalca priecīga ziņa: Organiskās sintēzes institūtā (OSI) atklātās jaunās pretvēža zāles sāks ražot. Taču to patents pieder Dānijas uzņēmumam, līdz ar to arī peļņa nonāks tā rokās. OSI medikamentu sintezēja dāņu uzdevumā. Latvijai nav ne finansējuma šādiem pētījumiem, ne arī tehnoloģiju, kas izmantojamas, lai zinātnisko izgudrojumu no laboratorijas pārnestu uz rūpniecību. OSI direktors Ivars Kalviņš izteicies: ja būtu bijis iespējams pašiem atklāto zāļu formulu attīstīt līdz medikamentam, tiktu nopelnīti simtiem miljonu un institūtam nekad vairs nenāktos cerēt uz valsts budžeta naudu.
Par to, kā zinātni sasaistīt ar rūpniecību, savā priekšvēlēšanu programmā visvairāk raksta “Saskaņas centrs” (“SC”). Saeimas deputāts no “SC” Ivars Zariņš: “Valstij naudas nav tieši tāpēc, ka pie mums rūpniecība ir ar zemu pievienoto vērtību. Jāveido inovāciju fonds, kas finansētu atklājumu nonākšanu līdz ražošanai. Šo fondu varētu finansēt arī no noguldījumiem pensiju fondos.”
Savukārt Ingunai Sudrabai, partijas “No sirds Latvijai” vadītājai, iesaka veidot Nacionālo inovāciju sistēmu. Tas gan ir pārāk nekonkrēts piedāvājums.
Resursu koncentrācija
Par to, ka Latvijā ir pārāk daudz nelielu pētniecības institūtu, kas saskalda jau tā niecīgos zinātnei piešķirtos resursus, runāts jau vairākus gadus. Starptautiskais zinātnisko institūtu izvērtējums paredzēja, ka jāslēdz vai jāapvieno būtu teju simts institūciju. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kas vēlēšanās kandidē”Vienotības” sarakstā, arī saka, ka resursi jākoncentrē izcilās pētniecības institūcijās. Par tādām izvērtējumā tika atzītas vien 15. Taču reāli soļi apvienošanas virzienā pagaidām no IZM nav sperti. Daļa institūciju gan apvienojušās bez IZM iesaistes, bet tās pārsvarā ir vienas augstskolas struktūrvienības, kas vairāk vai mazāk formāli apvienotas vienā institūcijā. Kā panākt resursu koncentrāciju, to nesaka arī partiju pārstāvji.
Latvietības izpēte
Nacionālā apvienība (NA) pagaidām ir vienīgā, kas skaidri pateikusi, ka pēc vēlēšanām grasās prasīt koalīcijas partneriem, lai tiktu nostiprināta pētniecība Letonikas, tātad latviešu valodas, kultūras un valsts vēstures jomā. NA pārstāvis Ritvars Jansons: “Tā kā šie pētījumi parasti ir latviešu valodā, tie neiekļūst starptautiskās datu bāzēs, kas ir svarīgi, saņemot bāzes finansējumu. Humanitāro nozaru institūti nu tiek vērtēti zemāk nekā eksakto nozaru pētnieki, kuriem turklāt būs lielākas iespējas saņemt finansējumu no ES struktūrfondiem.”
