Solījumu pārbagāts izglītības attīstības plāns 5
Jauns, uz kompetencēm balstīts izglītības standarts, tam atbilstoši jauni mācību līdzekļi, ģimnāziju stiprināšana, otrs pedagogs 1. un 2. klasē, ja tajās mācās vismaz 28 skolēni.
Tie ir tikai daži no solījumiem, kas iekļauti Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam īstenošanas plānā 2015. – 2017. gadam, ko pagājušajā nedēļā apstiprināja valdība. Pirms gada Saeimā apstiprināto pamatnostādņu mērķis ir kvalitatīva izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Valdībā pieņemtais plāns ar konkrētiem darbiem ir vērsts uz to, lai šo mērķi būtu iespējams sasniegt.
Uzsvars uz prasmēm
Plānots līdz 2017. gadam izstrādāt un līdz 2018. gadam aprobēt jaunu, kompetencēs balstītu, pamatizglītības un vidējās izglītības saturu. Par to, ka šādam saturam jātop, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) spriež jau vairākus gadus. Iespējamas tiešām visaptverošas pārmaiņas, cita starpā, integrēti mācību priekšmeti, kad vienlaikus skolēni gūst zināšanas, piemēram, bioloģijā un matemātikā. Pagaidām nav zināms, kā saturā integrēs cilvēkdrošības mācību kursu, kā arī mācību grāmatas un metodiskos materiālus par šīm tēmām. Tam plānots tērēt 335 000 eiro. Solītas arī jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas bērniem, kā arī jauni mazuļiem piemēroti mācību līdzekļi.
Valdības sēdē bija diskusijas par plānoto mācību saturu. Veselības ministrs Guntis Belēvičs izteica sašutumu, ka plānā nav paredzēts palielināt sporta stundu skaitu, kā arī par obligātu noteikt veselības mācību. Lai šādus jauninājumus varētu ieviest, ministrs ierosināja par divām nedēļām pagarināt mācību gadu. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atbildēja, ka šobrīd nav gatava diskutēt par garāku mācību gadu un norādīja, ka G. Belēvičs nav vienīgais, kas prasa ieviest jaunus mācību priekšmetus vai mācīt kaut ko vairāk.
Eksāmens ar nosacītu izvēli
Plānā solīts no 2018. gada dubultot valsts finansējumu mācību līdzekļu iegādei. Tam papildus vajadzīgi gandrīz 9,2 miljoni eiro. Tajā pašā laikā iecerēts pilnveidot kārtību, kas nosaka, kādus mācību līdzekļus drīkst iegādāties par valsts un pašvaldību līdzekļiem. IZM pārstāve Edīte Olupe skaidro: netiks mainīta pašreizējā kārtība, kurā mācību līdzekļu izdošanu regulē brīvais tirgus, taču tiks precizēta kārtība, kādā atsevišķos gadījumos valsts izdevējiem var pasūtīt kādu konkrētu mācību līdzekļu izdošanu. Lai jauniem skolotājiem būtu vieglāk uzsākt darbu skolā, iecerēts izveidot mentoru sistēmu, kurā pieredzējuši kolēģi sniegs atbalstu jaunajiem pedagogiem. Deviņās republikas nozīmes pilsētās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tikšot modernizētas ģimnāzijas. Līdz šā gada beigām tiks pabeigts pētījums par iemesliem, kāpēc daļa jauniešu pāragri pamet skolu. Iespējams, mainīs noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā skolēnus pārceļ uz nākamo klasi vai atskaita no skolas.
Atsevišķa sadaļa plānā veltīta bērnu un jauniešu pilsoniskajai un patriotiskajai audzināšanai. Piemēram, solīts īpašs pasākumu cikls par godu valsts simtgadei, kuros iesaistīšot vismaz 90 procentus skolēnu. Taču, negaidot simtgadi, katru gadu tiks organizēts viens valsts nozīmes patriotisma un pilsoniskās audzināšanas pasākums vai projekts.
Jāsaka gan, ka kopumā plānā lielākajai daļai uzdevumu izpilde paredzēta uz 2017. gada beigām. Viens no retajiem jau nākamajā mācību gadā veicamajiem uzdevumiem ir piloteksāmena fizikā, ķīmijā un dabaszinātnēs izstrāde, kā arī diagnosticējošo darbu dabaszinībās nodrošināšana 8. un 9. klasē. Nākamajos gados diagnosticējošie darbi paredzēti arī citos mācību priekšmetos, turklāt arī vidusskolas klasēs. Paredzams, ka jau nākamajā mācību gadā 12. klašu absolventiem būs jākārto izmēģinājuma eksāmens fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās. Kaut oficiāli tiek ziņots, ka būs jākārto viens eksāmens pēc skolēna izvēles, E. Olupe atzīst: izvēle būs diezgan nosacīta. Līdz oktobrim skolām jāpiesakās eksāmena kārtošanai un Valsts izglītības satura centrs aicinājis pieteikties skolas, kurās visa 12. klase vēlas kārtot vienu eksāmenu. Izmēģinājuma eksāmenā gūto vērtējumu skolēna atestātā gan ierakstīs vien tad, kad dabaszinību eksāmenu kārtos 800 skolēni 50 skolās, fizikas un ķīmijas eksāmenus – pa 1200 skolēniem 60 skolās. Jauno pedagogu algošanas modeli saskaņā ar plānu paredzēts ieviest līdz 2017. gada beigām, tam papildus no valsts budžeta būšot nepieciešams 31 miljons eiro.
Lielākas stipendijas
Profesionālajā izglītībā solīts attīstīt un popularizēt darba vidē balstīto izglītību, veikt pētījumu par to, kā profesionālās izglītības iestādēm veicas ar šīs izglītības ieviešanu. Arī uzņēmēji tikšot motivēti iesaistīties un uzņemt savos uzņēmumos jauniešus, kuri apgūst profesiju. Tuvākajos gados vajadzētu panākt, lai pie darba devēja praktiskās iemaņas nākamajā profesijā iegūtu 1260 audzēkņi. Solīts arī jau no 1. septembra paaugstināt valsts maksātās stipendijas profesionālo skolu audzēkņiem – no 14,23 līdz pat 50 eiro mēnesī. No 2017. gada tikšot par 50 procentiem palielināts studiju vietu skaits studiju programmās, kas saistītas ar dabas zinātnēm, matemātiku, informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību. Tā kā papildu finansējums tam netiek plānots, jautāju, vai tiks samazināts valsts apmaksāto studiju vietu skaits citu jomu studiju programmās. E. Olupe atbild: “Tas nenotiks uz citu programmu rēķina, bet pakāpeniski pieejamā finansējuma ietvaros.”
