Ja gribēs saglabāt mazās vidusskolu klases, pašvaldībām būs jāatver maks 13
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi par valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķināšanu un sadali paredz – ja nākamajā mācību gadā lauku pašvaldība vēlēsies saglabāt vidusskolas klases, kurās būs mazāk par 14 skolēniem, tai būs jāpiedalās skolotāju algošanā. Noteikumu projekts pagājušajā nedēļā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, bet ļoti iespējams, ka līdz apstiprināšanai valdībā tas vēl tiks labots.
IZM ierosinājums attiecas arī uz novadu un republikas pilsētu skolām. Pilsētu skolās, lai valsts pilnībā segtu pedagogu atalgojumu, 10. klasē nedrīkstēs būt mazāk par 18 skolēniem. Šāds nosacījums attiecināts arī uz lielo Pierīgas novadu skolām. Savukārt republikas pilsētu skolās, lai saņemtu pilnu nepieciešamo mērķdotāciju, 10. klasē būs jābūt vismaz 22 skolēniem. Noteikumi pašvaldībām aizliegs pārdalīt no valsts saņemto mērķdotāciju nepiepildītajai vidusskolai par labu. IZM skaidro, ka šādi noteikumi izstrādāti, balstoties uz to, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs viens no mērķiem ir panākt, lai vidusskolas koncentrētos reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Par to, ka nepieciešams sakārtot vidusskolu tīklu, veidojot lielākas, spēcīgākas vidusskolas, un nebūtu uzturamas vidusskolas klases, kurās ir tikai ap desmit skolēniem, pauda jau nesenais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, taču iepriekšējā ministre Ina Druviete piebremzēja tīkla kārtošanu, aizbildinoties ar to, ka lauku vidusskolu piepildījums varētu pieaugt, ja ieviestu obligāto vidējo izglītību. IZM pārstāve Laura Zaharova teic, ka tagad ar iecerētajām izmaiņām ministrija grib rosināt pašvaldības tomēr domāt par vidusskolu tīkla sakārtošanu. Iespējams, blakus esoši novadi tomēr var vienoties, ka par abiem var uzturēt vienu vidusskolu, nav nepieciešama katram sava.
