Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. janvāris, 2015
Drukāt

Ja gribēs saglabāt mazās vidusskolu klases, pašvaldībām būs jāatver maks (13)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis
Uzziņa

Pērn 30 procentos vidusskolu 12. klasē nebija vairāk par 20 skolēniem, 10 procentos – nebija vairāk par desmit. 2013. gadā valstī bija 12 vidusskolas, kurās kopumā 
(1. – 12. klasē) bija mazāk par 100 skolēniem.

Dati: Izglītības pamatnostādnes un pētījums par mazo lauku skolu tīklu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi par valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķināšanu un sadali paredz – ja nākamajā mācību gadā lauku pašvaldība vēlēsies saglabāt vidusskolas klases, kurās būs mazāk par 14 skolēniem, tai būs jāpiedalās skolotāju algošanā. Noteikumu projekts pagājušajā nedēļā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, bet ļoti iespējams, ka līdz apstiprināšanai valdībā tas vēl tiks labots.

IZM ierosinājums attiecas arī uz novadu un republikas pilsētu skolām. Pilsētu skolās, lai valsts pilnībā segtu pedagogu atalgojumu, 10. klasē nedrīkstēs būt mazāk par 18 skolēniem. Šāds nosacījums attiecināts arī uz lielo Pierīgas novadu skolām. Savukārt republikas pilsētu skolās, lai saņemtu pilnu nepieciešamo mērķdotāciju, 10. klasē būs jābūt vismaz 22 skolēniem. Noteikumi pašvaldībām aizliegs pārdalīt no valsts saņemto mērķdotāciju nepiepildītajai vidusskolai par labu. IZM skaidro, ka šādi noteikumi izstrādāti, balstoties uz to, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs viens no mērķiem ir panākt, lai vidusskolas koncentrētos reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Par to, ka nepieciešams sakārtot vidusskolu tīklu, veidojot lielākas, spēcīgākas vidusskolas, un nebūtu uzturamas vidusskolas klases, kurās ir tikai ap desmit skolēniem, pauda jau nesenais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, taču iepriekšējā ministre Ina Druviete piebremzēja tīkla kārtošanu, aizbildinoties ar to, ka lauku vidusskolu piepildījums varētu pieaugt, ja ieviestu obligāto vidējo izglītību. IZM pārstāve Laura Zaharova teic, ka tagad ar iecerētajām izmaiņām ministrija grib rosināt pašvaldības tomēr domāt par vidusskolu tīkla sakārtošanu. Iespējams, blakus esoši novadi tomēr var vienoties, ka par abiem var uzturēt vienu vidusskolu, nav nepieciešama katram sava.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Kurš bērns gribēs mācīties, tas mācīsies!!! Atradīs iespēju aizbraukt arī uz tālāko skolu pat 50km no mājām. Tā vien šķiet, ka I. Aralkevičai rūp savs amats……

    • Arelkevičai galvenokārt rūp savas skolas, novada, lauku un visas Latvijas nākotne! Būtu izcili, ja reformas tiktu virzītas uz Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Jau šobrīd daudzi ir atraduši iespēju aizbraukt ne tikai 50, bet pat tūkstošus km no mājām… pietiekami daudz Latvijas pilsoņu dzimst citās valstīs 🙁

  2. Bija grūti atrast kādu, kurš uzņemtos bīdīt tik cū.cisku izglītības politiku, nācās meklēt pa saslaukām

  3. saglabājiet, par savu naudu

  4. Bērni dzimst jabūt skolām Atbildēt

    Latvijā dzimst vairāk bērni, nedrīkst skolas slēgt.

  5. Lauku vidusskolu klases obligāti jāsaglabā. Pilsētā un mazpilsētās var apvienot un ko noteikti var apvienot latviešu un krievu vidusskolas klases.Rīgā daudzas krievu skolas ir priviliģētas,kur vidusskola ir tikpat skolēnu kā lauku vidusskolās.

  6. sk.iepriekš
    ..

    Tās ir 682 klases ar skolēniem kas dzīvo un mācās ārzemēs! (675 klases pa 23 skolēniem/1klasē + 7 klases pa 24skolēniem/1klasē)

    Mēs palikušie nodokļu maksātāji neesam spējīgi un nav arī nekādas vajadzības uzturēt Latvijā nevajadzīgas skolas un skolotājus. Krievu skolas var slēgt, apvienot skolēnus, lai veidojas normālas klases pa 24 skolēniem. Savulaik bija 40 skolēnu klasē normāli un skolotāji tika galā un nebija analfabētu, bet tagad nevar saprast vai tie 12 skolēni klasē arī ko iemācās vai tikai atsēž līdz diploma saņemšanai…

  7. 18 bērni tas jau ir minimums, jābūt vismaz 22-24, lai to varētu saukt par klasi nevis nebeidzamu savējo tusiņu.

  8. 18 bērni tas jau ir minimums, jābūt vismaz 22-24, lai to varētu saukt par klasi nevis nebeidzamu savējo tusiņu.

  9. Kāpēc nav konkrētu zināmo skaitļu: cik šobrīd kurā vidusskolas klasē ir bērnu? Lai varētu izdarīt secinājumus – cik ir tagad, būs turpmākajos gados, kāds ir vidējais, mazākais cipars un tad lemtu par latiņu – 5, 10, 12 vai 14 būtu minimālais skaits klasē. Notiek tāda kā grābstīšanās pa gaisu. Te neder arī doma, ka pašvaldības vienosies. Nesanāks, jo katrai savs deķīts tuvāks. Pat 1 pašvaldības ietvaros lemjot par pamatskolām ir cīņas

  10. IM iesēdīsies peļķē, latviešu vidusskolas laukos likvidēs un ja Krievija ar savām balsta programmām dotēs krievu vidusskolas? Ko tad? Ko darīs tie ar tām vājajām galvām IM? Jā mierīgi turpinās to pašu – neko….

  11. Slēdzamas ir tikai skolas svašvalodā(s), nevis valsts valodā.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+