Ekonomika
Bizness

Solīt sola, bet nedeva. Valsts “shēmo” par OIK 16


Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ir skeptiska: “OIK atcelšanas vietā tiek plānota dekorāciju maiņa ar daļēju maksājumu sloga samazinājumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ir skeptiska: “OIK atcelšanas vietā tiek plānota dekorāciju maiņa ar daļēju maksājumu sloga samazinājumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”
Foto – Ieva Leiniša/LETA

Valdība sola atteikties no valsts atbalsta tā dēvētās zaļās enerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kas pašlaik nepelnīti sadārdzina elektrības rēķinus iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kuriem elektrības patēriņš ir mazs.

Šis pirms Saeimas vēlēšanām dotais solījums gan vēl nenozīmē, ka OIK sadaļa no rēķiniem pazudīs vienā rāvienā un ka par elektrību iedzīvotāji maksās mazāk nekā līdz šim. Atsaucoties uz agrāk dotajiem solījumiem zaļās enerģijas ražotājiem un tiesiskās paļāvības principu, valdība atzīst, ka uzreiz no šī OIK neesot iespējams atteikties. Atsakoties uzreiz, sekošot tiesas darbi.

Ekonomikas ministrijas ziņojumā par OIK atcelšanas scenārijiem, ar kuriem šonedēļ iepazinās valdība, paredzēts, ka atcelšana notiktu turpmāko triju gadu laikā. Lai tas notiktu, no 2019. gada paaugstinātu subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmi no 5 līdz 15% apmērā, ar ko tiek aplikti elektroenerģijas ražotāji. No 2020. gada tiktu pārskatīti maksājumi par elektroenerģijas jaudu, kas ļautu samazinātu elektrības cenas patērētājiem.

Kā zināms, no 2018. gada 1. janvāra OIK maksājumu apmēru veido divas daļas. Fiksētā jeb jaudas daļa ir atkarīga no ampēros mērāmā elektrības pieslēguma jaudas. Savukārt mainīgā daļa veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai.

Pirmo elektrības rēķinu sadārdzinājumu radīja kopš 2016. gada 1. augusta uzņēmuma “Sadales tīkls” ieviestais maksājums par elektrības pieslēgumiem, bet no šī gada 1. janvāra ieviestā OIK maksājumu kārtība tos sadārdzināja otrreiz un vēl vairāk.

Lai mainītu šo kārtību, no 2021. gada elektrības tirgotājiem būtu pienākums ik gadu iegādāties noteiktu apjomu zaļo sertifikātu no elektrības ražotājiem.

Uztver skeptiski

Gan politiķi, gan uzņēmēju sabiedrisko organizāciju pārstāvji lāgā netic, ka Ekonomikas ministrijas ziņojumā ietvertie priekšlikumi būtiski samazinās maksājumu slogu elektrības patērētājiem. Šie priekšlikumi tiek vērtēti vien kā ierēdņu neveiksmīgi mēģinājumi atrast kādu, kam, ievērojot valdības agrāko vienošanos ar tā dēvētās zaļās enerģijas ražotājiem, turpmāk uzkraut OIK maksājumus, kas pašlaik nepelnīti uzspiesti iedzīvotājiem. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze domā, ka zaļo sertifikātu ieviešana nozīmētu vien to, ka OIK maksājumu neatceļ, bet pārdēvē.

Kā viņš pēc valdības sēdes atzina ziņu aģentūrai LETA, ziņojumā nekas nav pateikts, kā, īstenojot šo trīsgadu plānu, iedzīvotājiem samazināsies elektrības rēķini. Ekonomikas ministrijai būtu jāsniedz arī aprēķini, kuru pagaidām nav.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž bažas, ka šis ziņojumā ietvertais priekšlikums paredz radīt jaunus subsidējamus atbalsta mehānismus. Kā viņš atzinis jau agrāk, tikai par OIK vien Latvijas iedzīvotāji ik gadu jau samaksā vairāk nekā 230 miljonus eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone iebilst pret nodomu 2021. gadā ieviest zaļo sertifikātu sistēmu. Viņasprāt, OIK atcelšanas vietā tiek plānota dekorāciju maiņa ar daļēju maksājumu sloga samazinājumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

LDDK pārstāve uzskata, ka OIK maksājumu slogs elektrības patērētājiem jāsamazina līdz 90 miljoniem eiro gadā, tostarp apstrādes rūpniecības nozarei līdz 10 miljoniem eiro gadā.

Valsts “shēmo”

Arī Ārvalstu investoru padomē nepiekrīt subsidētā elektroenerģijas nodokļa darbības termiņa pagarināšanai vai jauna līdzīga nodokļa ieviešanai. Ja līdz šim likme ir bijusi 5%, tad no 2019. gada palielinot to līdz 15%, tas nozīmētu būtisku elektrības sadārdzinājumu patērētājiem.

Pret šo nodokli kategoriski iebilst Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijā (LAEF), uzskatot, ka 15% subsidētās enerģijas nodoklis būtu atklāta valsts pārvaldes “shēmošana” populistisku un savtīgu mērķu vārdā.

Valdībai šonedēļ apspriežot piedāvāto OIK atcelšanas plānu, Ministru prezidents Māris Kučin-skis samiernieciski atzina, ka šis jau esot tikai informatīvais ziņojums. Septembrī Ekonomikas ministrija iesniegšot konkrētākus priekšlikumus, tad par OIK varēšot turpināt diskusijas. Kamēr kabinetos turpināsies diskusijas, tikmēr iedzīvotāji pacietīgi maksās nepelnīti uzspiestus rēķinus.

Kā zināms, 2017. gada 24. aprīlī Eiropas Komisija brīdināja, ka, pašreizējo maksājumu kārtību negrozot, līdz 2037. gadam OIK rēķins Latvijas iedzīvotājiem būs graujošs – 3,96 miljardi eiro.

LA.lv