Mobilā versija
+14.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
30. decembris, 2016
Drukāt

Solīts pensionāra makā nekrīt (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

No 2017. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums pieaugs līdz 63 gadiem, vecuma pensijas tiks indeksētas, ņemot vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā (Igaunijā visas pensijas indeksē ar 80%). Tiks pārskatītas pensijas arī tiem senioriem, kuriem 2011. gadā piešķirta vai pārrēķināta vecuma vai izdienas pensija un kuras aprēķinā ņemti vērā negatīvie pensijas kapitāla indeksi. Tomēr pensionāru organizācijas nesteidz priecāties, jo dzīves dārdzības, piemēram, elektrības sadales tarifu pieauguma, dēļ ieguvums būs niecīgs vai pat ar mīnuszīmi.

 

Izmaiņas jaunajā gadā

Likums par valsts pensijām nosaka, ka tās pārskata 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Nākamajā gadā tas būs lielāks. Cik liels būs reālais ieguvums Latvijas pensionāram, kura vecuma pensija ir 150 – 250 eiro robežās (ap 258 000 senioru) vai pat mazāka par 150 eiro (ap 35 500 senioru)?

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš atzina, ka šobrīd nav iespējams noteikt faktisko pieaugumu valsts pensijām, jo indeksācijā piemērojamais indekss, kā arī pensijas apmērs vai tās daļa, līdz kurai pensiju indeksēs, būs zināma vien 2017. gada augustā. Sadarbībā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju ministrija strādā arī pie turpmāko gadu pensiju indeksācijas, kurās paredzēts ņemt vērā arī personas apdrošināšanas (darba) stāžu. 2017. gadā tiesības uz vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu vecumu, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, vecuma pensiju var pieprasīt priekšlaicīgi, divus gadus agrāk – 61 gada vecumā. Senioriem, kuri nestrādā un sasnieguši pensijas gadus, bet kuriem nav tiesību uz valsts vecuma pensiju, sākot no 2017. gada piešķirs valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu – 64,03 eiro (personai ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro). Līdz šim pabalstu piešķīra tikai senioriem, kas šo vecumu bija pārsnieguši par pieciem gadiem.

Nākamgad pārskatīs arī 2011. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās vecuma, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, kur aprēķinā ņemti vērā negatīvie pensijas kapitāla indeksi. E. Zariņš norāda, ka pensiju pārrēķins notiks automātiski, tādēļ to saņēmējiem nekas speciāli nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam. Savukārt 2018. gadā pārskatīs pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas no 2012. līdz 2015. gadam.

“Darbojoties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā, esam izstrādājuši projektu saistībā ar būtiskiem pensiju jautājumiem: pirmkārt, par valsts pensijas pārskatīšanu atkarībā no apdrošināšanas stāža, otrkārt, par iespējamām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, treškārt, par piemaksu pie valsts pensijas par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim, ceturtkārt, par piemaksu pie valsts pensijas par darba spēju zaudējumu. Iestājamies arī par neatliekamā minimuma noteikšanu vecuma pensijām minimālās algas apmērā un par pensionāru veselības aprūpes sistēmas izveidi līdz valsts simtgadei,” dažas ieceres pensionāru finansiālā stāvokļa uzlabošanai min Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja vietniece Dzintra Žilde.

 

Pensionāri nav apmierināti

Dz. Žilde atzīst, ka arī jaunā pensiju indeksācija nav tāda, lai to varētu sajust mazo pensiju saņēmēji. “Saskaitot indeksācijas ieguvumu gada laikā, sanāk daži desmiti eiro, bet pie cenu klusā, zaglīgā kāpuma tas nav nekas. Turklāt rodas arī citi neparedzēti pārsteigumi, proti, tiek zaudēts maznodrošinātās, trūcīgās personas vai trūcīgās ģimenes statuss. Tas nozīmē, ka daudziem senioriem tiks liegti pakalpojumu, rēķinu un nodokļu atvieglojumi, pārtikas paku saņemšana. Tātad, nedaudz pieliekot, atņemts tiek vairāk!” viņa saka.

Arī Ogres novada pensionāru un invalīdu biedrības vadītājs Jāzeps Janiševs uzskata, ka pensijas indeksācija nesegs nekustamā īpašuma nodokļa un elektrības sadārdzinājumu. Viņa viedoklis: “Ja Saeima negrib būtiski indeksēt pensiju, varbūt varētu padomāt par vienreizēju atbalstu pensionāriem, kā tas notiek Krievijā, piemēram, piešķirot katram 100 – 200 eiro gadā. Tas varētu būt kā glābiņš pensionāriem, lai nokārtotu komunālos maksājumus un citus rēķinus, samaksātu par medicīnas pakalpojumiem.”

LPF Pensiju komisijas un Zemgales pensionāru apvienības vadītājs Jānis Felsbergs negatīvi vērtē valdības lēmumu nepaaugstināt trūcīgās personas ienākumu līmeni, kas joprojām būs 50% no minimālās algas (no 2017. gada minimālā alga būs 380 eiro, 50% no tās – 190).

“Pēc katras pensiju indeksācijas daļa trūcīgo pensionāru pārsniedz šo līmeni un zaudē visas priekšrocības, galvenokārt pacientu iemaksas un kompensējamo medikamentu atlaides,” viņš saka. Darbojoties Saeimas darba grupā pensiju jautājumos, J. Felsbergs aizstāv Jelgavas pensionāru biedrības (JPB) viedokli par sociāli taisnīgu pensiju indeksāciju, proti, indeksēt pensijas ar patēriņa cenu pieauguma indeksu, kā tas notiek Austrijā. Tas notiek tā: nosaka pensionāra patēriņa grozu noteiktam atskaites periodam un visiem vienādi kompensē šī groza pieaugumu. Piemēram, ja groza pieaugums bijis 10 eiro, tad visiem pensionāriem piemaksā 10 eiro, Latvijas gadījumā – nosakot ierobežojumus lielo pensiju saņēmējiem. Daudzās valstīs noteikti pat vairāki atšķirīgi patēriņa grozi – strādājošajiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, vientuļiem senioriem un pensionāru ģimenēm.

JPB pensionāru tiesību aizstāvības grupas vadītāja Brigita Baškevica atgādina labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) LPF domes sēdē 16. maijā solīto, ka tuvākajā laikā tiks paaugstinātas mazās pensijas pensionāriem ar lielu darba stāžu. “Jo mazāka ir pensija, jo mazāks būs tās pieaugums, neskatoties uz to, ka tā tiks indeksēta ar lielāku indeksācijas koeficientu – no 60 līdz 80%. Pēc indeksācijas starpība starp mazo pensiju un lielāku pensiju tikai vairosies. Notiks gluži pretējais ministra solītajam, ka mazās pensijas būtiski palielināsies. Pēc mūsu pārliecības, vienīgais veids, kā būtiski palielināt mazās pensijas ar lielu stāžu un par kaitīgiem darba apstākļiem, ir tām piemērot paaugstinātas piemaksas par katru darba stāža gadu.”

Netaisnīgi šķiet arī tas, ka no pensijas, kas kopā ar piemaksām pārsniedz 235 eiro mēnesī, tiek ieturēts 23% liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Dz. Žilde noskaidrojusi, ka no tiem pensionāriem, kuri saņem pensiju no 235 līdz 500 eiro, 2015. gadā ieturēto nodokļu summa bija 37 944 672 eiro, kamēr no salīdzinoši lielo pensiju saņēmējiem (500 – 1000 eiro) – 23 115 569 eiro. Tieši tādēļ LPF prasa ar šo nodokli neaplikt pensijas, kas ir mazākas par valstī noteikto minimālo algu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Esmu šoķēts par to ka manā pensiju stāžā netika ieskaitīti 6 augstskolā mācību gadi jo esmu mācījies inžiniertehniskā fakultātē , bet neklātienē , kaut ir zināms ka šī izglītība ir daudz effektīvāka no tā ka praksi studenti iziet savās darba vietās, kā arī studentu apmācība ir izdevīgāka pašai valstij, ekonomiski,effektīva.
    Nu un otrs šoks, ka mācoties vienlaicīgi proftehskolā gadu un vienlaicīgi mācoties vakaraskolā un neskatoties uz to ka stājoties PTS tika noformēta darba grāmatiņa šis 1969 gads arī nav ieskaitīts pensijas stāžā, aizbildinoties ar vidējās izglītības trūkumu !, kaut tanī1969 gadā vēl nav bijis izdots likums par obligāto vidējo izglītību !
    Padomju laikā pensija ļāva dzīvot, bet Buržuaziskajā laikā to sauc par vecuma pabalstu, kurš ar nelikumībām tiek novests līdz absurdam . . .Tāda bandītu sistēma!

  2. Siliņš jāpadzen no pensionāru padomes.Siliņš ir Lemberga pakalpiņš.Latvijas pensionāriem,pensiju
    celšanai naudas nav,toties saejmas blēžiem,ministriem,prezidentam naudas ,algu celšanai,atpūtai,
    dzeršanai atliku-likām.Reiram alga 10 reizes lielāka nekā pensija Latvijā cilvēkiem ar 50

  3. Mūsu saeima un valdība strādā kā slikti asenizatori,vajadzīgi,bet nekam derīgi.

  4. Nezinu , jāraud vai jāsmejas ?? 11. gadā aizgāju pensijā , ar piemaksām tā ir 234Eur, kā tā izmainīsies pēc Jaungada ??

  5. Vai kādu valdībā vispār interesē tas, kā izdzīvot pensionāram? Kurš varēt zināt, ka slikti ir nostrādāt 46 darba gadus un vari saņemt pensijā mazāk nekā vispār mūžā nekur nestrādājis loderis? Beidzot esam nonākuši līdz saprašanai, ka Latvijā nevajag strādāt, bet loderēt – tad arī saņemsi maz, bet vairāk nekā strādājot. Neticami, bet fakts!

  6. Pilnīgi piekrītu,ka no pensijām,kas zem iztika minimuma,nodoklis nebūtu jāietur.

  7. Un kā tad paliek ar atraitņu pensijām un obligāto veselības apdrošināšanu-slimokasēm,kā Igaunijā un Lietuvā? Arī 80% vecuma pensiju indeksāciju līdz Latvijas divsimtgadei gaidīt nevarēsim!

  8. Lai valsts man maksā to ,ko esmu 42 darba gados nopelnījusi un tad jau arī varētu iztikt.Konkrēti tas būtu,ka saņemu atlīdzību par laika posmu no 1970. līdz 1995.gadam un nodokli 25 eiro apmērā,kuru man tagad atvelk.Tas būtu vēl 50 eiro klāt un tad jau es saņemtu 380 eiro.Un tā jau ir nauda ar kuru 65 gados varētu izdzīvot,ne skaitīt centus!

    • Ja 380 ir pilnība,tad kādēļ valsts tā tērejas un izmaksa 30 līdz 70 kārtīgas pilnības pie tukšas kases un neliek izmaksas griestus jau pie vienkārtīgas pilnības?

  9. Sapņoju ka :1.pensiju sistēma ir uz ļoti zema līmeņa
    2.nav pamatojuma no aprēķinātām pensijām kaut ko atvilkt….manipulējot ar sākuma summu
    3.tomēr ir inflācija un ar katru gadu iztikai (izdzīvošanai)jātērē par vismaz 10-% vairāk. Klasisks piemērs ir sviesta cena kura pieaugusi par 40%
    4.u.t.t

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+