Latvijā
Rīga

Solīts prātā nekrīt? “Latvijas Avīze” pārbauda Rīgā izdarīto: Satiksme un budžets 16

Bēdīgi slavenais “tilts uz nekurieni”

Autori: Zigfrīds Dzedulis, Raivis Šveicars

Jau astoņus gadus Rīgā pie varas faktiski ir viens politiskais spēks – “Saskaņa”, kas noteikti labprāt valdītu arī nākamo sasaukumu, tāpēc domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa sabiedrotie vai no ādas lien ārā, lai rīdzinieki šajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 3. jūnijā, atkal balsotu par viņiem.

Dažas nedēļas pirms vēlēšanām, solījumu birums vēlētājiem atkal ir liels. Bet vai ir izpildītas iepriekšējās apņemšanās? “Latvijas Avīze” izlēma paraudzīties, ko patlaban pie varas esošie politiķi rīdziniekiem solījuši pirms iepriekšējām – 2009. un 2013. gada – pašvaldību vēlēšanām un kas no tā izpildīts.

Par pamatu ņemtas “Saskaņas centra” (2009. g.) un partiju apvienības “Saskaņas centrs” un “Gods kalpot Rīgai” (2013. g.) priekšvēlēšanu programmas, izraugoties praktiski pārbaudāmus solījumus.

Galerijas nosaukums


Satiksme
“Jābeidz fragmentāri un nelietderīgi būvēt galvaspilsētas satiksmes infrastruktūru.” (2009. g.)

Kaut solījums diezgan vispārīgs, nekonkrēts, tomēr drīzāk jāsecina, ka solījums nav pildīts.

Kur nu vēl fragmentārāk un nelietderīgāk veikt satiksmes infrastruktūras apbūvi kā Rīgā! Turklāt tur, kur ieceres realizētas pienācīgos apjomos, māc bažas par padarīto darbu kvalitāti. Šķiet, visa veloinfrastruktūra Rīgā ir viens fragmentārs un knapi iesākts veidojums. Ko teikt velobraucējiem, kuri no centra grib tikt līdz Dārziņiem? Sešu gadu laikā šajā plānotajā posmā no 14 km izbūvēti vien 500 metri… Tāpat joprojām nesaprotama ir velojoslu izveidošana trīs paralēlajās ielās pilsētas centrā, kuras joprojām tālāk ne ar ko nav savienotas. Nedrīkst nepieminēt arī bēdīgi slaveno “tiltu uz nekurieni” – satiksmes pārvadu pār Daugavgrīvas ielu. Pilsētas saimnieki gan joprojām cer, ka tilts agrāk vai vēlāk kalpos kā piebrauktuve tirdzniecības centram “Akropole”.


Ceļi
“Plānoto remontdarbu apjoms ļauj prognozēt, ka līdz 2017. gadam ceļi Rīgā būs saremontēti.” (2013. g.)

Šis solījums varētu būt vistālāk no īstenošanas.

Komanda “Pilsēta cilvēkiem” sarēķinājusi, ka otrā sasaukuma laikā salaboti vien 7,53% no visa Rīgas ielu seguma. Pat Krišjāņa Barona ielas rekonstrukcija pēc pusotra gada vēl nav nodota ekspluatācijā un cilvēki sociālajos tīklos arvien ir sašutuši par paveikto darbu (ne)kvalitāti. Par neskaitāmajām citām pilsētas traģiskā stāvoklī esošajām ielām, piemēram, Krasta, Bruņinieku, Daugavgrīvas, Kleistu u. c., nemaz nav vērts runāt.


Iekškvartāli
“Tiks savestas kārtībā iekškvartālu brauktuves visos Rīgas mikrorajonos.” (2013. g.)

Izpildīts daļēji.

Iekškvartālu sakārtošana Rīgā šobrīd norit aktīvi. Tomēr pilsētas vadība acīmredzot uzreiz pēc iepriekšējām vēlēšanām saprata, ka lielais četrgades plāns, visticamāk, neizdosies, tāpēc 2013. gadā izveidotajā Rīgas attīstības programmā 2014. – 2020. gadam norādīts mazais plāns – ik gadu kopš 2014. gada jānoasfaltē vismaz 50 000 kvadrātmetru trotuāru un iekškvartālu brauktuvju. Diemžēl datu par to, cik kopumā Rīgā ir liela iekšpagalmu platība, neviens man nespēja sniegt. Rīga sadalās trīs izpilddirekcijās. Austrumu izpilddirekcijā man norādīja, ka jau vairākus gadus viņu teritorijā nemainīgi tiek sakārtoti apmēram 30 000 kvadrātmetri iekšpagalmu brauktuvju ik gadu. Ziemeļu izpilddirekcijā kopš 2013. gada remontu apjoms vidēji lielākoties bijis ap 30 000 kvadrātmetru, vien 2014. gadā izremontēti ap 60 000 kvadrātmetru. Pārdaugavas izpilddirekcijā pēdējos pāris gados izremontēts ap 30 – 40 tūkstošiem kvadrātmetru, bet 2013. gadā pat 97 000 kvadrātmetru.


Pārvadi

“Tiks renovēts Salu tilts un Kārļa Ulmaņa gatves pārvads. Tiks uzbūvēti pārvadi Sarkandaugavā un starp Imantu un Zolitūdi, tiks pabeigta Austrumu maģistrāle Ieriķu ielas rajonā. Tiks izbūvēti veloceliņi virzienā Imanta–Vakarbuļļi un Centrs–Ziepniekkalns.” (2013. g.)

Solījums nav izpildīts, izņemot par K. Ulmaņa gatves pārvadu.

Saistītie raksti

Salu tiltam jauns asfalta segums ir uzklāts abās pusēs, taču ne pilnā garumā, bet paša tilta renovācija vēl turpinās – plānots pabeigt 2019. gadā. Kārļa Ulmaņa gatves pārvads gan jau sen kā pabeigts, taču pārvadu Sarkandaugavā, kā arī starp Imantu un Zolitūdi kā nav, tā nav. Pavisam nesen gan Rīgas dome nāca klajā ar kārtējo solījumu, ka Sarkandaugavas pārvads būs gatavs 2018. gadā, taču, tā kā šo būvi plāno celt jau desmit gadus, tad – pirms neredzēsim, neticēsim! Savukārt pārvadu starp Imantu un Zolitūdi nu jau plānots realizēt vien līdz 2019. gadam. Vēl tālāk pavirzīta Austrumu maģistrāles būvniecība Ieriķu ielas rajonā – pēc jaunajām aplēsēm, tā būs gatava vien 2021. gadā. Savukārt, runājot par veloinfrastruktūru, arī ar to domei klājies grūti. No solītajiem 68,8 km 2013. gadā īstenoti vien 9,03 km. Posms Imanta–Vakarbuļļi nav sākts, turklāt nu jau to plānots izbūvēt vien līdz Daugavgrīvai. Arī posms Centrs–Ziepniekkalns nav sākts, un arī šī ideja apcirpta – nu jau varēšot aizbraukt vien līdz Torņakalnam.

Budžets

“Pilsētas budžeta deficīts tiks saglabāts 2 – 3% robežās.” (2013. g.)

Solījums nav pildīts.

Nevienu gadu Rīgas pilsētas budžeta deficīts nav bijis solītajā apjomā. Šogad deficīts ieplānots 3,3% apmērā jeb 28 826 457 eiro. Taču izrādās, ka šā gada deficīts ir mazākais šīs domes sasaukuma laikā. 2013. gadā deficīts bija 7% jeb 35 miljoni eiro, 2014. gadā deficīts bija 4% jeb 29,5 miljoni eiro, 2015. gadā 7,5% jeb 55,4 miljoni eiro. 2016. gadā sākotnēji budžeta deficītu plānoja vien 669 tūkstošu eiro apmērā, taču drīz pēc tam to grozīja, palielinot līdz 32,9 miljoniem eiro – gandrīz 50 reizes.

LA.lv