Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. aprīlis, 2016
Drukāt

Šolks: Tik daudz piena mums vēl nekad nav bijis (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.

“Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums – 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena – eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,” sacīja Šolks.

Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.

“Izskatās, ka nākamajā mēnesī vidējā cena būs zem 20 eiro centiem par litru piena, un mums ir nopietnas bažas, ka daudzi zemnieki šādu lejupslīdi var neizturēt.

Kas attiecas uz cenu, jāatzīst, ka cena piegādātam pienam pārstrādes uzņēmumā vismaz 22 tonnu apjomā vienmēr būs augstāka nekā konkrētam piena ražotājam samaksātā nauda pie saimniecības vārtiem,” atzina Šolks.

Tāpat viņš arī atzina, ka ne bez pamata ir pārmetumi, ka Latvijas piena pārstrāde ir pārāk sadrumstalota, smagnēja, turklāt nespēj ātri reaģēt uz notiekošo, izstrādājot jaunus, interesantus produktus, ar kuriem startēt eksporta tirgos.

“Latvija diemžēl ļoti atpaliek inovācijās salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju, kur darbojas divi kompetenču centri, piena tirgus izpētē, attīstībā un inovācijās novirzot miljonus. Mēs neesam mācējuši šādu centru izveidot, taču dzīve līdz šim to nebija prasījusi. Iepriekš bija tirgus Krievijā, labas iepirkuma cenas un nebija vajadzības koncentrēties uz jauninājumiem. Tomēr situācija ar nozares izpēti tiek labota. Sadarbībā ar Pārtikas uzņēmumu federāciju veidojam Pārtikas kompetenču centru, kurš darbību varētu sākt jau šajā vasarā. Tas ir gadus desmit par vēlu, tomēr labāk vēlu nekā nekad,” atzina piensaimnieku vadītājs.

Plānots, ka pārstrādātāji kopā ar zinātniekiem jaunveidojamajā centrā ne tikai izstrādās jaunus produktus, bet tos īpaši piemēros dažāda veida tirgiem, ņemot vērā to specifiku, uzglabāšanas termiņus utt.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par rūpnīcas “Latvijas Piens” perspektīvām pēc “Latrapa” kļūšanas par kontrolpaketes turētāju, Šolks norādīja, ka tās vērtējamas pozitīvi.

“Jā, savulaik iestājāmies pret rūpnīcas būvniecību, bet tas nenozīmē, ka novēršamies no uzņēmuma. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka “Latvijas Piena” jaunā vadība ir orientēta uz reālu biznesu, nevis emocijām, un izskatās, ka viss būs kārtībā. Starp citu, “Latvijas Piens” uzrakstījis iesniegumu par vēlmi iestāties Piensaimnieku savienībā, valde šodien iesniegumu izskatīs, un ir pamats domāt, ka mums būs par vienu pilntiesīgu biedru vairāk. Rūpnīca saskaras ar visām tām pašām problēmām, kas ir pārējiem pārstrādes uzņēmumiem – konkurence, tirgus meklējumi, atbalsta trūkums, tādēļ ir pietiekami daudz darāmā, jāmeklē dažādas iespējas, jārunā arī par atbalstu nozarei,” rezumēja Šolks.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības kongress notiks šodien Brīvdabas muzejā.

Savienība apvieno 11 piensaimniecības un pārstrādātājus, gada laikā iepērkot un pārstrādājot vairāk nekā 80% Latvijā iegūtā piena. Savienības biedru vidū ir “Food Union”, AS “Tukuma piens”, AS “Smiltenes piens”, AS “Cesvaines piens”, AS “Talsu piensaimnieks” un citi.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Paklau Ministram būtu jādemisionē un pašlaik jšlēdz momentā nodokļu naudas izķērdēšana projektiem kas paredzētu fermu paplašināšanai jo ta nauda tiek zmesta miskastē…

  2. Paies kāds laiks un dziedās citu dziesmu kad tik daudz graudu nav redzēts un tā nozare ar būs jāiznīcina.Tā tas notiek nemanot vien,bet kā lai lauku cilvēks dzīvo tālāk kam ticēt.ko skandinās rīt .DIEZ VAI KĀDS PAREDZĒJA KAD PIENĀKS TĀDI LAIKI ,VAI BIJA VĒRTS BARIKĀDĒS STĀVĒT ,PRIEKŠ VALDĪBAS VAI PRET TAUTU ,LAI ŠITĀ DZĪVOTU

  3. Parādi,kur ir tas daudzais piens !
    Ja ir lielāks piedāvājums,tad cenām
    jākrīt.
    Kautkā to nemana.

  4. Vienu daļu piena sadārdzinājumu veido iepakojums. Iesaku atgriezties pie vecajām,labajām piena pudelē,kuras izmazgātas nodeva atpakaļ veikalā. Tātad atkrita jauna iepakojuma ražošana, vajadzēja ražot tikai pudelēm vāciņus. Arī piens neatradās saskarsmē ar ķīmisku vielu piesūcinātiem iepakojumiem, par kuru ietekmi uz cilvēka organismu visi klusē. Līdz ar atgriešanos pie šāda iepakojuma varētu zemniekam vairāk maksāt par piena iepirkumu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+